Ko īsti nozīmē kultūras ministra Puntuļa rīkojums par krievu valodas lietojumu?

Neviens teātris Latvijā slēgts netiks, arī teātru veidotajā saturā nekāda iejaukšanās nenotiks, bet afišām, reklāmām, mājaslapām un citiem informācijas nesējiem turpmāk gan būs jābūt tikai un vienīgi valsts valodā – tas ir galvenais kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) vēstījums, komentējot ažiotāžu saistībā ar viņa uzreiz pēc Jāņu brīvdienām izdoto rīkojumu.

Rīkojums paredz, ka visām Kultūras ministrijas padotības iestādēm stingri jāievēro valsts valodas lietošanas prasības un no publiskās saziņas ir jāizslēdz krievu valodas lietojums.

* **Kultūras ministra Naura Puntuļa rīkojums paredz, ka Kultūras ministrijas padotības iestāžu publiskajā saziņā jālieto tikai valsts valoda.**

* **Rīkojums neattiecas uz teātru māksliniecisko darbību un neparedz izmaiņas repertuārā vai teātru slēgšanu.**

* **Valsts valodā turpmāk jābūt afišām, reklāmām, mājaslapām, sociālo mediju ierakstiem un citiem informācijas nesējiem.**

* **Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs atzina, ka teātrim būs jāveic tikai nelielas izmaiņas, galvenokārt mājaslapā.**

* **Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris gatavo atbildes vēstuli Kultūras ministrijai un komentāru medijiem.**

* **Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis rīkojumu raksturoja kā neizsvērtu un neskaidru un saista to ar priekšvēlēšanu aģitāciju.**

Ko tas īsti nozīmē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim un Daugavpils teātrim, kas līdzās valsts valodai līdz šim publiskajā saziņā izmantojis arī krievu valodu?

Kā argumentu tam, ka kļūstot par kultūras ministru, izdevis šādu rīkojumu, Nauris Puntulis min savu jau šī gada februārī iesniegto priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, mudinot tur ierakstīt, ka visai saziņai ar patērētājiem jānotiek valsts valodā. To viņš iesniedza vēl kā deputāts, bet tagad, kļūstot par ministru, esot tikai loģiski, ka viņš šādu rīkojumu izdod, pirmkārt, attiecībā uz valsts kultūras iestādēm. Rīkojumu viņš pamato arī ar Satversmes tiesas atzinumu, ka valstij ir pienākums stiprināt valsts valodas lietojumu publiskajā telpā, skaidro Nauris Puntulis:"Jo mums šis laiks, kurā ir Satversmes tiesas lēmums, kurā notiek karš Ukrainā un Krievijas mēģinājumi atgriezties publiskajā telpā, ir jāizmanto, lai mēs šīm okupācijas vai kolonizācijas sekām pieliktu punktu. Tas nav mērķēts konkrēti uz vienu teātri vai vienu nozari. Es to redzu plašākā skatījumā kā visas valsts politiku."

Vistiešākā ietekme rīkojumam tomēr ir uz diviem teātriem – Mihaila Čehova Rīgas krievu teātri un Daugavpils teātri, kas abi veido iestudējumus krievu valodā un arī publiskajā saziņā ar skatītājiem, piemēram, mājaslapās, līdzās latviešu valodai lieto arī krievu valodu.

Kaut arī rīkojumā teikts, ka prasības neattieksies uz teātru māksliniecisko darbību, sociālajos medijos un publiskajā telpā kopumā izvērtušās visdažādākās interpretācijas, ko šis rīkojums varētu nozīmēt. Pieļaujot, ka tādējādi vajadzēs mainīt teātru repertuāru vai pat tas novedīs pie šo teātru slēgšanas.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis šos apgalvojumus raksturo kā pilnīgi nepamatotus:"Šo ažiotāžu nepareizā gultnē ievirzīja paši cilvēki sociālajos tīklos, pieņemot versiju, savā prātā izdomājot, ka es tagad slēgšu teātri. Pirmkārt, tas noteikti nav manu četru mēnešu plānos, es to nekur neesmu teicis, ka man tāda ideja būtu šo četru mēnešu laikā. Otrkārt, ja arī kādreiz būtu diskusija par šī teātra reorganizāciju, tad tas noteikti nenotiktu ar vienu ministra rīkojumu. Es esmu bijis četrus gadus ministra postenī, un cilvēkiem vajadzētu pazīt manu rokrakstu, ka es tādas lietas nekad nedarītu, ar vienu rīkojumu izlemjot slēgt teātri. Tā kā par to nav nekādu bažu. Es vēl neesmu runājis ar Rīgas teātri, bet es biju Daugavpilī un tikos ar Šapošņikova kungu un nomierināju viņu, ka tas attiecas tikai uz saziņu ar sabiedrību, tas nekādā ziņā nav satura jautājums. Es negrasos iejaukties saturā, saturs paliek nemainīgs, tāds, kāds tas ir, jo, kā ir arī norādīts, ja dramaturģiskais darbs ir kādā citā valodā, tad ar šo aspektu nav nekādu problēmu, tātad Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī varēs rādīt gan Sandras Kalnietes "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", gan Šekspīra "Hamletu", gan visu ko citu."

Daugavpils teātrim šobrīd vairs tikai mājaslapa ir latviešu un krievu valodā, visa pārējā ārējā publiskā saziņa savukārt jau notiek latviski. Kā stāsta teātra direktors Oļegs Šapošņikovs – pēc tikšanās ar ministru viņš esot sapratis, ka Daugavpils teātrim rīkojums nozīmē tikai nelielas izmaiņas:"No ministra es sapratu, ka ir pieņemts konkrēts lēmums, kas netiek turpmāk apspriests, ka valsts finansē informāciju tikai un vienīgi valsts valodā. Tātad, runa ir par to, kādā valodā tiek izplatīta informācija par valsts naudu Latvijas iedzīvotājiem.

Runājot par pašu Daugavpils teātri, tad mūsu gadījumā šis rīkojums gandrīz neko mūsu darbībā nemaina. Jo jau pēdējos trīs gadus Daugavpils teātris, izņemot tikai vienu sadaļu mājaslapā, nekur informāciju citās valodās nepublicē.

Tā kā priekš mums vienīgais jautājums, ko varbūt vērts vēl ir izdiskutēt, ir –vai tomēr varētu mājaslapā saglabāt informāciju arī citās valodās, jo tas nav domāts vietējai auditorijai, tas ir domāts ārzemniekiem un arī, teiksim, Ukrainas iedzīvotājiem, kuri tagad dzīvo Latvijā, vai Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri tagad ir no savas valsts aizbēguši, un saprotamu iemeslu dēļ tieši krievu valoda viņiem ir tuvāka un vieglāk saprotama. Bet tie ir tikai mūsu apsvērumi, kāpēc to varētu vai vajadzētu paturēt. Taču, ņemot vērā, ka mēs esam valsts iestāde, un ir izdots šis rīkojums, tad mūsu pienākums ir to pildīt. Jā, mēs varam diskutēt, vērtēt, bet te nav runa, ka mēs uzdrīkstētos nepildīt šo rīkojumu. Vēl vairāk tādēļ, ka mūsu gadījumā tas nav sarežģīti."

Arhīva foto. Pievienots 11.09.2020. Silvija Smagare

Lielākas izmaiņas rīkojuma saistībā būs jāveic Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrim, jo tas saziņā ar sabiedrību krievu valodu izmanto plašāk.

Kā šajā teātrī uztver ministra rīkojumu – neko konkrētāk pagaidām uzzināt neizdevās, Mihaila Čehova teātra direktore Dana Bjorka rakstiski atbildēja, ka teātris gatavo atbildes vēstuli KM un paralēli top arī izvērsts komentārs medijiem, ko tas publiskos šīs nedēļas laikā, un pēc tam direktore būs gatava sniegt arī intervijas.

Arhīva foto. Pievienots 26.08.2024. Anna Apīne / Latvijas Radio

Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis kultūras ministra rīkojumu raksturo kā neizsvērtu un neskaidru, kas arī tieši tāpēc radījis tik daudz pārpratumu: "Šis bija droši vien no Kultūras ministrijas puses argumentēts un vajadzīgs lēmums, bet tas bija ļoti nekonsekventi skaidrots, tam nebija nekādu paskaidrojumu, ko tad teātris var darīt un ko tad teātris nevar darīt, un no tā radās ļoti daudz pārpratumu.

Man šobrīd visvairāk žēl ir Mihaila Čehova teātra direktores Danas Bjorkas un radošā kolektīva, kas visu laiku ir uz tādiem tā kā nerviem. Viņiem visiem ir jātaisnojas.

Par to ir žēl, jo Dana Bjorka strādā, es domāju, ļoti labi. Teātris ir skaidri paziņojis savu nostāju."

Viņaprāt,saistībā ar šo rīkojumu radušies tūkstošiem jautājumu, taču tos visus varot mierīgā ceļā atrisināt, savstarpējā sapratnē sēžoties pie galda: "Nevis tādā aizlieguma veidā to risināt, un tādējādi, pat negribot, sacelt tik lielu ažiotāžu."

"Un lai cik tas skumji nebūtu, man tas tomēr saistās ar priekšvēlēšanu aģitāciju. To varēja darīt arī pēc vēlēšanām. Šo jautājumu mierīgi izrisināt un tad paziņot, kādu ceļu mēs ejam.Tas rada nevajadzīgu satraukumu. Krievu teātra mākslinieki, kas tur strādā, kas mēs viņus tagad uz ielas dzīsim ārā?Bet – Rīgas krievu teātri neviens netaisās likvidēt. Tas ir tas galvenais, ko es esmu personiski noskaidrojis saziņā ar ministra kungu.Tā kā tas jautājums ir tāds ļoti labils, no abām pusēm neizsvērts, un tur ir tā patreizējā problēma. Vienīgā cerība, ka tagad jau ir pirmie skaidrojumi no Kultūras ministrijas, ko teātris sapratīs, un mēs mierīgi to visu pārdzīvosim," pauž Rubenis.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis drīzumā plānojis tikties arī ar pašu Mihaila Čehova teātra kolektīvu.

25. jūnijā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzdevis ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietojumu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu.Tostarp – nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos vai organizētos starptautiskos pasākumos.

Prasība par korektu valsts valodas lietojumu ministrijas iestāžu un kapitāla daļu turētāju publiskajā saziņā ir jāievieš līdz 30. jūlijam, gādājot, ka krievu valodas lietojums turpmāk netiek pieļauts.

Meklē publikācijas no sava novada vai pilsētas

Vai ir kas svarīgs, ko neesam pamanījuši tavā novadā/pilsētā? Sūti ziņu LSM.lv redakcijai!