Nauda kontā zaudē vērtību, bet ieguldīt baidāmies. Kā spert pirmo soli investēšanā

Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka investēšana paredzēta tikai cilvēkiem ar lieliem ienākumiem vai padziļinātām zināšanām finanšu jomā. Tomēr mūsdienās ieguldījumu iespējas kļuvušas pieejamākas nekā jebkad agrāk. Neskatoties uz to, daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas savus finanšu līdzekļus turēt kontā vai skaidrā naudā, lai gan tos ar laiku noēd inflācija, Latvijas Televīzijai norādīja ekonomisti.

Pie vainas tam, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām uzkrāj un investē salīdzinoši maz, ir negatīvā vēsturiskā pieredze, sprieda ekonomisti."Iedzīvotāji vēlas, lai viņu uzkrājumi būtu uzreiz pieejami, ja gadījumā kas notiek. Šo vēsturisko pieredzi diemžēl ir veidojusi dažādu valūtas maiņu rezultātā, gan arī komercbanku bankroti," norādīja bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis.

Ekonomisti uzsver, ka ilgtermiņā naudas glabāšana norēķinu kontā vai skaidrā naudā mājās nav izdevīga. "Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā kopējā inflācija ir bijusi aptuveni 56%. Tas nozīmē, ka

uzkrātā nauda, kas ir atradusies vienkārši norēķina kontā, faktiski ir zaudējusi pusi savas pirktspējas," uzsvēra SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

Ar ko sākt, lai parūpētos par savu finansiālo drošību un ienākumiem nākotnē? "Indexo" bankas privātpersonu segmenta vadītājs Jānis Mūrnieks norādīja, ka pirmais solis ir izveidot drošības rezervi nebaltām dienām trīs līdz sešu mēnešu izdevumu apmērām.

Pēc drošības spilvena izveides var sākt domāt par ilgtermiņa ieguldījumiem. Viens no ērtākajiem risinājumiem ir 3. pensiju līmenis vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Šie ieguldījumu veidi ļauj arī ik gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

"Šajos produktos uz pagājušā gada beigām Latvijas iedzīvotāji bija uzkrājuši aptuveni 1,5 miljardus eiro, kas no kopējiem 19 miljardiem finanšu aktīvu nav būtiska daļa. Ja raugāmies uz 3. pensiju līmeņa uzkrājumu, tad uz gada beigām bija noslēgti aptuveni 440 000 līgumi. Tomēr Latvijas Bankas analīze liecina, ka vien puse no šiem noslēgtajiem līgumiem iedzīvotāju izmanto regulāru iemaksu veikšanai," skaidroja Purgailis.

Ieguldīt iespējams arī patstāvīgi – akcijās, obligācijās vai dažādos ieguldījumu fondos. Taču finanšu eksperti atzīst, ka daudziem trūkst zināšanu un pārliecības par savām spējām pārvaldīt ieguldījumus.

"Valda diezgan liels mīts, ka, lai sāktu investēt, uzreiz nepieciešama liela naudas summa.

Mūsdienās ir pieejami dažādi automatizēti risinājumi, kas atļauj sākt investēt ar mazākām summām, piemēram, 10 eiro mēnesī,

un tādējādi sajust kā nauda strādā mūsu labā, kā strādā saliktie procenti," skaidroja Šablinska.

Viens no biežākajiem argumentiem, kāpēc cilvēki neveic ieguldījumus, ir pārliecība, ka brīvo līdzekļu nav. Tomēr ekonomisti aicina rūpīgi izvērtēt savus ikdienas izdevumus. Nereti ievērojamas summas gada laikā veido dažādi reti izmantoti abonementi, impulsīvi pirkumi vai banku pakalpojumu komisijas maksas.