Bērna kleitiņa un sērskābes vanna. Ko pirms 85 gadiem rīdzinieki atklāja "Stūra mājā"

1941. gada 1. jūlijā Rīgā iesoļoja nacistiskās Vācijas karaspēks, izbeidzot gadu ilgušo padomju okupāciju jeb Baigo gadu. Okupācijas varu maiņas brīdis bija iespēja Latvijas iedzīvotājiem censties noskaidrot, kas ar viņu tuviniekiem, kurus apcietināja padomju vara, Baigajā gadā bija noticis. Jau 1. jūlijā rīdzinieki steidzās uz LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) jeb "čekas" ēku Rīgā, Stabu un Brīvības ielas stūrī. Par to, ko ļaudis tur atklāja, vēsta unikāli dokumenti, kas glabājas Latvijas Okupācijas muzejā.

Kā savā pētījumā "Pēc mums vēl ilgi zeme skums. Latvijas civiliedzīvotāju beztiesas nogalināšana Rīgas Centrālcietumā 1941. gada 27.–29. jūnijā" norāda vēsturniece Inese Dreimane, 22. jūnijā jeb dienā, kad Vācija sāka uzbrukumu PSRS, čekas šautuvē Stūra mājā tika nogalināti 74 cilvēki. Viņiem iepriekš Baltijas īpašā kara apgabala kara tribunāls, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesu kolēģija vai LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija bija piespriedusi nāves sodu. 25. jūnijā, kad vācu armija virzījās tuvāk Rīgai, Stūra mājā nošāva vēl astoņus cilvēkus.

Ieslodzīto slepkavošana notika arī citur Latvijā, savukārt no 27. līdz 29. jūnijam Rīgā palikušie čekisti vēl paguva bez tiesas Rīgas Centrālcietumā nogalināt 99 cilvēkus, kuri lielākoties bija aizturēti pēc 22. jūnija.

Vienlaikus čekas darbinieki 23. jūnijā sāka organizēt Latvijas cietumu evakuāciju. Dažās dienās vilcienu ešelonos uz Krieviju tika pārvietoti vairāki tūkstoši apcietināto – gan politieslodzītie, gan kriminālnoziedznieki. Vairums no viņiem PSRS cietumos mira vai arī tika sodīti ar nāvi jau 1941.-1942. gada ziemā. Drīz pēc tam no Latvijas sāka mukt arī paši čekisti.

Drīz pēc padomju varasiestāžu amatpersonu aizbēgšanas Stūra mājā tika atrastas un apkopotas būtiskas liecības par NKVD darbību Latvijā, kas joprojām tiek izmantotas padomju represīvo struktūru pētniecībā.

1941. gada decembrī vēstures skolotājs Jūlijs Bračs saņēma latviešu pašpārvaldes atļauju NKVD ēkā pētīt atstātos čekas materiālus un materiālās liecības. Tādējādi izveidojās jauniešu patriotiskā organizācija "Nacionālā sardze", kuras biedri gandrīz trīs gadus apzināja čekas "mantojumu", vāca liecības par pirmo padomju okupācijas gadu un no 1942. gada organizēja ekskursijas Stūra mājā.

Tieši pateicoties "Nacionālās sardzes" biedriem, kuri vācu okupācijas laikā intervēja cilvēkus, kas bija ieslodzīti Stūra mājā vai tajā iekļuva uzreiz pēc čekistu aizbēgšanas, mūsdienās ir zināmas daudzas detaļas par NKVD represīvo darbību Baigajā gadā. Daļu no "Nacionālās sardzes" arhīva organizācijas biedri aizveda trimdā uz Rietumiem, bet daļu apraka zemē tepat Latvijā. Kopš 2000. gada šie dokumenti atrodas Latvijas Okupācijas muzejā, kur tie ir pieejami pētniekiem.

Starp "Nacionālās sardzes" materiāliem ir vairākas liecības no Stūra mājas apkārtējo namu iedzīvotājiem, kuri stāstīja par Baigajā gadā redzēto un dzirdēto.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!