Irēna Kucina: Konstitucionālajai sūdzībai 25 – ikvienam ir iespēja aizstāvēt savas tiesības Satversmes tiesā
Šodien, 1. jūlijā, aprit 25 gadi, kopš Latvijā darbojas konstitucionālā sūdzība. No 2001. gada ikvienam cilvēkam, uzņēmumam vai biedrībai ir iespēja pašam vērsties Satversmes tiesā, ja tiesību norma aizskar Satversmē garantētās pamattiesības. Konstitucionālās sūdzības ieviešana bija viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Latvijas tiesiskajā sistēmā.
25 gadu laikā konstitucionālā sūdzība ir kļuvusi par vienu no efektīvākajiem cilvēktiesību aizsardzības instrumentiem, sniedzot ikvienam iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja, viņaprāt, ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas Satversmē garantētās pamattiesības. Tā ir Satversmes tiesā visbiežāk iesniegtais pieteikuma veids un biežākais pamats lietas ierosināšanai.
Pēc konstitucionālajām sūdzībām šajos 25 gados Satversmes tiesa izskatījusi 337 lietas, pieņemot 255 spriedumus un 82 lēmumus par tiesvedības izbeigšanu. No šīm 337 lietām 140 gadījumos jeb 42 % lietu Satversmes tiesa vismaz vienu no apstrīdētajām normām atzina par Satversmei neatbilstošu.
Satversmes tiesas izspriestās lietas, kas ierosinātas pēc privātpersonu sūdzībām, būtiski ietekmējušas sociālo tiesību jomu, ģimenes aizsardzību un cilvēka cieņu, vides tiesības, sabiedrības veselības aizsardzību un nākotnes paaudžu intereses, ieslodzīto personu tiesības, likumdevēja pilnvarojuma robežas, tiesu varas neatkarību un Saeimas deputātu tiesības, kā arī valsts drošības un latviešu valodas kā Latvijas konstitucionālās identitātes elementa aizsardzību. Tas apliecina konstitucionālās sūdzības nozīmīgo lomu cilvēktiesību aizsardzībā un Satversmes praktiskā piemērošanā Latvijā.
Tomēr konstitucionālā sūdzība nevar kalpot par līdzekli, lai panāktu atkārtotu lietas izskatīšanu tikai tāpēc, ka persona nepiekrīt citas tiesas secinājumiem vai lietas iznākumam. Tās jēga ir atšķirīga – caur konkrētu cilvēka vai organizācijas problēmu ieraudzīt tiesību sistēmas nepilnības un dot atbildi, kas nozīmīga plašākai sabiedrībai.
Satversmes tiesas lietas parāda, ka konstitucionālā sūdzība nav tikai individuāla procesuāla iespēja. Tā ir veids, kā tiek pārbaudīts, vai tiesību sistēma darbojas taisnīgi. Minēšu dažus piemērus. 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā Satversmes tiesa, izskatot konstitucionālās sūdzības, vērtēja likumā noteikto vecuma un izdienas pensiju samazinājuma atbilstību Satversmei. Apstrīdētais regulējums īpaši smagi ierobežoja strādājošos pensionārus. Tiesa atzina, ka sociālā nodrošinājuma apmērs var būt atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām, tomēr arī ekonomiskās krīzes apstākļos likumdevējam ir pienākums ievērot Satversmē garantētās pamattiesības. Starptautiskās finanšu saistības pašas par sevi nevar attaisnot Satversmes 109. pantā nostiprināto tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežošanu, un valstij jebkuros apstākļos ir pienākums nodrošināt šīs tiesības vismaz minimālajā līmenī. Arī krīzē cilvēka cieņa, tiesiskā paļāvība un taisnīgs līdzsvars nav greznība – šis spriedums joprojām ir vadmotīvs tam, kā jārīkojas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un kāds ir valsts pienākumu apjoms.
Otrs piemērs, uz ko vēlos vērst uzmanību, ir pagājušā gada lieta par valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Tā sākās ar politiskās partijas sūdzību, bet Satversmes tiesai bija jāvērtē daudz plašāks jautājums – kā demokrātiska valsts pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos aizsargā vēlēšanu procesu, informatīvo telpu un savu konstitucionālo identitāti. Tiesa atzina, ka latviešu valoda nav tikai saziņas līdzeklis. Tā ir kopīgā demokrātiskās līdzdalības valoda un Latvijas kā tiesiskas, nacionālas valsts pastāvēšanas pamats. Vienlaikus sprieduma nozīme nav tajā, ka drošības apsvērumi automātiski attaisno jebkuru ierobežojumu. Tieši otrādi – arī valsts valodas un drošības jautājumos valstij savi lēmumi ir jāpamato ar samērīgumu un skaidru sabiedrības interešu izvērtējumu.
Trešais, arī pavisam nesenais piemērs ir spriedums lietā par Jūrmalas teritorijas plānojumu, mainot dabas pamatnes teritoriju uz savrupmāju apbūves teritoriju. Šī sprieduma sekas ir saistošas ne tikai Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, bet arī visām citām pašvaldībām, plānojot savu teritoriju un ņemot par pamatu Satversmes tiesas atziņas. Lieta bija ierosināta pēc biedrības konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesa uzsvēra, ka labvēlīga vide ir sabiedrības ilgtermiņa attīstības priekšnoteikums. Tādēļ teritorijas plānošanā pašvaldībai ir pienākums vispusīgi izvērtēt un līdzsvarot vides, ekonomiskās un sociālās intereses, balstoties uz objektīviem datiem. Pretējā gadījumā tiek pieļauti būtiski teritorijas plānošanas procesa pārkāpumi.
Šie daži piemēri parāda, kāpēc konstitucionālās sūdzības 25 gadu jubileja nav tikai nozīmīgs datums kalendārā. Tā apliecina, ka viena cilvēka, uzņēmuma vai biedrības vēršanās Satversmes tiesā var palīdzēt pilnveidot visas valsts tiesību sistēmu. Konstitucionālās sūdzības nozīme gandrīz vienmēr sniedzas tālāk par konkrēto pieteikumu. Izskatot lietu, Satversmes tiesa var konstatēt, ka likums ir netaisnīgs, rada nepamatotu nevienlīdzību, ir pārāk formāls vai neskaidrs, vai neatbilst cilvēka cieņai.
Satversmes tiesa nevar ierosināt lietu pēc savas iniciatīvas. Tāpēc konstitucionālā sūdzība ir īpaši nozīmīga – tā dod iespēju ikvienam rosināt Satversmes tiesu izvērtēt, vai tiesību norma atbilst Satversmei. Nav nejaušība, ka Satversmes tekstā vārds "ikviens" lietots 27 reizes. Tas uzsver, ka Satversmē noteikto tiesību aizsardzība ir paredzēta absolūti katram cilvēkam, un konstitucionālā sūdzība piešķir šim principam reālu saturu. Turklāt ceļš uz Satversmes tiesu, kas ved tieši no individuāla pieteikuma līdz spriedumam, visbiežāk arī stiprina pamattiesību aizsardzību visas sabiedrības interesēs.
Plašāka informācija par jauno kārtību, kādā persona var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību konstitucionālās sūdzības sagatavošanas procesā un tiesvedībā Satversmes tiesā: https://www.ta.gov.lv/lv/satversmes-tiesas-procesa
Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!