Lietuva saņēmusi pirmo 956 miljonu eiro EK maksājumu aizsardzības stiprināšanai

Šā gada 24. jūnijā Lietuva saņēmusi pirmo maksājumu 956,3 miljonu eiro apmērā saskaņā ar aizsardzības finansēšanas instrumentu "Security Action for Europe" (SAFE), vēsta Eiropas Komisijas (EK) Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts.

Šis maksājums veido 15% no Lietuvai piešķirtā kopējā finansējuma 6,4 miljardu eiro apmērā.

SAFE ir 150 miljardu eiro vērts finanšu instruments, kas sniedz aizdevumus dalībvalstīm. Tas galvenokārt finansē ES teritorijā ražotu munīcijas, raķešu, pretgaisa aizsardzības un sauszemes kaujas sistēmu kopīgu iepirkumu. Tas ir daļa no Eiropas Komisijas plāna "ReArm Europe/Readiness 2030", kura mērķis ir piesaistīt vairāk nekā 800 miljardus eiro aizsardzības investīcijām visā Eiropas Savienībā.

Šis priekšfinansējums palīdzēs Lietuvai paātrināt galvenos aizsardzības ieguldījumus, uzlabot noturību un modernizēt savas militārās spējas saskaņā ar kopējiem Eiropas mērķiem.

SAFE mērķis ir veicināt ātru un koordinētu rīcību, uzlabot Eiropas bruņoto spēku savietojamību un stiprināt Eiropas aizsardzības rūpniecību, tostarp izmantojot kopīgus iepirkumus un ciešāku pārrobežu sadarbību.

"Šis sākotnējais SAFE maksājums ir nozīmīgs solis mūsu nepārtrauktajā apņemšanā nodrošināt Lietuvas, Eiropas un austrumu flanga drošību. Stratēģiski izmantojot šos resursus, tiks stiprinātas valstu un reģionālās spējas," uzsver Aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus .

Šis priekšfinansējuma maksājums veikts pēc visu nepieciešamo procedūras posmu pabeigšanas un atspoguļo ES apņemšanos sniegt savlaicīgu, praktisku atbalstu ar SAFE starpniecību. Turpmākie maksājumi tiks veikti, tiklīdz tiks sasniegti saskaņotie starpposma mērķi un īstenošanas prasības.

SAFE instruments tiek finansēts, ES aizņemoties līdzekļus finanšu tirgos. Tas ļauj pieprasītājām dalībvalstīm piešķirt ilgtermiņa aizdevumus ar konkurētspējīgām procentu likmēm un pievilcīgiem nosacījumiem. SAFE aizdevumu nosacījumus labvēlīgi ietekmē ES augstais kredītreitings. Visus SAFE aizdevumus atmaksās saņēmējvalstis.

"Lietuva bija viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa birokrātiskos procesus un parakstīja SAFE nolīgumus. Tas ir īpaši svarīgs instruments, jo īpaši Eiropas Savienības austrumu flanga valstīm. Šie līdzekļi palīdz paātrināt mūsu aizsardzības spēju stiprināšanu un paātrināt mērķa sasniegšanu – līdz 2030. gadam izveidot divīziju, kas aprīkota ar modernākajiem ieročiem. Turklāt SAFE ir svarīgs arī visai Eiropai kopumā – tas stiprina sadarbību aizsardzības rūpniecībā, palīdz integrēt valstu piegādātājus Eiropas piegāžu ķēdēs un veicina spēcīgākas un saskaņotākas Eiropas aizsardzības izveidi," paziņojumā norāda Lietuvas finanšu ministrs Kristups Vaitiekūns.

Latvijai piešķirti 3,5 miljardi eiro, un tie primāri tiktu ieguldīti nacionālās aizsardzības un drošības stiprināšanai, galvenokārt, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanā un NATO spēju mērķu ieviešanā, iepriekš skaidroja Aizsardzības ministrijā.

"Kopā ar EK veidojam vēl stiprāku un drošāku Eiropu – tās lēmums ir skaidrs signāls par vienotību. Latvija pieejamos līdzekļus izmantosim, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, attīstītu aizsardzības industriju un veicinātu reģiona drošību," janvārī uzsvēra toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

SAFE regula tika pieņemta 2025. gada 27. maijā kā daļa no gatavības 2030. gadam – vērienīgas aizsardzības paketes, kas ES dalībvalstīm nodrošina finanšu sviras, lai veicinātu investīciju pieaugumu aizsardzības spējās.

SAFE ļaus dalībvalstīm nekavējoties un masveidā palielināt investīcijas aizsardzībā, izmantojot kopīgu iepirkumu no Eiropas aizsardzības industrijas, galveno uzmanību pievēršot prioritārajām spējām. Tas palīdzēs nodrošināt sadarbspēju, paredzamību un samazināt izmaksas spēcīgai Eiropas aizsardzības rūpnieciskajai bāzei. Ukraina un EBTA/EEZ valstis varēs pievienoties kopīgam iepirkumam, un būs iespējams iepirkt no savām nozarēm.

SAFE arī ļaus valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un valstīm, kas parakstījušas drošības un aizsardzības partnerības ar ES, pievienoties kopīgam iepirkumam un veicināt kopējo pieprasījumu. Tās var arī risināt sarunas par konkrētiem, savstarpēji izdevīgiem nolīgumiem par savu attiecīgo nozaru dalību šādā iepirkumā.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!