Rīgā mākslinieki no dažādām valstīm tiekas festivālā «Macchiato XVI – Sauleszaķi»

"Macchiato Celebratio Artis" ir Itālijā dibināts mākslas kolektīvs, kas radies no cilvēku satikšanās. Tā ir starptautiska izstāžu un kultūras notikumu sērija ar mainīgu tematiku, kuras mērķis ir veicināt mīlestību pret mākslu dažādās tās izpausmēs. Kolektīvs jau 16. reizi organizē kultūras un mākslas festivālu, šoreiz izvēloties par norises vietu Rīgu un mākslas telpu "Raa" kā tā galamērķi.

"Machiatto Art Project" ir kuratoriāls projekts, kura pamatā ir mīlestība pret mākslu un cilvēku satikšanās. Galvenais mērķis ir radīt telpas, kur mākslinieki var brīvi izpausties un kopīgi svinēt mākslu. Projekts ir aizsācies Itālijā, bet 26. jūnijā tas tika atklāts apmeklētājiem arī Rīgā. Projekta dibinātājs ir itāļu mākslinieks Alfredo Martorelli: "Studējot Venēcijā, ar sava vectēva fotoaparātu bāros sāku fotografēt cilvēkus, kuri nejauši sēdēja man līdzās. Pēc vairākiem gadiem, kad cilvēki vēlējās redzēt šos portretus, kopā ar septiņiem māksliniekiem sarīkojām izstādi. Tajā izveidoju instalāciju no uzņemtajām fotogrāfijām, un tās atmosfēra piesaistīja arvien jaunus māksliniekus.

Tā radās ideja portretu sienu pārvērst mākslas darbu sienā – "Muro ondoso" ("Viļņota siena"), kur dažādu autoru darbi nejauši satiekas un veido dialogu – gluži kā cilvēki bārā.

Līdzās "Viļnotajai sienai" "Raa" telpā apskatāma multimediju vizuālās mākslas izstāde "Sauleszaķi". Izstādē eksponēti septiņu mākslinieku darbi, un tās kuras kuratore ir Katrīna Bite: "Dzīvojot Turīnā, pusi no laika sēdēju uz balkona un pamanīju, kā no CD diskiem atspīd gaisma. Tas man atgādināja laiku bērnudārzā, kaut kādu bērnības vieglumu un kaut ko, kas it kā vilina pozitīvā ziņā vai var aizvest arī neceļos, piemēram, maldugunis. Es sāku domāt par šo rotaļīgo fenomenu, par to, ka tas ir īslaicīgs, gaistošs, ka tas eksistē tikai attiecībās, kur sakrīt visi apstākļi – gan vērotājs, gan gaismas avots, gan kaut kas, kas to reflektē. No tā rodas arī šī pašrefleksija, kas vairākiem no mūsu galvenajiem māksliniekiem ir ļoti tuva."

Beļģu mākslinieks Wild Fox stāsta: "Mani darbi ir fotogrāfijas, taču tajās cenšos paplašināt ierasto priekšstatu par fotogrāfiju un mūsu uztveri. Es vienmēr jautāju skatītājam: "Ko tu redzi?" Pareizas vai nepareizas atbildes nav. Izmantojot fotopapīru ar beigušos derīguma termiņu un dažādas ķīmiskas reakcijas, radu abstraktus attēlus, kuros katrs saskata ko citu – ainavu, māju, kukurūzas vālīti vai neko. Tas atspoguļo, cik atšķirīgi mēs uztveram pasauli, un atgādina, ka katrs skatījums ir vienlīdz vērtīgs.

Tā kā man svarīga ir ilgtspēja, tradicionālās laboratorijas ķīmijas vietā eksperimentēju ar ikdienas materiāliem – kurkumu, papriku, rūsu, sodu un citām dabīgām vielām. Arī fotorāmji ir veci un iepriekš izmantoti, taču manis atjaunoti.

Izstādē skatāmi arī mākslinieces Marijas Timofejevas darbi: "Šajos darbos es attēloju tādu iedvesmotu vietu, ko es redzu savā galvā. Tā ir vieta, kur es pārdomāju par saviem jautājumiem, atmiņām un es pārdzīvoju tādas atmiņas, ko iedomājos, bet neesmu redzējusi. Iedvesmojos arī no Latvijas dabas.

Tas cilvēciņš ir tāds kā sauleszaķis, pārdomāju to sauleszaķa metaforu un izdomāju, ka tas dzīvo tikai tad, kad viņš atspīd no kaut kā, viņam nav savas formas. Īstenībā, būt sauleszaķim ir bēdīgi.

Kultūras un mākslas festivāls "Macchiato – Sauleszaķi" "Raa" telpā norisināsies līdz 3. jūlijam, programmā piedāvājot mūziku, dzeju, teātri un performances.