LNMM norisināsies vērienīga zīmējumu izstāde _Iemiesotā doma_

Zīmējums ir izpausmes forma un mākslinieka domāšanas instruments, kas vizualizē individuālu pasaules redzējumu. Izstādes mērķis ir izgaismot zīmēšanas un domāšanas attiecības, uzlūkojot zīmēšanu kā pašpietiekamu mākslas līdzekli un specifisku domāšanas veidu, akcentējot zīmējuma spēju paust un raisīt pārdzīvojumu un ļaujot skatītājam pietuvoties mākslinieka radošajam procesam.

Ekspozīcijā iekļauti autori no dažādām paaudzēm, kuru praksē zīmējumam ir būtiska loma: sākot ar Johanu Kristofu Broci, latviešu mākslas klasiķiem un laikmetīgās mākslas pārstāvjiem un noslēdzot ar 20. gadsimta 90. gados dzimušajiem māksliniekiem, kā arī ietverot trimdu un diasporu – kopā 94 personības ar vairāk nekā 300 darbiem.

Zīmējums ir ārkārtīgi daudzveidīgs medijs ar bagātu tradīciju, kura tvērumam piemērotāks ir sazarots, nevis lineārs redzējums. Tādēļ, sekojot zīmēšanas un domāšanas mijiedarbei, izstāde strukturēta vairākās jēdzieniski ietilpīgās tematiskajās sadaļās. Skola parāda cilvēka ķermeņa studijas akadēmijas koptās formveides tradīcijā, Dokuments uzsver zīmējuma vērtību kultūrvēsturiskā un mākslas vēstures kontekstā, toties Ķermenis aicina aplūkot cilvēka ķermeni kā dabas daļu. Sadaļā Zīme zīmējums izceļas kā komunikatīvs domas koncentrāts, bet Atmiņa – kā hiperreālistisks atmiņas nesējs, kam ir cieša saikne ar fotogrāfiju. Stāsts atklāj zīmējumu kā ērtu instrumentu mikronaratīvu fiksēšanai vai vēsturisku traumu pārstrādāšanai vizuālos vēstījumos. Virsma demonstrē zīmējuma taktilo kvalitāti, attēla virtualitāti un materialitātes aģenci, savukārt zīmētāja vienpatīgā darbošanās istabā dod laiku Savas pasaules veidošanai. Process kā raksturīga medija iezīme ļauj pietuvoties autora domu gaitai un mākslas darba tapšanai no skricelējumiem un ideju skicēm līdz izstrādātiem metiem.

Ekspozīcija veidota kā atvērta telpa domāšanai, kurā apmeklētājs, aicināts izsekot mākslinieku vilktajai līnijai, varēs iejusties mākslas attīstības procesā. Paverot iespēju dialogam starp kultūras mantojumu un laikmetīgo mākslu, izstāde zīmējuma valodā stāsta par pagātni un tagadni, kā arī sniedz visaptverošu priekšstatu par latviešu mākslinieku pieejām, apliecinot zīmējuma ievērojamo nozīmi Latvijas vizuālajā kultūrā.

Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, likvidējamās AS ABLV Bank mākslas kolekcijas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Mākslas muzeja Zuzeum, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, VV Foundation , Nacionālā modernās mākslas muzeja – Žorža Pompidū centra Parīzē, privātkolekcijām, tostarp mākslinieku, un trīs jauno autoru – Martas Folkmanes, Annas Malickas, Luīzes Rukšānes – veidoti jaundarbi.

Ādams Alksnis (1864–1897), Māris Ārgalis (1954–2008), Leonīds Āriņš (1907–1991), Auseklis Baušķenieks (1910–2007), Arturs Baumanis (1867–1904), Aleksandra Beļcova (1892–1981), Arturs Bērziņš (1971), Boriss Bērziņš (1930–2002), Māris Bišofs (1939), Ilmārs Blumbergs (1943–2016), Otīlija fon Bolšvinga (1817–1889), Harijs Brants (1970), Normunds Brasliņš (1962), Kristians Brekte (1981), Andris Breže (1958), Johans Kristofs Broce (1742–1823), Vija Celmiņa (1938), Jūliuss Dērings (1818–1898), Arnolds Driķis (1913–1985), Reinis Dzudzilo (1987), Johans Lēberehts Eginks (1784–1867), Marta Folkmane (1999), Jākoba Johana Fosa (1736–1794) albums, Barbara Gaile (1968), Kristaps Ģelzis (1962), Karls Gothards Grass (1767–1814), Sandijs Greiškāns (1973), Kaspars Groševs (1983), Jāzeps Grosvalds (1891–1920), Rolands Gross (1955), Edvards Grūbe (1935–2022), Augusts Mateass Hāgens (1794–1878), Kārlis Hūns (1831–1877), Auguste Emīlija Jākobsone (1898–1988), Edmunds Jansons (1972), Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962), Edgars Jēriņš (1958), Elīza fon Junga-Štilinga (1829–1904), Pēteris Kalve (1882–1913), Jēkabs Kazaks (1895–1920), Pēteris Kārkliņš (1945), Gustavs Klucis (1895–1938), Pēteris Krastiņš (1882–1942), Jānis Krēsliņš (1865–?), Leonards Laganovskis (1955), Liene Mackus (1984), Anna Malicka (1995), Sarmīte Māliņa (1960), Vita Mālniece (1960–2011), Leonīds Mauriņš (1943–2012), Neonilla Medvedeva (1987), Laimonis Mieriņš (1929–2011), Kārlis Miesnieks (1887–1977), Krista Namniece (1997), Vilis Ozols (1929–2014), Kārlis Padegs (1911–1940), Jāko Pallasvuo (1987), Felicita Pauļuka (1925–2014), Rūdolfs Pērle (1875–1917), Juris Petraškevičs (1953), Ojārs Pētersons (1956), Irina Piļke (1925–2011), Miervaldis Polis (1948–2026), Karīna Putra (1995), Janis Rozentāls (1866–1916), Luīze Rukšāne (1995), Līva Rutmane (1984), Georgs Šenbergs (1915–1989), Džemma Skulme (1925–2019), Uga Skulme (1895–1963), Jānis Šneiders (1995), Mika Solomon (1994), Diāna Špungina (1974), Roberts Stārosts (1908–1958), Laris Strunke (1931–2020), Niklāvs Strunke (1894–1966), Linda Stūre (1995), Māris Subačs (1963), Genādijs Suhanovs (1946–2005), Romans Suta (1896–1944), Viktors Timofejevs (1984), Zane Tuča (1989), Klāvs Upaciers (1979), Žanis Valdheims (1909–1993), Evita Vasiļjeva (1985), Oļa Vasiļjeva (1981), Solveiga Vasiļjeva (1954), Imants Vecozols (1933), Sabīne Vernere (1990), Sigismunds Vidbergs (1890–1970), Hilda Vīka (1897–1963), Krista Vindberga-Auzniece (1989), Vilnis Zābers (1963–1994), Aija Zariņa (1954–2025), Indulis Zariņš (1929–1997), Rihards Zariņš (1869–1939), Kārlis Ludvigs Zēbode (1826–1896), Elīna Zunde (1982)