INTERVIJA ⟩ Kubiļus: Eiropa īsteno aizsardzības finansējuma "lielo sprādzienu"

Eiropa gadu desmitiem paļāvās, ka tās drošību garantēs ASV. Tagad, kad Vašingtona arvien skaidrāk signalizē par uzmanības pārorientēšanu uz citiem pasaules reģioniem, Brisele cenšas dažu gadu laikā panākt to, ko iepriekš atlika vairākas desmitgades.

"Tagad mēs īstenojam to, ko es saucu par aizsardzības finansēšanas "lielo sprādzienu"," intervijā TVNET saka Eiropas Komisijas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus . Viņš uzskata, ka jaunais SAFE instruments un citi Eiropas pasākumi palīdzēs strauji stiprināt kontinenta aizsardzības spējas, taču brīdina, ka laika nav daudz.

Kubiļus sestdien Rīgā piedalījās līguma parakstīšanā par Latvijas dalību Eiropas Savienības aizsardzības finansēšanas instrumentā SAFE (Security Action for Europe). Tā ietvaros Latvija aizņemsies gandrīz 3,5 miljardus eiro aizsardzības un drošības spēju stiprināšanai, un pirmo finansējuma daļu – vairāk nekā 524 miljonu eiro apmērā – paredzēts saņemt tuvāko nedēļu laikā.

Premjerministrs Andris Kulbergs līguma parakstīšanas ceremonijā uzsvēra, ka SAFE nav uzskatāms tikai par iespēju iegādāties militāro tehniku. Tā kā finansējums ir aizdevums, kas nākotnē būs jāatmaksā, tam jāveicina arī Latvijas aizsardzības industrijas un ekonomikas attīstība.

Līdzīgu akcentu intervijā lika arī Kubiļus, kurš norādīja, ka Eiropas mērķis nav tikai palielināt militāros izdevumus, bet arī stiprināt ES rūpniecību, mazināt tās sadrumstalotību un attīstīt sadarbību ar Ukrainu.

"Trīsdesmit gadus Eiropas Savienības dalībvalstis aizsardzībā neieguldīja pietiekami daudz. Mēs baudījām situāciju, kurā mūsu transatlantiskie partneri rūpējās par mūsu drošību un tērēja tam savu nodokļu maksātāju naudu," pauž komisārs.

Viņš uzsver, ka tagad situācija mainās – ASV arvien skaidrāk signalizē, ka stratēģisku apsvērumu dēļ lielāka uzmanība būs jāpievērš Indijas un Klusā okeāna reģionam, tādēļ Eiropai jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu aizsardzību. "Tas nozīmē, ka mums ļoti strauji jāpalielina aizsardzībai pieejamie finanšu resursi," saka Kubiļus.

Viņš uzsver, ka SAFE nav vienīgais instruments, ar kuru Brisele cenšas panākt šo mērķi. Vienlaikus ES ļāvusi dalībvalstīm, piemēram, elastīgāk piemērot fiskālos noteikumus, lai tās varētu vairāk līdzekļu novirzīt aizsardzības vajadzībām.

Tomēr SAFE ir īpašs ar to, ka tas ļauj valstīm aizņemties līdzekļus ar izdevīgiem nosacījumiem, izmantojot ES kopējo kredītspēju. Kubiļus skaidro, ka tieši tādēļ Latvijai un citām valstīm pieejamie aizdevumi ir lētāki nekā tad, ja tās līdzvērtīgu finansējumu mēģinātu piesaistīt individuāli.

Atbildot uz kritiku, ka Eiropa uz katru krīzi reaģē ar jauniem aizņēmumiem, komisārs norāda, ka šoreiz runa nav par jauniem pastāvīgiem tēriņiem, bet par iespēju paātrināt investīcijas, kuras dalībvalstis tāpat plāno veikt tuvākajos gados.

Zināms, ka NATO dalībvalstis vienojušās pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus. Kubiļus lēš, ka nākamajā desmitgadē Eiropas Savienības valstis kopumā aizsardzībai varētu novirzīt aptuveni septiņus triljonus eiro.

"Ja SAFE nebūtu, šī nauda aizsardzībā nonāktu daudz lēnāk. Tagad mēs īstenojam to, ko es saucu par aizsardzības finansēšanas lielo sprādzienu," stāsta komisārs.

Turklāt Kulbergs preses konferencē skaidroja, ka šī aizdevuma atmaksu dalībvalstis varēs veikt tad, kad “ekonomika būs ieskrējusies” – ar cerību, ka investīcijas līdz tam laikam jau būs sniegušas plašāku pozitīvu efektu.

Kubiļus intervijā TVNET vairākkārt uzsver, ka Latvija jaunajos Eiropas aizsardzības plānos ieņem daudz nozīmīgāku vietu, nekā varētu šķist, raugoties tikai uz tās izmēru.

Pēc komisāra teiktā, Latvija jau šobrīd ir viena no Eiropas līderēm dronu un pretdronu tehnoloģiju attīstībā. Arī preses konferencē viņš uzsvēra, ka Latvija Eiropā kļuvusi pazīstama ar savu progresu dronu ražošanā, tehnoloģiju izstrādē un aizsardzības risinājumu attīstībā.

"Latvija kopā ar Horvātiju un Nīderlandi ir viena no vadošajām valstīm dronu aizsardzības spēju koalīcijā," saka Kubiļus.

Viņš norāda, ka tieši šī pieredze Latvijai ļāvusi uzņemties svarīgu lomu arī plašākā Eiropas projektā, kas pazīstams ar nosaukumu "Eastern Flank Watch".

Projekts aptvers valstis no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai un būs viens no nozīmīgākajiem Eiropas mēģinājumiem stiprināt kontinenta austrumu robežas aizsardzību. Jau nākamnedēļ to paredzēts apspriest Austrumu flanga valstu samitā Gdaņskā.

Tomēr komisārs uzsver, ka plaši apspriestais "dronu mūris" ir tikai viena daļa no ieceres:

"Austrumu flanga projektā mēs redzam divus mūrus vienlaikus. Viens ir dronu mūris – gaisa telpas aizsardzība . Otrs ir tas, ko es saucu par sauszemes mūri – pretmobilitātes pasākumi uz zemes, kas neļautu pretiniekam ar tankiem vai citu tehniku iekļūt mūsu teritorijā."

Viens no svarīgākajiem projekta elementiem būs sadarbība ar Ukrainu, kuras pieredze vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā pret Krieviju Eiropai kļuvusi īpaši vērtīga, norāda Kubiļus. Turklāt viņš uzsver, ka runa nav tikai par Ukrainas spēju ražot dronus vai attīstīt jaunus ieročus. Daudz svarīgāk ir pārņemt visu sistēmu, kas izveidojusies kara apstākļos.

"Mums jāiemācās ne tikai ražot dronus. Mums jāapgūst visa dronu ekosistēma – pamanīšana, elektroniskā karadarbība, aizsargāšanās un iznīcināšana," saka komisārs.

Viņš atgādina, ka Eiropa šajā jomā joprojām atpaliek no Ukrainas, kur karadarbība piespiedusi armiju un industriju nepārtraukti pielāgoties jauniem draudiem. Latvija jau ir noslēgusi sadarbības vienošanos ar Ukrainu dronu jomā, taču nākotnē šādas iniciatīvas varētu kļūt daudz plašākas un aptvert visu Austrumu flanga reģionu.

Ukrainas iesaiste nav tikai solidaritātes jautājums, pārliecību pauž Kubiļus – tas ir arī pašas Eiropas drošības interesēs: "Ja mēs gribam būt gatavi nākotnes draudiem, mums jāmācās no tiem, kuri šos draudus šobrīd piedzīvo ik dienu."

Tomēr Eiropas problēma nav tikai finansējuma trūkums.

Kubiļus norāda, ka aizsardzības industrija Eiropā joprojām ir ļoti sadrumstalota. Eiropas valstis gadu desmitiem attīstījušas savas aizsardzības spējas galvenokārt nacionālā līmenī, veidojot atsevišķus iepirkumus, atšķirīgus standartus un savstarpēji maz savienotus aizsardzības tirgus.

Tieši tādēļ viens no galvenajiem SAFE programmas mērķiem ir ne tikai nodrošināt finansējumu, bet arī veicināt kopīgus iepirkumus starp vairākām valstīm un ciešāku sadarbību aizsardzības industrijā. "Kad tiek īstenoti kopīgi iepirkumi ar Eiropas Savienības atbalstu, identiska aprīkojuma cena var samazināties pat par 30 procentiem," sacīja komisārs.

Viņš uzskata, ka ilgtermiņā Eiropai jāizveido daudz integrētāks aizsardzības tirgus, kas ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un vienlaikus dotu iespēju arī mazāku valstu uzņēmumiem iekļauties starptautiskās piegāžu ķēdēs.

To pašu aizdevuma līguma parakstīšanas ceremonijā uzsvēra arī Latvijas amatpersonas. Kulbergs norādīja, ka SAFE finansējums nedrīkst kļūt tikai par iespēju iegādāties bruņojumu ārvalstīs, jo aizņemtajai naudai nākotnē jānes pienesums arī Latvijas ekonomikai. Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka instrumentam jākļūst par papildu grūdienu vietējās aizsardzības industrijas attīstībai.

Kubiļus uzskata, ka šādas pārmaiņas Eiropai ir nepieciešamas steidzami. Viņš norāda, ka Krievija jau šobrīd darbojas kara ekonomikas režīmā un turpina strauji palielināt militāro ražošanu.

"Ja Putins izlemtu spert nākamo soli, mēs sastaptos ar kaujās pārbaudītu Krievijas armiju un kaujās pārbaudītu Krievijas industriju. Mūsu pusē šāda pieredze ir tikai Ukrainai," brīdina komisārs.

Tieši tādēļ Eiropai vienlaikus jāstiprina savas militārās spējas, jāattīsta aizsardzības rūpniecība un jāintegrē Ukrainas kara laikā uzkrātā pieredze. SAFE ir tikai viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai, taču, kā uzsver Kubiļus, laika rezervju Eiropai vairs nav daudz.

Projektu līdzfinansēja Eiropas Savienība , izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.

Raksta par starptautiskās politikas un drošības aktualitātēm, kā arī vada raidījumu "Pulss". Studējusi politoloģiju un starptautiskās attiecības Latvijā un Skotijā.