«Tikai dziedāt vēl nesanāk!» Stradiņa slimnīcā – Latvijā unikāla balsenes rekonstrukcijas operācija

Dr. Romāns Dzalbs, Elza Rāte un paciente Dita Laure

Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta balsenes plastiskā rekonstrukcija pacientei ar smagu balsenes sašaurinājumu. Tā ir pirmā šāda veida operācija Latvijā. Pateicoties otolaringologu un torakālo ķirurgu komandas darbam, pacientei izdevies atjaunot elpošanu caur dabīgajiem elpceļiem, likvidēt nepieciešamību pēc traheostomas un atgūt runas funkciju. Balsenes paplašināšanai tika izmantoti pacientes ribu skrimšļi.

Elpošanas problēmas 50 gadus vecajai pacientei ilga aptuveni 20 gadu, taču pēdējos gados tās pakāpeniski progresēja.

«Tikai dziedāt vēl nesanāk!» Stradiņa slimnīcā – Latvijā unikāla balsenes rekonstrukcijas operācija

"Gadiem ejot, tā situācija tikai pasliktinājās, un elpas trūkums palielinājās. Arī parādījās aizsmakums, un bieži vien tāda tā kā aizrīšanās sajūta," stāsta Dita Laure.

Balsenes rekonstrukcijas operācija – pirmā šāda Latvijā – viņai veikta pērn novembrī, un beidzot ārsti gatavi pastāstīt par operācijas iznākumu, bet paciente – arī par ceļu līdz tai. Pēdējos gados viņa vairs nevarējusi ne strauji iet, ne skriet. Arī sarunājoties bieži bijusi sajūta, ka trūkst gaisa.

"Vairākas reizes tiku ar neatliekamo palīdzību nogādāta slimnīcā, kur tā arī bez turpinājuma, bez risinājuma braucu mājās pēc ārstēšanās," viņa stāsta.

Dita apmeklējusi daudzus ārstus, veikta virkne izmeklējumu. Balsenes sašaurinājumu ārsti konstatēja, taču risinājumus nepiedāvāja.

Lūzuma punkts bija plānotā vairogdziedzera mezgla operācija, kas neizdevās balsenes sašaurinājuma dēļ.

"Un tad kaut kas notika –nevarēja ievadīt narkozes laikā elpināšanas caurulīti. Es pamodos pēc nedēļas reanimācijā. Tad mani atveda nodaļu, nebija nekas sagriezts, nebija nekas vairogdziedzerim darīts," atminas Dita.

Nodaļā pēkšņi nosprostojušies elpceļi, un Dita pamodās jau ar elpošanas caurulīti kaklā. Viņa nonāca Stradiņa slimnīcas Otolaringoloģijas klīnikā pie otolaringologa Romāna Dzalba. Viņš uzsver – balseni atšķirībā no vairākiem orgāniem nav iespējams ne pārstādīt, ne mākslīgi izaudzēt.

"Balsene pati par sevi ir ļoti komplicēts, sarežģīts uzbūves ziņā orgāns, kas atbild primāri par elpošanu, otrkārt, – par rīšanu un treškārt, kas mums liekas varbūt ikdienā svarīgākais, –balsi. Mums īstenībā balss ir trešā un mazākā nozīmīgākā funkcija," teica ārsts.

Dzalbs norādīja – elpošana ir pati svarīgākā, un tā bija galvenā pacientes problēma. Izmeklējumi atklāja izteiktu balsenes zemsaišu līmeņa sašaurinājumu. Pacienti sagatavoja balsenes plastiskajai konstrukcijai. Viņa uzreiz piekrita, citu iespēju arī nebija: "Variantu nav, kaut kas ir jādara, un tas bija pirmais speciālists, kas vispār piedāvāja kaut kādu risinājumu."

Bija ne tikai jāatjauno elpceļu caurlaidība, bet arī jāsaglabā visas svarīgākās balsenes funkcijas –elpošana, rīšana, runāšana.

"Tas ir mehānisms, kur nodrošina daudzas mazas locītavas, daudz mazi muskulīši un mazi smalki nervi, kas iet uz šīm visām lielām struktūrām. Līdz ar to būtībā atver, ieejot šajās struktūrās, tās visas ir maksimāli jānosaudzē, kā arī jāieliek papildus audi, plašinot viņu un izveidojot no jauna šo karkasu, bet tajā pašā laikā saglabājot iespēju balssaitēm kustēties, slēgties, lai viņas pilnvērtīgi slēdzas, lai sargātos apceļus un spēj radīt balsi," skaidroja Dzalbs.

Operācijas laikā balsene tika pilnībā atvērta, īpaši saudzējot smalkos nervus, mazo skrimšļu, locītavu un muskuļu mehānismu, kas nodrošina tās funkcionalitāti. Balsenes paplašināšanai tika izmantoti pacientes ribu skrimšļi, jo parasti muskuļaudi te nederētu. Jaunizveidotās struktūras stabilizēšanai tika ievietots speciāls stents, uz kura tika veidots jaunais balsenes skelets.

"Ņem no ribas šo te skrimslīti un veido jaunu balsenes skeletu. Šeit arī svarīgi saudzējoši operēt, jo šīs struktūras – balsene - ir smalkas, arī nervi, kas inervē pašas balssaites, lai paciente arī pēc operācijas nezaudētu runas spēju," skaidroja otolaringoloģe Elza Rāte.

Pēcoperācijas periodā pacientei tika saglabāta traheostomas kanile, lai nodrošinātu drošu elpošanu.

Bet lielākās bailes man pašai bija, kad ņems to ārā caurulīti un vai es par to jauno izveidoto elpošanu varēšu elpot. Tad man likās vistrakākais brīdis, pat salīdzinot ar operāciju. Bet viss bija labi," saka Dita.

Ārsti atzīst –operācija izdevusies, paciente elpo dabīgajiem saviem elpceļiem, brīvi runā. Bet paciente jūtas kā pirms 30 gadiem, nav elpas trūkuma, arī runāt vieglāk. Vēl tikai dziedāt gribētos, bet viņa nosmej: "Tikai dziedāt vēl nesanāk!"

Operāciju veica ķirurgu komanda –otolaringologi dr. Romāns Dzalbs, dr. Elza Rāte, torakālie ķirurģi dr. Artjoms Špaks un dr. Krista Grigoroviča. Operāciju māsa Anita Innus, anesteziologs dr. Sarmīte Plūme, anestēziste Nataļja Matvejeva.