Teātra kritiķe par režisora Šapiro darbību Krievijā: Darba devējam to vajadzēja zināt

"Es domāju, ka vismaz daļa no mums, un es noteikti, mēs nedzīvojam Krievijas informatīvajā vidē, bet, protams, nezināšana neattaisno darbību. Bet es gribētu teikt, ka mēs tomēr dzīvojam kara realitātē, un tā ir melnbalta realitāte, kas pustoņus un nianses dzēš," savās pārdomās par Ādolfa Šapiro svītrošanu no "Spēlmaņu nakts" nomināciju saraksta un mākslinieku atbildību kara apstākļos raidījumā "Kultūras Rondo" dalās teātra kritiķe Edīte Tišheizere.

Teātra kritiķe Edīte Tišheizere par režisora Šapiro darbību Krievijā

Viņa saprot, ka esošā realitāte ļoti šķeļ sabiedrību un jebkurš viedoklis, tostarp viņas, ir spējīgs izsaukt lielu negāciju lavīnu. Tomēr ir jautājumi, par kuriem iespējams nonākt pie daudz viennozīmīgāka viedokļa, ņemot vērā notiekošo: "Bija pašsaprotami izšķirties, kurā pusē cilvēks atrodas 2022. gadā. Un skaidrs, ka tā nebija Krievijas agresorvalsts puse. Un no šīs izšķiršanās izriet arī noteikti principi.

Un tos principus ir ļoti viegli ievērot tad, ja runa ir par kaut kādu abstraktu pretinieku vai vienkārši nepatīkamu cilvēku...Bet šie principi kļūst ļoti smagi un sāpīgi tad, kad tie skar cilvēku, ko mēs cienām un mīlam, un Ādolfs Šapiro ir tāds.

Tajā pašā laikā rit jau piektais kara gads, un viņas ieskatā nurealitāte vairs nepieļauj situāciju, kurā var piederēt kultūras daļai gan Krievijā, gan Eiropā: "Latvija tomēr ir uz šīs smalkās robežas, bet šīs būs robežas Eiropas pusē. Nerunājot par to iepriekšējo darbību, par ko mēs varējām nezināt – ko gan, es domāju, darba devējam to vajadzēja zināt… Bet šobrīd, kad ir zināms par šo uzstāšanās uz Maskavas Dailes teātra skatuves, kas ir valsts pirmā skatuve, Krievijas valsts atbalstīta un subsidēta, kuras vadītājs ir publiski apliecinājis atbalstu agresijai, iebrukumam neatkarīgā valstī, tad šī uzstāšanās kļūst par ļoti simbolisku, publisku, sabiedrisku žestu, un šis žests ir pilnīgi nepieņemams mūsdienu Latvijas apstākļos.

Bet - un es gribētu to uzsvērt - tas neko nemaina pagātnē. Un tas nemazina Ādolfa Šapiro un Jaunatnes teātra lomu Atmodas tuvināšanā. Tas nemaina viņa lomu un viņa izrāžu nozīmi Latvijas teātra vēsturē.

26.jūnijā "Spēlmaņu nakts" žūrija izplatīja paziņojumu, ka saistībā ar režisora Ādolfa Šapiro viesošanos Maskavā, A. Čehova Maskavas Dailes teātrī, no "Spēlmaņu nakts" nominantu saraksta svītrots Ādolfs Šapiro kategorijā "Gada režisors" un izrāde"Dons Kihots" kategorijā "Gada lielās formas izrāde".

"Spēlmaņu nakts" žūrija uzsvēra, ka, Krievijai turpinot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, uzskata par neiespējamu publisku atzinību māksliniekiem, kas piedalās oficiālos pasākumos Krievijā.Pēdējos gados režisors bijis iesaistīts vairākās teātra norisēs Krievijā.

Pēc režisora svītrošanas no savām nominācijām atteikušies ir atteikušies arī aktieris Gundars Āboliņš un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.Jaunais Rīgas teātris norādījis, ka iepriekš nepārbaudīja režisora sadarbību ar kolēģiem agresorvalstī.Kultūras ministrs Nauris Puntulis ("Nacionālā apvienība") Valsts drošības dienestam lūdzis pārbaudīt, cik patiesa ir informācija par Šapiro gaitām Krievijā.