Ukrainas droni uzbrukuši Penzai un Ufai; triecieni vērsti pret stratēģiskajām rūpnīcām
Naktī uz trešdienu noticis Ukrainas lidrobotu uzlidojums Penzai, taču ziņas par uzbrukuma mērķiem ir pretrunīgas. Uzbrukumam tika atkārtoti pakļauta arī Ufas naftas pārstrādes rūpnīca.
Ukraiņu "Telegram" kanāls "Exilenova+", atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju stāstīto, sākotnēji vēstīja, ka uzbrukumam pakļauta gultņu rūpnīca. Tīmeklī parādījās arī videoieraksti, kuros redzams ugunsgrēks.
Vēlāk "Exilenova+"ziņoja, ka lidroboti uzbrukuši radioelektroniskās aparatūras rūpnīcai "Majak", kas ražo sakaru sistēmas Krievijas armijai.
Vēl vēlāk kanāls, atsaucoties uz ģeolokācijas datiem, precizēja, ka trieciens dots Fizisko mērījumu zinātniskajam institūtam, kas izstrādā dažādus lidmašīnās un helikopteros izmantotus mērinstrumentus. Valsts korporācijas "Roskosmos" sastāvā esošā institūta produkcija tiek izmantota arī ballistisko un spārnoto raķešu ražošanā.
Tiek ziņots, ka šis uzņēmums pakļauts ASV sankcijām.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sociālās saziņas vietnēs informējis, ka Penzas apgabalā dots trieciens Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa stratēģiskas nozīmes uzņēmumam, kas izstrādā un ražo raķešu bruņojuma komponentus.
Zelenskis norādīja, ka bombardētais uzņēmums atrodas aptuveni 600 kilometrus no frontes līnijas.
Uzlidojumu apstiprinājis arī Penzas gubernators Oļegs Meļņičenko, kas gan apgalvo, ka notriekta lidrobota atlūzas bojājušas elektropārvades līniju un kādu nepabeigtu būvi.
Viņš apgalvo, ka uzlidojumā cietušo nav.
Tikmēr Ukrainas prezidents informēja, ka Ukrainas armija otro reizi uzbrukusi Ufas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas 1300 kilometrus no frontes līnijas.
Ukraina kopš 2025. gada augusta cīņā pret Krieviju sākusi izmantot jaunu[stratēģiju](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-lsm-skaidro-ka-un-kadiem-merkiem-krievija-uzbruk-ukrainas-droni.a640489/)– triecienus agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem, kas saistīti ar agresora uzsākto karu Ukrainā.
Līdz šim Ukrainas vidēja un tāla darbības rādiusa dronu un[raķešu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.05.2026-ukraina-turpina-zmiegt-agresoru-droni-trapa-militarai-rupnicai-un-svarigam-naftas-objektam.a645731/)triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu objektu agresora okupētajās teritorijās valsts dienvidos, kā arī lielā mērā bloķējuši piegādes Krimai.
Droni bieži[apšaudījuši](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/)un bojājuši arī naftas termināļus, pāstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas Rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Ukrainas dronu un raķešu spējas līdz šim pārsteigušas kā sabiedrotos, tā arī Kremli. Bažās par iespējamiem ukraiņu uzbrukumiem 2026. gada 9. maijā Maskavā tika ieviesti īpaši drošības pasākumi un tradicionālajā parādē nepiedalījās militārā tehnika.
Vairākās vietās Krievijā pēc Ukrainas dronu triecieniem arī novērots degvielas[deficīts](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2026-ukrainas-triecienu-fona-krievija-ievies-vairak-ierobezojumu-degvielas-tirdznieciba.a651397/).