Valsts kancelejas vadītāju varēs iecelt arī bez konkursa - prezidents izsludina likuma grozījumus

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izsludinājis grozījumus Valsts civildienesta likumā, tādējādi ļaujot premjerministram atsevišķos gadījumos arī bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru.Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Saeima [18. jūnijā pieņēma](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.06.2026-premjeram-lauj-ari-bez-konkursa-izveleties-valsts-kancelejas-direktoru-izmainas-verte-pretrunigi.a652089/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)koalīcijas sagatavotos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas ļauj atsevišķos gadījumos iecelt iestādes vadītāju bez atklāta konkursa.

Līdz ar šīm izmaiņām no likuma tiktu svītrota norma, kas noteica pienākumu rīkot konkursu gadījumos, kad iestādes vadītājs no amata atbrīvots uz savstarpējas vienošanās pamata.

Grozījumu autori skaidroja, ka līdzšinējais regulējums atsevišķos gadījumos ierobežoja iespējas operatīvi aizpildīt vakantas vadītāju vietas un nodrošināt iestādes vadības nepārtrauktību. Tāpat norādīts, ka ilgstoša vakanču aizpilde var negatīvi ietekmēt iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

Vienlaikus likumā saglabāts princips, ka atklāts konkurss ir vispārējā kārtība civildienesta amatu aizpildē, bet jaunie izņēmumi piemērojami tikai konkrētās situācijās.

Grozījumi paredz arī iespēju Ministru prezidentam bez konkursa iecelt Valsts kancelejas vadītāju.

Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto["kokrūpnieku krimināllietu"](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/)amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors[Raivis Kronbergs](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.05.2026-atstadinatais-valsts-kancelejas-direktors-kronbergs-atstaj-amatu-noliedz-iesaisti-iespejamos-noziegumos.a647609/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme).

Likums paredzēja, ka situācijā, kad iestādes vadītājs no ierēdņa amata atbrīvots, savstarpēji vienojoties, ir nepieciešams rīkot[atklātu konkursu.](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.05.2026-konkursa-mekles-valsts-galveno-ieredni-valsts-kancelejas-direktoru.a648868/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)Tomēr premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") norādījis, ka ilgstoši konkursi [var kavēt iestāžu efektīvu vadību](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2026-kulbergs-grib-iecelt-valsts-kancelejas-vaditaju-bez-konkursa-delna-bridina-par-riskiem.a651166/), vienlaikus uzsverot, ka kopumā atbalsta atklātu konkursu organizēšanu.

Saeima 18. jūnijā steidzamības kārtā pieņēma[grozījumus Civildienesta likumā,](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.06.2026-premjeram-lauj-ari-bez-konkursa-izveleties-valsts-kancelejas-direktoru-izmainas-verte-pretrunigi.a652089/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) ļaujot premjerministrs atsevišķos gadījumos arī bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru.Saeimas frakcija "Progresīvie" aicināja Valsts prezidentu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus, paužot bažas par politiskā spiediena risku.

Organizācija "Sabiedrība par atklātību – Delna" jau iepriekš brīdināja, ka[šādas izmaiņas var radīt būtiskus riskus](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2026-kulbergs-grib-iecelt-valsts-kancelejas-vaditaju-bez-konkursa-delna-bridina-par-riskiem.a651166/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme).

Savukārt 29. maijā izsludinātais konkurss [noslēdzās bez rezultāta](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2026-konkurss-uz-valsts-kancelejas-direktora-amatu-nosledzies-bez-rezultata.a652259/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme), vērtēšanas komisijai nevirzot nevienu no sešiem pretendentiem uz konkursa otro kārtu.

Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pilda Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte.