Opera kā process un notikums: LNOB aizvadītā sezona starp tradīciju, zvaigznēm un jaunu skatījumu

Operas "Aīda" izrādes Latvijas Nacionālajā operā

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) 2025./2026. gada sezona iezīmējusies ar vēlmi atgādināt par operas īpašo spēku – spēju vienā vakarā apvienot mūziku, teātri, arhitektūru un cilvēku būšanu kopā, baudot mākslu. Šī bijusi sezona, kurā līdzās klasiskā repertuāra vērtībām īpašu nozīmi ieguva mākslinieku satikšanās un jauni skatījumi uz labi pazīstamiem darbiem. Opernams uzņēma izcilus starptautiska mēroga viesus un drosmīgi atvēlēja divus mēnešus interjera atjaunošanai, jūnija sākumā verot durvis vērienīgai un krāšņai Rīgas operas festivāla programmai.

Zāles aizpildījums šosezon bija 92 % no maksimālās kapacitātes, sasniedzot 155 800 skatītājus ar visu to, ka aprīlī un maijā izrādes netika plānotas remontdarbu dēļ. Notikusi 21 viesizrāde gan koncertu, gan operas un baleta izrāžu formā gan vairākās Latvijas pilsētās,gan Igaunijā, Itālijā, Ungārijā, Spānijā. Investīcijās piesaistīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, bet ziedojumu apjoms 2026. gada pirmajos sešos mēnešos jau sasniedzis iepriekšējā gada apjomu – apmēram 600 000 eiro. Sanda Voldiņa un Astras Irmejas-Šēferes vadībā mūsu Baltais nams šobrīd piedzīvo intensīvu un aktīvu vēstures posmu.

* **[Solokoncerti Lielajā zālē](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#Solokoncerti%20Lielaj%C4%81%20z%C4%81l%C4%93)**

* **["Aīda" – sezonas zvaigžņu satikšanās](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#%E2%80%9CA%C4%ABda%E2%80%9D%20%E2%80%93%20sezonas%20zvaig%C5%BE%C5%86u%20satik%C5%A1an%C4%81s)**

* **[Klasika jaunā veidolā: "Bohēmas" jauniestudējums](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#Klasika%20jaun%C4%81%20veidol%C4%81:%20%E2%80%9CBoh%C4%93mas%E2%80%9D%20jauniestud%C4%93jums)**

* **[Nenotikušais "Parsifāls"](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#Nenotiku%C5%A1ais%20%E2%80%9CParsif%C4%81ls%E2%80%9D)**

* **[Balets kā stabila vērtība](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#Balets%20k%C4%81%20stabila%20v%C4%93rt%C4%ABba)**

* **[Rīgas Operas festivāls – sezonas kulminācija](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#R%C4%ABgas%20Operas%20festiv%C4%81ls%20%E2%80%93%20sezonas%20kulmin%C4%81cija)**

* **[Ēkas atjaunošana](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/28.06.2026-opera-ka-process-un-notikums-lnob-aizvadita-sezona-starp-tradiciju-zvaigznem-un-jaunu-skatijumu.a652890/#%C4%92kas%20atjauno%C5%A1ana)**

Viena no nozīmīgākajām sezonas līnijām bija solokoncertu tradīcijas atjaunošana. LNOB atkal nostiprināja savu lomu kā vieta, kur skatītāji var piedzīvot ne tikai izrādes, bet arī izcilu vokālo mākslinieku individuālo klātbūtni. Šosezon Rīgas publiku pulcēja starptautiskas operas zvaigznes –amerikāņu baritenors Maikls Spairss, gruzīnu mecosoprāns Anita Račvelišvili, latviešu soprāns Marina Rebeka un franču tenors Benžamēns Bernhaims.

Atskaitot Marinas Rebekas solokoncertu, ko rīkoja Andreja Žagara fonds un kas bija izpārdots jau ilgi pirms pasākuma, tie nebija pārpildīti, tomēr apliecināja opermākslas īpašo dabu: balss nav tikai instruments, bet personība, interpretācija un dzīvs notikums, klātbūtnes tikšanās. Šo virzienu turpinās arī nākamā sezona, kuras gaidītāko viesu vidū ir franču baritons Ludoviks Tezjē un dienvidāfrikāņu soprāns Pritija Jende. Šāda mākslinieku aprite paplašina LNOB starptautisko klātbūtni un ļauj Rīgas publikai piedzīvot pasaules operas elpu tepat mājās.

Viens no spilgtākajiem sezonas notikumiem bija Džuzepes Verdi "Aīdas" izrādes ar Marinu Rebeku un Elīnu Garanču martā. Šie divi vakari kļuva par piemēru tam, kā repertuāra opera var pāraugt īpašā kultūras notikumā. "Aīdas" spēks nebija tikai Verdi monumentālajā partitūrā, bet arī mākslinieču satikšanās enerģijā. Divas starptautisku karjeru veidojušas Latvijas dīvas, kuras uz vienas skatuves ir satikušās vien pāris reižu,leģendārā, teju jau 30 gadus spēlētā repertuāra izrādē panāca to neatkārtojamo īpašā notikuma sajūtu, kas klasiku raksturo ne tikai kā tradīciju, bet dzīvu procesu, kurā katrs solists ieraksta savu pieredzi.

Opera ir ne tikai mākslas forma, bet arī notikums, arī nebeidzams process.

Tostarp ar skatu nākotnē – cerams, jaundibinātā operas solistu apmācības programma "Baltijas jaunās balsis", kuras patronese ir Elīna Garanča, kļūs par spēcīgu reģionālu platformu arī vokālajā izglītībā.

Sezonas izskaņā īpašs bija arī Džakomo Pučīni "Bohēmas" jauniestudējums. Izvēle pievērsties vienai no pasaulē visiem zināmākajām operām vienlaikus bija gan drošs ceļš, gan izaicinājums, jo tieši pazīstami darbi visvairāk pieprasa jaunu interpretācijas argumentu. Lauras režijā, piesaistot spēcīgu mākslinieku komandu, "Bohēmas" stāsts par jaunību, mīlestību, nabadzību, mākslinieka dzīves trauslumu un zaudējumu, kas gadu desmitiem ir uzrunājis skatītājus visā pasaulē, atrada veidu, kā ļaut šīm emocijām atkal pārliecinoši skanēt šodien,

cita starpā atgādinot par balsīm, kuras tieši caur Latvijas Nacionālās operas iestudējumiem savulaik devās iekarot starptautiskas virsotnes.

Viens no tiem bija arī "Bohēmas" jauniestudējuma pirmizrāžu Rūdolfs –ukraiņu tenors Dmitro Popovs. Vizuāli krāšņā "Bohēma" savā ziņā personificē šīs sezonas kopējo LNOB tendenci – līdzsvara meklējumus starp uzticību operas kanonam un vēlmi uz klasiku paskatīties no jauna.

Operas "Bohēma" jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā

Tomēr 2025./2026. gada sezona nebija tikai triumfa stāsts. Viens no skaļākajiem un negaidītākajiem sezonas pavērsieniem bija plānotā Riharda Vāgnera operas"Parsifāls" jauniestudējuma liktenis. Vien pāris mēnešus pirms plānotās pirmizrādes oktobrī LNOB saņēma paziņojumu no iestudējuma radošās komandas, ka iecere Katrīnas Vāgneres vadībā noteiktajā laikā netiks īstenota.

Parsifāls" bija iecerēts kā viens no sezonas vērienīgākajiem projektiem – ne tikai muzikālās sarežģītības dēļ, bet arī tāpēc, ka Vāgnera monumentālais darbs vienmēr prasa īpašu māksliniecisku un filozofisku mērogu.

Pie iestudējuma jau vairāk nekā gadu bija strādājusi starptautiska komanda, bija izgatavotas dekorācijas un kostīmi, bet situācija lika opernamam risināt sarežģītus izaicinājumus. "Parsifāla"gadījums izgaismoja arī operas iestudējuma tapšanas trauslo dabu – aiz vienas pirmizrādes stāv gadiem ilga plānošana, desmitiem, pat simtiem iesaistītu cilvēku. No sezonas kopainas raugoties, "Parsifāla" situācija kļuva par pretpolu spožajiem vakariem ar starptautiskām zvaigznēm un festivāla kulminācijām. Tā atgādināja, ka opera kā mākslas forma vienmēr ir atkarīga no daudzu cilvēku sadarbības un ka pat visrūpīgāk plānotā iecere var mainīties.

Lai arī 2025./2026. gada sezonas skaļākie notikumi lielā mērā saistījās ar operas zvaigznēm un vokālajiem projektiem, nozīmīgu vietu LNOB mākslinieciskajā ainavā ieņēma arī balets. Sezona apliecināja, ka Latvijas Nacionālais balets arvien vairāk sevi piesaka ne tikai kā repertuāra uzturētājs, bet kā kolektīvs ar starptautiskām ambīcijām un iespējām. Lai arī pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā "Gulbju ezera" deviņas decembra viesizrādes Turīnā, Itālijā, raisīja dažādas diskusijas, nevar noliegt, ka klasiskais repertuārs joprojām ir viens no mūsu baleta trupas trumpjiem.

LNOB baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis šosezon atzīmēja pusgadsimta darba jubileju.

Sezonas noslēgumā Latvijas Nacionālā baleta viesizrāde ar Ādolfa Adāna "Žizeli" Granadas Starptautiskajā mūzikas un dejas festivālā Spānijā kļuva par apliecinājumu Latvijas baleta kvalitātei un klasiskās skolas dzīvotspējai. "Žizele" ir darbs, kurā baleta tradīcija nav tikai vēsturiska vērtība, bet dzīvs mākslinieciskais mantojums. Tāpat kā operā, arī baletā klasika nav statiska: katra paaudze no jauna definē attiecības ar tehniku, emociju un skatuves klātbūtni. Savukārt trupas attiecības ar divdesmitā un divdesmit pirmā gadsimta baletu raksturoja šajā sezonā iestudētie viencēlieni – Džeroma Robinsa "Koncerts (jeb briesmas ikvienam)" un Aleksandra Ekmana "Kaktusi".

Jūnija sākumā ar intensīvu divu nedēļu programmu izskanēja Rīgas Operas festivāls, ļaujot publikai piedzīvot senāku un jaunāku zelta repertuāru, jauniestudējumus, starptautiskus viesus un operas svētku sajūtu. Festivāls nav tikai atsevišķu izrāžu cikls – tas ir brīdis, kad operas nams sevi parāda visā pilnībā, iezīmējot arī nākotnes virzienus.

Līdzās "Bohēmai" festivāla programmā nozīmīgu vietu ieņēma arī citi repertuāra pamatdarbi, tostarp "Aīda", "Karmena", "Mīlas dzēriens" "Zemnieka gods" un "Pajaci". Interesanta viessolistu plejāde, spilgtas lomu debijas – Annija Kristiāna Ādamsone kā Adīna "Mīlas dzērienā",Paula Lieldidža-Kolbina kā Ceriņu feja "Apburtajā princesē" un Alisa Tomkoviča kā Zāra baletā "Antonija. Silmači", kā arī baleta prīmas Sabīnes Strokšas benefice, noslēdzot aktīvo balerīnas skatuves mūžu.

Savukārt gala koncerta bezmaksas tiešraide uz ekrāna, kas piestiprināts opernama fasādei,festivāla noslēgumā operas parkā parādīja LNOB vēlmi uzrunāt plašāku publiku eiropeiski demokrātiskā formā.

Operas pieredze sākas jau pirms pirmās nots – arī telpā, kurā skatītājs ieiet, un sajūtā, ko rada pats nams. 2025./2026. gada sezona bija nozīmīga ne tikai uz skatuves, jo turpinājās arī LNOB ēkas atjaunošana – redzamākie uzlabojumi ir jaunās tapetes un atjaunotā vestibila grīda. Operas foajē tika ieklāts vēsturiskajam interjeram atbilstošs ornamentēts grīdas segums, izceļot ēkas unikālo raksturu. Grīdas zīmējumu veidojusi arhitekte Liesma Markova. Līdzās energoefektivitātes uzlabošanas darbiem ar ES Atveseļošanās un noturības fonda finansējuma atbalstu privātie ziedojumi nosedza darbus, kas nav tikai praktisks uzlabojums, bet arī ieguldījums operas nama nākotnē kā dzīvas kultūras telpas saglabāšanā.

Aizvadītā sezona vieš cerības atkal atgriezt Latvijas Nacionālo operu un baletu plašākā pasaules opermūzikas apritē.

Par Rīgu atkal interesējas operas kritiķi no Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes. Spilgti sevi pieteikuši vairāki jaunākās paaudzes pašmāju solisti – Katrīna Paula Felsberga, Daniils Pogoriless, Annija Kristiāna Ādamsone. Opera dzīvo, elpo un rezonē.