PVN likmes samazinājuma ietekmi uz pārtikas pamatproduktu cenām uzraudzīs ar monitoringu

Godprātīgu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu četrām pārtikas pamatproduktu grupām uzraudzīs ar monitoringu, otrdien Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīkotajā pasākumā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns.

Viņš skaidroja, ka PVN samazinājuma uzraudzība notiks divos virzienos. Pirmais paredz izmantot datu apmaiņas sistēmu, kurā Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) ir pieejami tirgotāju darījumu dati. Tas ļaus izsekot to produktu cenu izmaiņām, kuriem piemērota samazinātā PVN likme, analizējot gan iepriekšējo situāciju, gan cenu dinamiku pēc izmaiņu stāšanās spēkā.

Savukārt otrs monitoringa virziens paredz, ka sadarbībā ar Konkurences padomi līdz gada beigām tiks veikts padziļināts izvērtējums par PVN samazinājuma pārnesi gala cenās.

Runājot par iespējamajiem sodiem komersantiem, kuri rīkotos negodprātīgi, Šaicāns norādīja, ka lielākais sods šajā gadījumā būtu pašas iniciatīvas neveiksme. Viņš uzsvēra, ka gan ražotāji, gan tirgotāji apzinās, ka, ja pilotprojekts neattaisnosies, tas būs neveiksmīgs visām iesaistītajām pusēm, ko neviens nevēlas.

Savukārt PTAC direktore Zaiga Liepiņa atzīmēja, ka PTAC savā kompetencē uzraudzīs PVN samazinātās likmes piemērošanu. Trešdien, 1. jūlijā, Rīgā un reģionos plānotas uzraudzības aktivitātes, bet PTAC tīmekļvietnē ikviens patērētājs varēs ziņot par aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem, kurus PTAC vērtēs atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Jānis Dubults uzsvēra, ka nav pamata bažām, ka PVN pārnese nebūs godprātīga. "Visi klātesošie ir ieinteresēti, lai samazinājums tiktu nodots pircējiem un tas tiks arī izdarīts," viņš pieminēja.

Komentējot tirgotāju un ražotāju sadarbību PVN samazinājuma īstenošanā, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps norādīja, ka papildu vienošanās nav nepieciešamas, jo process notiek automātiski. Pēc viņa teiktā, būtiskākais ir tas, cik godprātīgi un caurskatāmi ražotāji saglabās cenas veikalu tīkliem un cik godprātīgi tirgotāji šo samazinājumu nodos tālāk pircējiem.

Auškāps piebilda, ka sarunās ar tirgotājiem ir apzināta iniciatīvas nozīme, jo gan sabiedrība, gan mediji rūpīgi sekos līdzi gan ražotāju, gan tirgotāju rīcībai. Viņš uzsvēra, ka no uzņēmuma puses tiks nodrošināta maksimāli atbildīga, caurskatāma un godprātīga pieeja.

Vienlaikus Auškāps atgādināja, ka PVN samazināšana nenozīmē cenu nemainīgumu. Viņš skaidroja, ka olu cenas sezonāli svārstās - vasarā tās parasti ir zemākas, bet rudenī un ziemā augstākas mazāka piedāvājuma dēļ. Līdz ar to tirgus arī turpmāk noteiks cenu līmeni.

Komentējot to, kāpēc PVN samazināšana neattiecas tikai uz Latvijas ražotāju produkciju, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Latvija ir Eiropas Savienības vienotā tirgus dalībvalsts, tādēļ nav iespējams noteikt atšķirīgu PVN likmi vietējiem un ārvalstu ražotājiem.

Runājot par iniciatīvas ietekmi uz valsts budžetu, ministrs norādīja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm tā varētu sasniegt aptuveni 10 miljonus eiro.

Valainis uzsvēra, ka samazinātajai PVN likmei ir divi mērķi - mazināt dzīves dārdzību un stiprināt Latvijas ražotāju konkurētspēju. Viņš norādīja, ka papildu pārtikas cenu uzraudzībai tiks vērtēts arī tas, kā mainās vietējo ražotāju ražošanas jaudas un vietējās produkcijas īpatsvars Latvijas tirgū.

Ministrs piebilda, ka kopā ar "Citadele banka" ekonomistiem veiktie aprēķini liecina, ka, ja iedzīvotāji par 10% palielinātu Latvijas izcelsmes pārtikas produktu īpatsvaru savos ikdienas pirkumos, tas Latvijas ekonomikā varētu radīt aptuveni 12 000 jaunu darbvietu.

Šaicāns norādīja, ka, runājot par valsts budžetu, ir divas lietas, kas tiek jauktas - bruto neiegūtā nauda un neto neiegūtā nauda. Runājot matemātiski, samazinātās PVN likmes piemērošana attiecīgajām produktu grupām nozīmē aptuveni 10 miljonus eiro ietekmi uz budžetu. Vienlaikus viņš piebilda, ka jāņem vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai un neveido uzkrājumus - ja viņi maksās mazāk par maizi, pienu, gaļu un olām, šī nauda nekur nepazudīs, bet tiks iztērēta tam, ko iepriekš nevarēja atļauties, jo nepietika līdzekļu. Ekonomikā šī nauda nekur nepazudīs, un neto efekts būs citādāks.

Viņš piebilda, ka, ja zemākas cenas ilgtermiņā varētu veicināt šo produktu patēriņa pieaugumu, tas varētu daļēji kompensēt PVN samazinājuma ietekmi. To plānots izvērtēt pēc monitoringa rezultātiem, analizējot konkrēto produktu pārdošanas apjomus.

Savukārt iniciatīvas ietekme uz katra iedzīvotāja izdevumiem būs atkarīga no viņa iepirkšanās paradumiem. Šaicāns informēja, ka PTAC ir izveidojis kalkulatoru, kurā ikviens var ievadīt savus iepirkšanās paradumus un aprēķināt iespējamo ietaupījumu.

Jau ziņots, ka no 2026. gada 1. jūlija atsevišķiem ikdienā bieži pirktiem pārtikas produktiem pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% līdz 12%. PVN samazināto likmi piemēros četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.

PTAC atgādina, ka 12% PVN likme Latvijā jau tiek piemērota vairākām pārtikas produktu grupām, tostarp zīdaiņu specializētajai pārtikai un svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

No 1. jūlija PVN samazinātā likme attieksies arī uz visu veidu maizi, govs, kazas vai aitas pienu, tostarp bezlaktozes pienu, neatkarīgi no tauku satura, svaigu, atdzesētu vistas, tītara, pīles un zoss gaļu, kā arī mājputnu subproduktiem, tostarp sadalītu, atkaulotu, grieztu un maltu gaļu, kā arī termiski neapstrādātām mājputnu olām.

Vienlaikus PVN samazināto likmi nepiemēros saldētai gaļai, desām, žāvējumiem, smalkmaizītēm, kūkām, pīrādziņiem, sausmaizītēm, grauzdiņiem, rīvmaizei, ultrasterilizētam UHT pienam, kondensētam pienam, pienam ar piedevām un augu valsts alternatīvām, piemēram, auzu, mandeļu dzērieniem, kā arī maltai gaļai, ja pievienotā sāls daudzums pārsniedz 1%.

Tāpat ziņots, ka 22. maijā Ekonomikas ministrijā (EM) parakstīta vienošanās ar pārtikas tirgotājiem, ražotājiem un mazumtirgotāju pārstāvjiem, lai pilnā apmērā nodrošinātu PVN likmes samazinājumu no 21% līdz 12% noteiktajai daļai pamatproduktu veikalos no šā gada 1. jūlija.

Pasākuma laikā noslēgta vienošanās "Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi". Vienošanās mērķis ir nodrošināt PVN likmes samazinājuma no 21% līdz 12% maizei, svaigam pienam, svaigai atdzesētai mājputnu gaļai un mājputnu svaigajām olām pilnu atspoguļojumu gala cenās veikalos.