ES muitas reforma vai «Temu nodoklis» – kas no 1. jūlija mainīsies lētajiem sūtījumiem?

2025. gadā Eiropas Savienībā (ES) saņemti 4,6 miljardi zemas vērtības sūtījumu jeb aptuveni 12 miljoni paku dienā. Lielākā daļa no tām nāca no Ķīnas un nonāca pie pircējiem bez muitas nodokļa. No 1. jūlija tas mainās. Jaunā ES kārtība skars miljoniem cilvēku, kuri iepērkas "Temu", "AliExpress", "Shein" un citās ārpus ES platformās, jo par katru preču pozīciju būs jāpiemaksā trīs eiro muitas nodoklis.

Par to plašāk skaidrojošajā rubrikā "Varam paskaidrot", kas analizē aktuālus notikumus vienkāršā valodā.

* **Maksu piemēros par katru preču pozīciju, nevis par visu sūtījumu.**

* **No 1. novembra papildu būs arī 2 eiro apstrādes maksa par katru pozīciju.**

* **Tas nav Latvijas, bet visas ES lēmums, kas vienlaikus stāsies spēkā visās dalībvalstīs.**

* **Jaunās kārtības mērķis ir ierobežot lēto sūtījumu pieplūdumu, nodrošināt godīgāku konkurenci, uzlabot preču drošību un atvieglot muitas darbu.**

* **Pārbaudēs konstatēts, ka daļa lēto platformu preču satur veselībai kaitīgas vielas vai neatbilst ES drošības prasībām.**

* **Lielākajā daļā gadījumu pircējiem pašiem paka nebūs jāatmuito, papildu izmaksas iekļaus pirkuma cenā vai piegādes brīdī.**

* **Precēm no jau atmuitotām ES noliktavām atkārtots muitas nodoklis nebūs jāmaksā.**

Telefona vāciņš par 1,79 eiro, auskari par 80 centiem, kleita par sešiem eiro un vēl "bezmaksas piegāde" – lēto preču platformas pēdējos gados daudziem kļuvušas par ikdienas iepirkšanās paradumu.

No 1. jūlija ES tiek atcelts līdzšinējais muitas nodokļa atbrīvojums zemas vērtības sūtījumiem līdz 150 eiro. Tas nozīmē, ka par precēm, kas pirktas ārpus ES – piemēram, Ķīnā, ASV, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā vai Šveicē – būs jāmaksā fiksēts muitas nodoklis: trīs eiro par katru preču pozīciju.

Visbiežāk šīs izmaiņas saista ar "Temu", "AliExpress" un "Shein", jo tieši šīs platformas pēdējos gados būtiski palielinājušas lēto sūtījumu plūsmu uz Eiropu. Taču jaunā kārtība nav domāta tikai vienai valstij vai vienai platformai. Tā attiecas uz visām precēm, kas fiziskām personām tiek piegādātas no trešajām valstīm.

Svarīgi –trīs eiro nebūs jāmaksā vienkārši par visu paku kopā. Nodokli piemēros par preču pozīciju. Vienkāršoti sakot, viena pozīcija ir vienādas vai ļoti līdzīgas preces ar vienādu muitas klasifikāciju, aprakstu un izcelsmi.

Piemēram, ja cilvēks pasūta trīs vienādas saulesbrilles, tas var būt viens preču veids, un nodoklis būs trīs eiro. Ja tajā pašā sūtījumā ir saulesbrilles un apavi, tās jau ir divas dažādas pozīcijas – tātad seši eiro.

Vēl viens piemērs: ja grozā ir divi kokvilnas t-krekli, bikses un kurpes, nodoklis var būt deviņi eiro –trīs eiro par t-krekliem, trīs par biksēm un trīs par kurpēm.

Tāpat no 1. novembra šādiem sūtījumiem paredzēta arī 2 eiro apstrādes maksa par katru pozīciju. Tas nozīmē, ka precei, kas pati maksā divus vai trīs eiro, papildu izmaksas var būt lielākas par pašu preces cenu.

Tieši tāpēc jaunā kārtība visvairāk ietekmēs nevis dārgus pirkumus, bet ļoti lētus, impulsīvus pirkumus –rotaslietas, aksesuārus, telefona piederumus, apģērbu, niekus mājai vai bērnu mantas.

Sociālajos medijos jaunā kārtība jau tiek pasniegta kā Latvijas valdības vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, taču tas nav precīzi.

Šīs izmaiņas ir Eiropas Savienības līmeņa lēmums, un tās stāsies spēkā visās ES dalībvalstīs vienlaikus.

Latvija pati atsevišķi neizdomā ne trīs eiro likmi, ne to, ka nodoklis jāmaksā par preču pozīciju. Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, būs jāpiemēro vienotā kārtība.

Galvenais iemesls – lēto sūtījumu apjoms ir kļuvis milzīgs.

Eiropas Komisijas dati rāda, ka 2024. gadā ES ienāca aptuveni 4,6 miljardi zemas vērtības sūtījumu līdz 150 eiro. Tas ir apmēram 12 miljoni paku dienā.

Salīdzinājumam: 2023. gadā šādu sūtījumu bija ap 2,3 miljardiem, bet 2022. gadā - ap 1,4 miljardiem. Tātad divu gadu laikā apjoms pieauga vairāk nekā trīs reizes.

Vēl viens būtisks skaitlis: 2024. gadā 91% no šiem zemas vērtības e-komercijas sūtījumiem nāca no Ķīnas. Tieši tāpēc šajās diskusijās tik bieži parādās "Temu", "Shein" un "AliExpress".

Eiropas Komisija šo problēmu skaidro vairākos līmeņos. Pirmkārt, tā ir konkurence. Eiropas uzņēmumiem jāievēro ES prasības, jānodrošina preču drošums, jāsedz atbilstības pārbaudes, jāuzņemas garantijas un jānomaksā nodokļi.

Lēto preču pārdevēji no trešajām valstīm bieži var piedāvāt zemāku cenu, jo līdz šim sūtījumiem līdz 150 eiro muitas nodoklis netika piemērots.

Otrkārt, tā ir patērētāju drošība. Ne visas preces, kas nonāk ES pircēju rokās, atbilst ES prasībām. Tas īpaši attiecas uz rotaļlietām, bižutēriju, elektroprecēm, kosmētiku un bērnu precēm.

Treškārt, tā ir muitas dienestu kapacitāte. Miljoniem sīku paku katru dienu ir pilnīgi cita slodze nekā tradicionāls imports, kur preces ienāk lielās kravās.

Ceturtkārt, tā ir vide. Katrs lētais nieks nozīmē iepakojumu, transportu, noliktavas, atgriešanu un bieži arī ātri izmestu preci.

Latvijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs [pārbaudīja bižutēriju](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.10.2025-ptac-konstate-kaitigu-bizuteriju-popularajos-kinas-internetveikalos-un-bridina-es-valstis.a617988/), kas iegādāta "AliExpress", "Temu" un "Shein".

Laboratoriskās pārbaudēs vairāk nekā 60% paraugu atklāja veselībai kaitīgu kadmiju.

Eiropā līdzīgi signāli ir arī par bērnu precēm. Rotaļlietu nozares pārbaudē no 70 rotaļlietām, kas pirktas lielajās tiešsaistes platformās, 96% neatbilda ES prasībām, bet 86% bija nopietnas drošības problēmas,piemēram, mazas detaļas, ko bērns var norīt, spēcīgi magnēti vai viegli pieejamas baterijas.

Tāpēc šī nav tikai diskusija par to, vai telefona vāciņš kļūs par trīs eiro dārgāks. Tā ir arī diskusija par to, kā ES kontrolē preces, kas nonāk pie patērētājiem.

Atbilde uz jautājumu – ne vienmēr. Ja platforma izmanto īpašo PVN režīmu, nodokļi tiek iekasēti jau pirkuma brīdī. Latvijā šis režīms līdz šim izmantots ļoti plaši –ap 99% e-komercijas muitas deklarāciju sūtījumiem līdz 150 eiro.

Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu pircējs, visticamāk, redzēs augstāku gala cenu platformā vai piegādes brīdī, nevis pats aizpildīs muitas deklarāciju. Tomēr gadījumos, kad platforma šo režīmu neizmanto, pircējam pašam var nākties iesaistīties muitošanā vai izmantot pasta, eksprespasta vai muitas brokera pakalpojumus.

Ja prece jau ir atmuitota un atrodas Eiropas Savienības noliktavā, tai ir ES preces statuss. Tādā gadījumā par to otrreiz muitas nodoklis nav jāmaksā.

Tas nozīmē, ka lielās platformas var mēģināt pielāgoties: nevis sūtīt katru lētu preci atsevišķi no Ķīnas, bet ievest lielākas kravas ES, atmuitot tās un pēc tam izsūtīt pircējiem no Eiropas noliktavām. Pircējam tas var nozīmēt ātrāku piegādi un mazāk pārsteigumu, bet platformām –lielāku atbildību par preču atbilstību.

Tomēr pircējam joprojām jāskatās, no kurienes prece faktiski tiek sūtīta. Tas, ka platformā redzams "EU warehouse" [noliktava Eiropas Savienībā - red.] vai ātra piegāde, ne vienmēr automātiski nozīmē, ka visas muitas formalitātes jau ir nokārtotas.

Latvijā sūtījumu tirgus kopumā ir liels. SPRK dati rāda, ka 2025. gadā Latvijā kopējais pasta sūtījumu skaits sasniedza 62,8 miljonus, bet vairāk nekā pusi no tiem cilvēki saņēma pakomātos. Pasta nozares ieņēmumi sasniedza 182,5 miljonus eiro.

Savukārt Latvijas muitas dati par precēm pasta sūtījumos no trešajām valstīm rāda, ka 2025. gadā saņemti aptuveni 2,07 miljoni šādu sūtījumu.

Iepriekšējos gados apjoms bijis vēl lielāks: 2024. gadā - 3,56 miljoni, 2023. gadā - 6,19 miljoni, bet 2022. gadā - 5,38 miljoni.

Tas nozīmē, ka Latvijā šīs izmaiņas neskars tikai šauru pircēju grupu. Tās attieksies uz daudziem, kuri kaut reizi gadā pasūta lētas preces ārpus ES.

Pirmkārt, ļoti lēti pirkumi kļūs mazāk izdevīgi. Ja prece maksā 1,50 eiro, bet papildu maksa ir trīs eiro, pirkums vairs neizskatās tik pievilcīgs.

Otrkārt, cilvēki varētu retāk pasūtīt atsevišķus sīkumus un vairāk domāt par to, ko apvienot vienā pirkumā. Taču arī tas nav universāls risinājums, jo nodoklis tiek rēķināts par preču pozīcijām, nevis tikai par paku.

Treškārt, pircēji, iespējams, vairāk izvēlēsies pārdevējus, kas sūta no ES noliktavām. Tas var dot priekšrocības tiem tirgotājiem, kuri preces jau ir atmuitojuši Eiropā.

Ceturtkārt, var pieaugt krāpniecības risks. Jau tagad krāpnieki izmanto īsziņas un e-pastus par "neapmaksātu muitas maksu" vai "aizturētu sūtījumu".

Kad par muitošanu vairāk runās publiski, šādas shēmas var kļūt biežākas. Tāpēc pircējiem jābūt uzmanīgiem: maksājumus nevajadzētu veikt pēc aizdomīgām saitēm īsziņās vai e-pastos.

Visticamāk, nē. Taču tas var mainīt to biznesa modeli Eiropā. Ja agrāk ļoti lētas preces varēja masveidā sūtīt pa vienai tieši pircējiem, tad jaunā kārtība mudina platformas vairāk izmantot ES noliktavas, lielākas kravas un centralizētu atmuitošanu.

Pircējiem tas var nozīmēt, ka daļa preču kļūs dārgākas, bet platformas mēģinās šo sadārdzinājumu paslēpt gala cenā, piegādes noteikumos vai akcijās.