Pedagogiem 40 stundu darba nedēļu ieviesīs nākamgad; šogad – citas izmaiņas

Jaunie noteikumi par skolotāju algu aprēķināšanu saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri jāpieņem jau šovasar, tomēr 40 stundu darba nedēļa pedagogiem pretēji iepriekš plānotajam būs tikai no nākamā gada 1. septembra. Kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija atkāpusies no sākotnējiem plāniem jau šogad mainīt skolotāju darba slodzi, un kādas izmaiņas sagaidāmas vēl šogad?

Pedagogiem 40 stundu darba nedēļu ieviesīs nākamgad; šogad – citas izmaiņas

Patlaban skolotājiem un skolu atbalsta personālam nedēļā pilnai slodzei jānostrādā no 21 līdz 36 stundām –atkarībā no izglītības iestādes un amata. Jau no šā gada septembra stājas spēkā jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", kas veidots, rēķinoties, ka skolotāju pilna slodze ir 40 darba stundas. Tomēr noteikumi, kas paredz pāreju uz 40 darba stundu nedēļu, joprojām pat nav iesniegti saskaņošanai valdībā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija pretēji iepriekš plānotajam 40 stundu darba nedēļu skolotājiem iecerējusi noteikt tikai no nākamā gada septembra. Ministrijā saprot, ka tā pārāk aizkavējusies ar noteikumu sagatavošanu.

Turklāt tikai tagad secināts, ka tik ātra pāreja uz 40 stundu darba laiku nav iespējama, jo pārmaiņas skar arī profesionālās ievirzes un augstākās izglītības iestādes, kur algu aprēķini esot pavisam citādi nekā vispārējā izglītībā un pāreja būšot daudz sarežģītāka.

"Pēdējās ekspertu diskusijās, tai skaitā kopā ar ministri, vienojāmies,jo [augstskolu] rektori arī bija ļoti sākuši satraukties.Tad mēs izvēlamies vai nu janvāri, vai septembri un 2027. gadu tomēr," teica izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība).

Viņš apgalvoja, ka vispārizglītojošām skolām pāreja uz 40 stundu darba laiku nenozīmēšot būtiskas pārmaiņas.

"Tā saucamajām parastajām jeb vispārizglītojošajām skolām šī pāreja uz 40 stundām ir tikai morāli emocionāla, principiāla. Ņemot vērā to, ka vispārizglītojošās skolas strādā turpat, nebūtu nekādi līgumi jāpārslēdz vai vēl kaut kādas darbības [jāveic]," skaidroja Kalvāns.

Taču jau jūnija sākumā pedagogu arodbiedrība cēla trauksmi, ka daļā skolu, neraugoties uz to, ka valdības noteikumi vēl nav pieņemti, skolotājiem jau liek parakstīt līgumus par pāreju uz 40 stundu darba laiku.

"Daļa iestāžu vadītāju,nezinot, kas būs, nebūs, diemžēl interpretēja pēc sava ieskata. Mēs kā arodbiedrība tāpēc arī publiski aicinājām neveikt šādus grozījumus, jo nav ārējā normatīvā akta, kas to pieļautu.

Būtībā daļai iestāžu vadītāju vilcienam skrien pa priekšu,

atzina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA)priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Ministres biroja vadītājs Kalvāns uzsvēra – tā nevajadzēja rīkoties.

"Vispārizglītojošo skolu ir daudz –ap 600. Protams, ka direktori un 40 dažādas izglītības pārvaldes [ir daudz]. Protams, ka tās darbības, kā mēs esam sapratuši, ir diezgan radošas. Bet mēs kā ministrija visu laiku esam komunicējuši, ka šī pāreja uz 40 stundām ir finansējuma aprēķinā, nevis fiziskajā faktiskajā darba slodzē," teica Kalvāns.

Pēc viņa paustā, ja šobrīd skolotājs strādā pilnu slodzi, pārejot uz 40 stundu slodzi, pedagogam saglabāsies esošais darba apjoms un alga, bet formāli šim skolotājam būs nepilns darba laiks.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš arī uzskata, ka nekādu papildu administratīvo slogu un pārmaiņas skolotāju darba samaksā pāreja uz 40 stundu darba nedēļu neradīs. Grozījumi darba līgumā ar skolotājiem gan būs jāslēdz, bet tas nav saistīts ar iecerēto pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.

"Uzsākot katru mācību gadu, tajā brīdī, kad ir skaidrs pedagogiem, kāda ir viņu slodze un atalgojums, tiek veikti atsevišķi grozījumi darba līgumā, darba samaksas, tur ir norādīta pedagogu slodze un atalgojums," paskaidroja Strautiņš.

Jaunos pedagogu darba samaksas noteikumus ministrija virzīs saskaņošanai valdībā jau šonedēļ.

Plānots, ka dažas izmaiņas sistēmā, kas gan neattiecas uz pedagogu darba laiku, tomēr stāsies spēkā jau no šā gada 1. septembra. Piemēram, sociālā pedagoga, ko līdz šim algoja pašvaldības, darbu turpmāk varēs apmaksāt no valsts mērķdotācijas līdzekļiem, bet valsts ģimnāzijās 10 % piemaksa būs ne tikai skolotājiem, bet arī vadībai.

Vienlaikus iecerēts noteikt griestus skolu direktoru vietnieku algām. Līdz šim bija griesti tikai direktoru algām, bet, kā norādīja Kalvāns, dažas tālmācības privātās skolas esot ļoti radoši piegājušas tieši vietnieku algošanai.