Iedzīvotāju atbalsts dalībai Eiropas Savienībā sasniedz augstāko līmeni 40 gadu laikā

Trīs ceturtdaļas jeb 74% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts no dalības ES ir ieguvusi, liecina trešdien publicētie Eiropas Parlamenta (EP) 2026. gada pavasara Eirobarometra aptaujas rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa, 2026. gada aptauja līdzās 2025. gada aptaujai ataino augstāko rādītāju, kopš šis jautājums pirmo reizi tika uzdots 1983. gadā.

Latvijā 72% aptaujāto uzskata, ka valsts no dalības ES ir ieguvusi, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2025. gadā.

Aptaujā arī 75% eiropiešu atzinuši, ka nemierīgajā pasaulē ES ir vieta, kurā valda stabilitāte. Salīdzinājumā ar 2025. gada rudens apsekojumu šis rādītājs pieaudzis par astoņiem procentpunktiem un ir otrs augstākais aizvadīto desmit gadu laikā. Latvijā 69% aptaujāto piekrīt, ka ES ir stabilitātes vieta.

Kā galveno ES dalības ieguvumu 40% aptaujāto Eiropā minējuši ieguldījumu miera un drošības stiprināšanā, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada pavasara apsekojumā.

Otrajā vietā ar 34% ir labāka sadarbība starp dalībvalstīm. Latvijā 44% kā galveno ieguvumu minējuši mieru un drošību, bet labāku sadarbību ar citām ES valstīm, ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē un jaunas darba iespējas katru minējuši 29% aptaujāto.

Savukārt 58% eiropiešu uz pasaules nākotni raugās pesimistiski, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada rudenī. Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāki - 52% optimistiski raugās uz pasaules nākotni, bet pesimistiski noskaņoti ir 38%.

Aptaujā 68% eiropiešu atzinuši, ka lielāka nozīme jāpiešķir iedzīvotāju aizsardzībai pret globālām krīzēm un drošības riskiem, bet 73% vēlas, lai ES būtu vairāk līdzekļu globālu problēmu risināšanai. 90% eiropiešu vēlas, lai dalībvalstis būtu vienotākas, un tikpat daudzi uzskata, ka ES būtu jāveicina starptautisko tiesību ievērošana visās valstīs.

Lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, 39% aptaujāto uzskata, ka tai jākoncentrējas uz aizsardzību un drošību, bet 35% - uz enerģētisko neatkarību. Latvijā 48% minējuši aizsardzību un drošību, 37% - konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību, 33% - enerģētisko neatkarību.

Vērtējot EP prioritātes, 47% eiropiešu minējuši inflāciju, cenu pieaugumu un dzīves dārdzību, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada rudenī, un šis jautājums kļuvis par svarīgāko, par 12 procentpunktiem apsteidzot pārējās jomas.

Otrajā vietā ar 35% ir ekonomika un darbvietu radīšana, trešajā ar 34% ir ES aizsardzība un drošība. Latvijā aptaujātie kā EP prioritātes minējuši sabiedrības veselību, uz ko norādījuši 45% respondentu, kam ar 45% seko ekonomika un jaunu darbavietu radīšana. Tam ar 44% seko inflācija.

Eirobarometrs rāda, ka 83% eiropiešu ir apmierināti ar savu dzīves kvalitāti, Latvijā - 81%. Tomēr to iedzīvotāju vidū, kuriem reizēm ir grūtības apmaksāt rēķinus, apmierinātība krītas līdz 69% Eiropā un 67% Latvijā.

Par labas dzīves kvalitātes galveno elementu Eiropā 51% aptaujāto uzskata fizisko un garīgo veselību, bet 49% - finansiālo situāciju. Latvijā pirmajā vietā ar 65% ir veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība, tikpat daudzi minējuši finansiālo situāciju, bet fizisko un garīgo veselību atzīmējis 61% aptaujāto.

Atbilstoši aptaujai 29% eiropiešu paredz, ka viņu dzīves līmenis turpmākajos gados pazemināsies. Latvijā 35% sagaida dzīves līmeņa paaugstināšanos, 47% uzskata, ka tas nemainīsies, bet 13% domā, ka tas pazemināsies.

Savukārt 59% eiropiešu ir apmierināti ar demokrātijas darbību ES, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2025. gada rudens apsekojumā.

EP Eirobarometra aptauju no 9. aprīļa līdz 4. maijam visās 27 ES dalībvalstīs veica pētniecības aģentūra "Verian". Kopumā aptaujāts 26 421 iedzīvotājs, tostarp 1005 Latvijā.