Krievijā pieaug nogurums no kara, bet Putins dzīvo citā realitātē, spriež FT

Vladimirs Putins ir pilnībā koncentrējies uz iebrukumu Ukrainā un nav atkāpies no apņēmības to pabeigt tikai ar maksimālistiskiem nosacījumiem, par spīti pieaugošajai sabiedrības neapmierinātībai, raksta "Financial Times" (FT).

Putina uzstājīgie paziņojumi, ka viņa karaspēks uzvarēs karā, Krievijas iedzīvotājus jau sāk kaitināt, uzsver FT. Saskaņā ar piektdien publicētiem socioloģiskās aptaujas rezultātiem uzticība Putinam nokritusies līdz 69 %, kas ir zemākais līmenis kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā.

"Krievijas prezidenta mēģinājumi nomierināt sabiedrību izklausās kā mantra – it kā viņš mēģinātu pārliecināt pats sevi, ka viss ir kārtībā," izdevums citē Krievijas politologu Andreju Koļesņikovu.

Vienlaikus, noraidot Ukrainas piedāvājumu par uguns pārtraukšanu, Putins parāda, ka atsakās no visiem miermīlīga risinājuma variantiem, uzsver politologs.

"Tā ir slikta zīme – viņš nepiekāpsies ne par ko, pat ja tas nāks par sliktu viņam pašam. Tas nozīmē, ka viņš ir pilns aizvainojuma un apņēmības cīnīties ar jebkādiem līdzekļiem," spriež Koļesņikovs.

Savukārt parasto Krievijas iedzīvotāju nogurums no kara jau pāraug dusmās, cenšoties izdzīvot apstākļos, kad tiek ierobežots internets un ir grūtības ar degvielas iegādi.

Medijs izceļ arī neparastu Kremļa soli – ciešāk sasaistīt diktatoru Putinu ar valdošo partiju "Vienotā Krievija". Partijas kongresā svētdien, 28. jūnijā, politiskais spēks pirmo reizi kopš 2007. gada sevi nosauca par "prezidenta partiju".

Stratēģijas maiņa attiecībā uz "Vienoto Krieviju" liecina par Putina pieaugošu izolāciju, uzskata Ivans Filipovs, kurš raksta grāmatu par Krievijas karu atbalstošo blogeru kopienu.

"Ir 2026. gads. Fronte ir strupceļā nonākusi gaļasmašīna, valsts stāv rindā pēc benzīna, raķetes un bezpilota lidaparāti katru dienu trāpa naftas pārstrādes rūpnīcām un ieroču fabrikām, bet Krima gandrīz kļuvusi par salu. Šādos apstākļos padarīt Putinu par valstī visnepopulārākās partijas, kas grimst, seju – tas ir neizskaidrojams lēmums, ko varēja pieņemt tikai cilvēks, kurš dzīvo paralēlā realitātē," FT citē autoru.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt karš kopumā ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!