Ekonomika

Kas notiks ar eID kartēm un e-parakstu pēc 9. decembra? Speciālisti kliedē bažas

LSM 30. jūnijs, 12:41
Kas notiks ar eID kartēm un e-parakstu pēc 9. decembra? Speciālisti kliedē bažas

Arī pēc 9. decembra katram eID kartes lietotājam tiks nodrošināta iespēja izmantot savu eID karti elektronisko dokumentu parakstīšanai. Pie tā šobrīd tiek strādāts, bažām nav pamata, un izmaiņu skarto karšu turētāji drīzumā tiks informēti par jaunu kārtību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.

* Kvalificēta elektroniskā paraksta izmaiņas skars daļu eID karšu, kas izdotas no 2019. gada 2. septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, taču dokumentu parakstīšanas iespēja tiks saglabāta.

* Izmaiņas attieksies tikai uz elektronisko dokumentu parakstīšanu – eID karte arī turpmāk būs derīga identitātes apliecināšanai, ceļošanai un citu pakalpojumu saņemšanai.

* Potenciāli izmaiņas skars aptuveni 346 tūkstošus eID karšu lietotāju, bet "eParaksts mobile" lietotājiem nekas nemainīsies.

* LVRTC skartajām eID kartēm ieviesīs attālinātu kvalificētā elektroniskā paraksta risinājumu, kas lietotājiem būs pieejams automātiski.

* Ietekmēto eID karšu īpašnieki saņems paziņojumu par sertifikātu anulēšanu un instrukciju turpmākai dokumentu parakstīšanai e-pastā un e-adresē.

* Situācija radusies, jo pēc eID karšu izdošanas stājās spēkā jaunas sertificēšanas prasības un mikroshēmu drošības prasības laika gaitā kļūst stingrākas.

* Informāciju par to, vai konkrēto eID karti skars izmaiņas, jau tagad iespējams pārbaudīt vietnē **[www.eidkarte.lv](http://www.eidkarte.lv/)**.

Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa, ka daļai personas apliecību jeb eID karšu kvalificēta elektroniskā paraksta radīšana būs nodrošināta tikai līdz 2026. gada devītajam decembrim. Tas nozīmētu, ka daļu eID karšu, kas izdotas laika posmā no 2019. gada otrā septembra līdz 2026. gada 30. janvārim, vairs nevarētu izmantot elektronisko dokumentu parakstīšanai.Taču problēmai tiek rasts risinājums, uzsvēra Sprugaine:

Pirmkārt, lai uzreiz kliedētu bažas, arī pēc devītā decembra katram eID kartes lietotājam, kurš vēlēsies karti izmantot dokumentu parakstīšanai, šāda iespēja tiks nodrošināta. Pie tā mēs šobrīd strādājam.

Otrkārt, Sprugaine uzsvēra, ka šīs izmaiņas būtu skārušas tikai un vienīgi dokumentu elektronisko parakstīšanu, bet ne identitātes apliecināšanu, ne citu pakalpojumu saņemšanu – ne klātienē, ne digitāli. "Tātad par eID karti, piemēram, kā par ceļošanas dokumentu, nav nekādu bažu un arī turpmāk to varēs izmantot," viņa norādīja.

Kopumā eID kartes izsniegtas vairāk nekā 1,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Šīs potenciālās izmaiņas būtu ietekmējušas aptuveni 346 tūkstošus karšu lietotāju, no kuriem 90 % ir Latvijas pilsoņi, stāstīja Sprugaine.

Ikdienā eID karte ir plaši izmantots rīks elektronisko dokumentu parakstīšanai – ievietojot eID karti datora karšu lasītājā vai noskenējot to ar "eID Scan" lietotni, dokumenti tiek parakstīti aptuveni pusmiljons reižu mēnesī.

Vienlaikus, protams, "eParaksts mobile" risinājums ir stipri populārāks, atzina Sprugaine: "Iedzīvotāji viennozīmīgi daudz lielāku labpatiku izrāda pret mobilajām ierīcēm. Līdz ar to daļai cilvēku tiešām šī ziņa neko dzīvē nemaina, jo viņi ikdienā izmanto "eParaksts mobile", tomēr mums kā valstij ir pienākums nodrošināt, ka ikvienam kartes turētājam visas funkcijas, ko mēs esam solījuši, šajā kartē ir, un pie tā arī mēs strādājam."

Skaidrojot radušos situāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietniece Marta Zvaune norādīja, ka personas apliecību iepirkšana, izveidošana un izsniegšana ir apjomīgs un ilgs process.Tajā brīdī, kad tas tika veikts ar šīm eID kartēm, tās atbilda visām normatīvajām prasībām gan Latvijas, gan starptautiskajos normatīvajos aktos. "Tikai vēlāk nāca "eIDAS 2.0" regula, kas noteica izmaiņas sertificēšanas prasībās un tās attiecināja ne tikai uz nākotnē izsniedzamajiem eParaksta sertifikātiem, bet arī uz tiem, kas jau ir bijuši izsniegti pagātnē," skaidroja Zvaune.

eID karte paliek derīga, alternatīvs risinājums tiks nodrošināts, un lielām bažām nav pamata – karti nav jāsteidz mainīt.

Skaidrs, ka drošības prasības digitālajā vidē šobrīd un arī nākotnē tikai un vienīgi pieaugs, un derīguma termiņi, kas tiek doti konkrētiem rīkiem, līdz ar to neizbēgami samazinās, pauda Sprugaine. Šajā gadījumā izveidojusies vienkārša pretruna: "Pati karte ir derīga 10 gadus, bet mikroshēma šajā kartē ir jāsertificē reizi piecos, un mikroshēmas ražotājs var nesertificēt kaut kādus vecākus modeļus – tā ir normāla prakse. Šī situācija faktiski ir neizbēgama arī nākotnē, arī ar nākamo mikroshēmas versiju, jo nosacījumi nekļūs vājāki – tie kļūs tikai stingrāki."

"Šobrīd ietekmētajās kartēs elektroniskās parakstīšanas sertifikāts atrodas iekšā kartē. Pēc 9. decembra LVRTC,saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem un vietējiem normatīvajiem aktiem, šajās kartēs nedrīkstēs nodrošināt kvalificētu elektronisko parakstu. Mums tas ir jāatsauc. To mēs arī izdarīsim," norādīja Sprugaine.

Skarto eID karšu lietotāji tiks apziņoti par to, kā tieši tas notiks, un ar kādām izmaiņām jārēķinās, viņa norādīja."Vietā automātiski būs cits risinājums, kas ir jauns produkts. Šobrīd tā izstrāde ir mūsu prioritāte numur viens, mēs pie tā strādājam, un tas ir attālināts kvalificēts paraksts," skaidroja speciāliste.

Ļoti vienkāršojot, tas nozīmē, ka elektroniskās parakstīšanas sertifikāts vairs neglabāsies eID kartes mikroshēmā, bet pie LVRTC:"Mēs to attālināti radīsim, īslaicīgi, lai cilvēks varētu kaut ko parakstīt. Tātad katru reizi, kad viņš kaut ko parakstīs ar eID karti, viņš radīs no jauna šo te parakstu. Kas ir labā ziņa – cilvēkiem nav jādodas pēc jaunām PIN aploksnēm, nekas cilvēku dzīvē tiešām nemainīsies, nebūs jāpiesakās šai iespējai kaut kā papildus – tas viss notiks automātiski."

Vispirms izmaiņu skarto eID karšu īpašnieki saņems ziņu par to, ka vecie sertifikāti ir anulēti, bet jau drīz pēc tam – detalizētu instrukciju, kā turpmāk parakstīt dokumentus, jo šajā kārtībā būs nelielas izmaiņas. Šī saziņa notiks caur cilvēka norādīto e-pastu, kā arī e-adresi.

►**Ikviens interesents jau šobrīd, ienākot mājaslapā [www.eidkarte.lv](http://www.eidkarte.lv/), var uzzināt, kādas versijas mikroshēma ir viņa eID kartē, un vai šīs izmaiņas viņu vispār skars.**

Visu šo situāciju var salīdzināt ar paroļu veidošanu, sprieda Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko. Kādreiz paroles drīkstēja būt pavisam vienkāršas, bet laika gaitā prasības pieauga un joprojām turpina pieaugt – tagad parolē jāiekļauj lielie burti, cipari un citi simboli.

"Šeit ir līdzīgi – tikai ar fiziskām iekārtām. Čips ir fiziska lieta. Kas ir noticis– pieauga prasības. Tā ir tā problēma – plastmasas karte, uz kuras uzdrukāts tavs vārds, ir derīga 10 gadus, jo plastmasa nenolietojas, bilde nemainās, bet tā otra daļa, kas tajā plastmasas kartē ir iebūvēta, tā mikroshēma, tehnoloģiski sāk novecot," viņš skaidroja.

Skaidrs, ka izņemt un nomainīt šo mikroshēmu pret jaunu nav iespējams, tāpēc jādomā citi risinājumi.LVRTC ir izstrādājis pagaidu risinājumu jeb "ielāpu", kas šo problēmu novērsīs tā, ka lielākā daļa lietotāju to pat nepamanīs, skaidroja Jurčenko. Taču tiem, kuriem ir svarīgi, lai digitālā paraksta atslēga tiktu glabāta tikai eID kartes čipā, nevis citur, būs jārēķinās ar neērtībām – viņiem eID karte būs jānomaina.

Viņaprāt, vēl viens jauns veids, kā nodrošināt elektronisko dokumentu parakstīšanu, palielinās arī LVRTC kopējās izmaksas."Respektīvi nāk klāt vēl viens veids, kā mēs varam parakstīt dokumentus, un šīs kļūdas vai nepilnības dēļ tagad mums būs jāuztur vairāki serveri, vairāki veidi, tie visi jāadministrē," atzina Jurčenko.

Vienlaikus arī viņš uzsvēra – ja cilvēks ikdienā lieto "eParaksts mobile", viņa dzīvē vispār nekas nemainīsies, un patiesībā"eParaksts mobile" jau šobrīd strādā pēc tāda paša principa, ko LVRTC piedāvās izmaiņu skarto eID karšu turētājiem: "Vairāk vai mazāk tas ir tas pats. Sertifikāts glabājas pie LVRTC, viņi rūpējas par drošību, un viss ir kārtībā, bet tas stāv mākonī, tas nav tev kabatā. Protams, kā ir drošāk– mākonī vai kabatā, tā jau atkal ir cita liela pasaules diskusija, tas nav tā viennozīmīgi."

Lasīt pilno rakstu avotā (LSM) →