EK nāk klajā ar jaunu stratēģiju salām un piekrastes iedzīvotājiem

10. jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja divas īpašas stratēģijas – vienu veltītu ES salām un otru bloka piekrastes kopienām, pirmo reizi nosakot koordinētu Eiropas pieeju, lai atbalstītu šīs teritorijas un pilnībā izmantotu to ilgtermiņa attīstības potenciālu.

"Svarīgi ir tas, ka stratēģijā ietvertās prioritātes un darbības tiks atspoguļotas turpmākajos Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentos. Dalībvalstis var izmantot šos instrumentus un iespējas, lai finansētu stratēģijā iekļautās darbības," komentārā portālam "Delfi" sacīja ES zivsaimniecības un okeānu komisārs Kosts Kadis.

"Delfi" 26. jūnijā devās uz Kipras prezidentūras ES Padomē un EK organizēto augsta līmeņa konferenci Pafā, kurā izskanēja aicinājums stiprināt bloka salas un piekrastes kopienas.

Eiropas piekrastes kopienas ir ļoti nozīmīgs resurss blokam. EK uzsver, ka tās apvieno bagātu vides, kultūras un jūrniecības mantojumu ar lielu potenciālu veicināt ilgtspējīgu zilās ekonomikas attīstību.

Tomēr vienlaikus šīs kopienas ir klimata pārmaiņu, jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības zuduma, kā arī jūras piesārņojuma priekšplānā, kas ietekmē to noturību ilgtermiņā un ekonomisko izaugsmi. Izaicinājumus mēdz sagādāt arī nesabalansēts tūrisms, mājokļu pieejamības trūkums, ekonomiskās aktivitātes sezonalitāte un ierobežotas nodarbinātības iespējas, kas veicina jaunās paaudzes aizplūšanu.

Komentāros portālam "Delfi" Kadis norādīja: "Katra piekrastes kopiena un dalībvalsts varēs izmantot tai piemērotākos atbalsta pasākumus atbilstoši savai ekonomikai. Taču daļa iniciatīvu būs kopīgas visām Eiropas piekrastes teritorijām, piemēram, šodien [26. jūnijā] prezentētā zilā oglekļa kredītu sistēma."

Stratēģija piekrastes kopienām koncentrējas uz trim prioritātēm: labklājību, noturību un dzīvotspējas palielināšanu. Līdz ar to stratēģijā mudināts dot lielāku ietekmi iedzīvotājiem un pašvaldībām plānos par jūras telpas izmantošanu, piemēram, zveju, kuģošanu vai tūrismu, izmantojot tā dēvēto Eiropas okeāna likumu. Tāpat galvenie pasākumi ietver atbalstīt vietējos projektus piekrastē, kas attīsta zilo bioekonomiku, ieviest sistēmu, kur varētu attīstīt zilo ekonomiku, ļaujot nopelnīt par jūras un piekrastes dabas aizsardzību, kā arī stiprināt piekrastes spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Sarunā ar bijušo ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru un Kadisa padomnieku Karmenu Vellu eksperts uzsvēra savstarpējo piekrastu kopienu un salu daudzveidību: "Dažas ir ekonomiski vājāk attīstītas, taču ekoloģiski ir spēcīgas. Savukārt citas ir ekonomiski ļoti veiksmīgas, taču šī izaugsme ir radījusi virkni izaicinājumu – pārapdzīvotību, tūrisma pārplūdumu, satiksmes grūtības."

Viņš pozitīvi vērtē kopēju ES regulējumu – "lietussargu", vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc apakšstratēģijām: "Nav iespējams piemērot to pašu plānu Baltijas jūrai, Vidusjūrai un Adrijas jūrai. Kopējam redzējumam jābūt vienotam, taču katram reģionam nepieciešami savi, konkrētai situācijai pielāgoti rīcības plāni."

Vella norāda, ka šobrīd blokam vajadzētu koncentrēties uz šīs stratēģijas īstenošanu un risinājumiem būtu jābūt trīs līmeņos – globālā, reģionālā un nacionālā. Kā piemēru reģionālajiem centieniem eksperts minēja: "Nav viegli panākt, ka visas Vidusjūras valstis sadarbojas. Pastāv milzīga atšķirība starp ziemeļu daļu, kas ir Dienvideiropa un dienvidu [piekrasti], kas ir Ziemeļāfrika."

Abas stratēģijas papildina viena otru, risinot kopīgās problēmas, bet vienlaikus ņemot vērā salu un piekrastes kopienu atšķirīgās vajadzības un īpatnības, uzsver EK.

Runājot par salām, stratēģijā norādīts, ka lielākā daļa no tām saskaras ar kopīgiem izaicinājumiem, kas ietekmē ekonomisko ilgtspēju un dzīves kvalitāti, piemēram, ģeogrāfiskā izolētība, kam līdztekus nāk augstas transporta izmaksas, nelieli un sadrumstaloti tirgi, pārmērīga atkarība no tūrisma, liela atkarība no fosilā kurināmā, ievainojamība attiecībā uz klimatu, iedzīvotāju skaita sarukšana, ūdens trūkums un citas problēmas.

Stratēģija salām ir balstīta uz četriem galvenajiem virzieniem. Pirmais ir ekonomiskā attīstība, savienojamība, konkurētspēja un inovācijas, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai, ilgtspējīgam tūrismam, vienlaikus uzlabojot transporta un digitālo savienojamību. Otrais virziens koncentrējas uz enerģētisko drošību, vides aizsardzību un noturību pret klimata pārmaiņām. Tāpat izcelts arī jautājums par kopienām un demogrāfiju, kas ietver pasākumus, lai mazinātu iedzīvotāju skaita sarukumu, piemēram, veselības aprūpes, mājokļu un izglītības pieejamība. Savukārt ceturtais punkts aptver drošību un gatavību dažādām krīzēm.

"Risinot salu nošķirtības sekas, iespējams pilnvērtīgāk izmantot to ekonomisko un sociālo potenciālu. Tieši tāpēc Komisija pieņēma ES salu stratēģiju," uzrunājot konferences viesus, sacīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēle Fito. Viņš uzsvēra, ka stratēģijas mērķis esot izveidot koordinētu rīcības ietvaru, virzīt rīcību ES līmenī, kā arī atbalstīt dalībvalstis tām vajadzīgās politikas un investīciju plānošanā.

"Vēlos uzsvērt vienu būtisku aspektu – ES salu stratēģija netika izstrādāta atrauti no reālās situācijas, un tajās ietvertās prioritātes netika izlemtas Briselē. Tās ir tapušas ciešā un ilgstošā dialogā ar teritorijām un kopienām," sacīja pārstāvis.

"Ilgu laiku salas un piekrastes kopienas ir bijušas atstātas ES politikas perifērijā. Tagad tās atkal ir nonākušas uzmanības centrā un kļuvušas par nozīmīgu Eiropas diskusiju un politikas veidošanas daļu," portālam "Delfi" izteicās Vella.

Aptuveni 17 miljoni cilvēku dzīvo vairāk nekā 4000 salu 16 ES dalībvalstīs, tai skaitā Maltā, Kiprā un Īrijā. Savukārt ES 70 000 kilometru garajā piekrastē, kas stiepjas caur 22 valstīm, dzīvojot 95 miljoni cilvēku. EK sola, ka abas iniciatīvas nosaka mērķtiecīgu pieeju, kas pielāgota šo iedzīvotāju specifiskajām vajadzībām un unikālajiem izaicinājumiem.

President @Christodulides on the adoption of the EU Strategies for Islands and Coastal Communities in #Pafos . pic.twitter.com/bcG3OExcGc

Konferenci Pafā apmeklēja vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā arī Kipras prezidents Niks Hristodulidis, Maltas premjerministrs Roberts Abela, EK komisāri, Kipras un citu dalībvalstu ministri, Eiropas institūciju amatpersonas, kā arī organizācijas, kas pārstāv salu un piekrastes reģionu intereses.

Konference "atgādina, ka salas un piekrastes reģioni ir efektīvi jāatbalsta, lai izaicinājumus pārvērstu iespējās", uzrunājot publiku, norādīja Kipras prezidents. "Tas ir cieši saistīts ar mūsu centieniem stiprināt ES sociālo kohēziju, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju. Jo kohēzija un konkurētspēja ir vienas medaļas divas puses," norādīja Hristodulidis.

Tomēr konference nebija īpaša tikai ar divu jaunu ES stratēģiju prezentēšanu. Pasākums iezīmēja arī Kipras prezidentūras ES Padomē tuvošanos noslēgumam, Hristodulidim paužot pārliecību, ka tā "ir devusi taustāmus, izmērāmus un būtiskus rezultātus visos tās prioritāšu pīlāros Eiropas pilsoņu labā".

"Kipras prezidentūra ir centusies un, manuprāt, veiksmīgi panākusi vairākās jomās – aizsardzībā un drošībā, konkurētspējā, enerģētikā, veselībā – piešķirt reālu saturu tam, par ko gadiem esam runājuši teorētiskā līmenī," uzsvēra līderis.

Simboliski prezidentūru no Kipras kā nākamā 1. jūlijā pārņem Īrija – vēl viena ES sala.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!