AMATPERSONU DEKLARĀCIJAS ⟩ Atstādinātais ZM valsts sekretārs Krūmiņš pērn deklarējis 122 700 eiro lielus ienākumus

No amata atstādinātais Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš pagājušajā gadā deklarējis ienākumus kopumā 122 741 eiro apmērā, liecina iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2025. gadu.

Krūmiņš pērn atalgojumā par darbu ZM valsts sekretāra amatā saņēma 89 538 eiro, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā - 22 680 eiro.

Tāpat Krūmiņš pagājušajā gadā no fonda "Enterpreneurs for Peace" saņēmis ienākumus 8500 eiro apmērā. Viņš arī saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no risku apdrošinātāja "Compensa Vienna Insurance Group" 1420 eiro apmērā un no risku apdrošinātāja "Balta" 295 eiro apmērā. Savukārt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pērn viņam izmaksāts 300 eiro pabalsts, bet procentos no "SEB bankas" Krūmiņš saņēma astoņus eiro.

Viņš pērn arī veica pārdevumu 8500 eiro apmērā, iegādājās 2012. gada izlaiduma apvidus automašīnu "Ford Ranger" 8500 eiro apmērā, kā arī izsniedza aizdevumu patēriņa kredītam 3000 eiro apmērā.

Pagājušā gada beigās Krūmiņam bija parādsaistības 13 862 eiro apmērā un izsniegti aizdevumi 37 197 eiro apmērā.

Krūmiņa īpašumā 2025. gada beigās bija nekustamais īpašums, dzīvoklis un zeme Smārdes pagastā.

Deklarācijā arī norādīts, ka Krūmiņam īpašumā pagājušā gada beigās bija 2018. gada izlaiduma mopēds "Piaggio Vespa LX50", 1990. gada izlaiduma piekabe "Trane Slapet NLF 800", 1990. gada izlaiduma traktors "T-25", kā arī 1968. gada izlaiduma kombains "Claas".

Krūmiņš 2024. gadā bija deklarējis ienākumus kopumā 111 966 eiro apmērā.

LETA jau vēstīja, ka 2026. gada 21. maijā zemkopības ministra pienākumu izpildītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atstādināja no amata ZM valsts sekretāru Krūmiņu, kamēr notiek procesuālās darbības un izmeklēšana tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Tāpat ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas. Pēc Valsts kontroles aplēsēm, trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta (MK) un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes otrās šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus MK un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Tāpat vēstīts, ka Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.