Lielbritānija četros gados aizsardzībai tērēs 300 miljardus mārciņu

Ņemot vērā pieaugošos draudus, Lielbritānija nākamajos četros gados bruņoto spēku modernizācijai tērēs gandrīz 300 miljardus mārciņu (348 miljardus eiro), otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.

Stārmers, kas jūlijā, visticamāk, atstās premjerministra amatu, paziņoja, ka kopējais aizsardzības budžets nākamajos četros gados tiks palielināts par 15 miljardiem mārciņu, sasniedzot gandrīz 300 miljardus.

Jau ziņots, ka Stārmers 22. jūnijā paziņoja, ka atkāpsies no Leiboristu partijas līdera amata, taču turpinās darbu premjerministra amatā līdz pēcteča iecelšanai.

"Pagājušajā gadā es valsts interesēs pieņēmu lēmumu pārskatīt izdevumu prioritātes par labu aizsardzībai un panācu lielāko aizsardzības izdevumu pieaugumu kopš Aukstā kara beigām," norādīja Stārmers. "Tā bija pareizā izvēle, jo pasaule ir mainījusies. Valsts drošība ir ekonomiskā drošība," uzsvēra politiķis.

Šodien tiks publiskots ilgi gaidītais Aizsardzības investīciju plāns, kas cita starpā nākamajos četros gados paredzēs vairāk nekā piecus miljardus mārciņu bruņoto spēku apgādāšanai ar droniem un autonomajām sistēmām.

"Šis rekordlielais ieguldījums liek britu sabiedrības drošību pirmajā vietā, pārveidojot mūsu bruņotos spēkus un nodrošinot tiem finansējumu un aprīkojumu, kas tiem nepieciešams, lai cīnītos un aizsargātu mūsu valsti," teica Stārmers.

Aizsardzības investīciju plāns tika vairākkārt atlikts, Finanšu ministrijas amatpersonām un militārajiem līderiem nespējot vienoties par izmaksām, kas nepieciešamas bruņoto spēku modernizēšanai. Sākotnēji investīciju plāna publicēšana tika gaidīta jau 2025. gada beigās.

Šo domstarpību dēļ šomēnes no amata atkāpās aizsardzības ministrs Džons Hīlijs, norādot, ka nevar pieņemt premjera piedāvāto Aizsardzības investīciju plānu, jo tas "neatbilst tam, kas šajā bīstamajā laikā nepieciešams aizsardzībai un valstij". Viņš pauda uzskatu, ka šis plāns padarīs Lielbritāniju "mazāk drošu". Hīlija atkāpšanās vēl vairāk iedragāja jau tā sašķobījušos Stārmera autoritāti.

Stārmers pauda pārliecību, ka šis plāns būs "platforma, uz kuras pamata varēs turpināt darbu ikviens, kas nāks manā vietā".

Šīs investīcijas ļaus attīstīt dažādas spējas, sākot no ļoti sarežģītiem autonomiem mīnu meklēšanas droniem līdz maziem taktiskajiem droniem un lētiem vienvirziena uzbrukuma droniem, norādīts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Kari Ukrainā un Irānā ir parādījuši, ka karadarbībā roboti tiek izmantoti arvien plašāk. Ukraina mēnesī izmanto aptuveni 200 000 dronu, lai aizsargātos no Krievijas iebrukuma, savukārt ASV, Izraēlas un Irānas konflikta kulminācijas brīdī katru dienu tika palaisti 700 trieciendroni, norādīja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis, lai NATO dalībvalstis līdz 2035. gadam aizsardzībai tērētu 5% no iekšzemes kopprodukta (IK) un kļūtu mazāk atkarīgas no Vašingtonas drošības jomā.

Stārmers norādīja, ka Aizsardzības investīciju plāns palielinās aizsardzības izdevumus līdz 4,2% no IKP. Šis 15 miljardu mārciņu palielinājums ir ievērojami mazāks par 28 miljardiem mārciņu, ko militārie līderi iepriekš norādīja kā nepieciešamos līdzekļus.