Prīsters Lauris Kārklis par dzymtys saitem i goreigū spāku

Katuoļu prīsters Lauris Kārklis ir vikars Ludzys, Raipolis i Rundānu draudzēs. Vosorā Latgolā aizviņ dzeiva ir kopusvātku tradiceja, kas vīnoj lyugšonu par aizguojiejim, dzymtys sasatikšonu i ari pīdareibu sovai vītai. Prīsteram Laurim Kārklim itūvosor pīrūbežā juobyun 28 kopusvātkūs, kur reizem sabrauc vaira cylvāku nakai apleicīnē dzeivoj iz vītys, nūruodeja prīsters latgaliskajā raidejumā ["Kolnasāta"](https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/kolnasata/).

Tyvuoki i tuoluoki radinīki meklej sovu dzymtys sakņu i goreigū spāku, i caur kopusvātkim var īraudzeit saimis attīceibu stuostus i ticeibys dziļumu.

"Atbrauce saime nu Luksemburgys. Cylvāks dzeivuoja Ludzā, i jis jau izveiduojs saimi Luksemburgā. Jis tī dzeivoj i struodoj, bet jis vad sovu bārnu kristeit iz Latgolu. Jis soka: "Tei ir muna bazneica, tei ir muna bierneiba, tuos ir munys atminis. Es grybu, lai muns bārns tyktu nūkristeits ite, munā dzimtinē."

Tei saikne daudzim ir sasaglobuojuse, i taišni caur goreigū daudzi cylvāki meklej sovys saknis, i taidu goreigū spāku smeļ,"stuosteja vikars Kārklis.

Ludzys pusē ir stypra draudze, tok vīns nu myusdīnu izaicynuojumu ir sabīdreibys vīntuleiba i dzeivuošona tikai sev.

Cīši vylynojūši, tok daudz kur tī poši skaitli ruoda koč kū pretejū –par cylvāku vīntuleibu. Niu cīši izteikti, ka jaunīši jiutās vīntuli. Deļ tuo Latvejā, par nūžālu, ir vīns nu augstuokūs pusaudžu pašnuoveibu skaitu.

Tei sovys vītys naatrasšona, taida bezcereiba. Kai ba dzeivoj kai gribi, dori kū gribi, bet tys ir ar sekom. Tu navari dzeivuot vīns, tu navari byut vīns. Ari kristīts – tei ir kūpīna, kristīteiba suocās saimē, tei ir taida mozuo bazneica. Niu izpalīk saimis lyugšona. Patīseibā kūpīnu vajag i daudzi jū meklej," izsvera prīsters.

Dzeivojūt pīrūbežā, satraukumu cylvākūs jiut, tok "vairuokums vystik sagloboj īškejū mīru, taidu vasalū sapruotu."Ticeigajim itamā geopolitiskajā situacejā ir vīgļuok panest puorbaudejumus.

"Tragedeja ir kod mes pazaudejam sovu dvēseli. Styprajam nikod naizbryuk. Izbryuk tim, kuri ir vuoji – kod vuoja sabīdreiba, vuoja tauta, vuoja ticeiba," skaiteja prīsters.

Latgolys sabīdreibā ticeiba vēļ nav pagaisuse, viņ "jū vajaga pamūdynuot", saceja prīsters, i saleidzynuoja ticeibu ar iudini – kai zivs dzeivoj iudinī, tai cylvāks dzeivoj ticeibā.

Apsazynojūt sovys vierteibys i ticeibu, kūpūt sovu goreigū dzeivi, juorauga "spāku tī smeļt, sovus seņčus atguoduot", kuri puordzeivuoja karus i izvesšonys, tok izdzeivuoja.

Beja vystik tys gora spāks. Voi ta mes niu vuojuoki asam? Mes nadreikstam byut taidi. Breiveiba īt kūpā ar atbiļdeibu i ar atbiļdeibys uzajimšonu," saceja Kārklis.

Koč i apleik runoj, ka pīrūbežā gryuts dzeivuot, logistika slykta, dorbaspāka moz, vikars Kārklis ir nūvāruojs, ka Ludzys pusē ir cīši daudz talanteigu cylvāku.

"Cīši veiksmeigi uzjāmumi, veiksmeigi cylvāki, lobi školuotuoji, kas nu vysys sirds lauku školuos, cik viņ īspiejams, jī ceinejās par sovu vītu, verās, lai apleicīne, lai vide ir loba," nūruodeja vikars.

Draudzēs cylvāki breivpruoteigi īsasaista ari kolpuošonys dorbūs.

"Mums ir taida kai zupys vyrtuve, kur mes aicynojam i draudzis lūcekļus, i mums jau zynomys saimis, kurom paleidzeiba vajadzeiga. Niu vosorā cytureiz kaidi draudzis bārni pīsasoka – prīsteri, mes koč kū dareit gribim, koč kū paleidzēt. Īdūdam zuoli papļaut, izmozguot dīvnomu. Ka tik ir tei gribiešona, tod iz prīšku!" stuosteja prīsters Lauris Kārklis.

Meklē publikācijas no sava novada vai pilsētas

Vai ir kas svarīgs, ko neesam pamanījuši tavā novadā/pilsētā? Sūti ziņu LSM.lv redakcijai!