Varšavas un Kijivas nesaskaņas: Polija gatavojas iespējamām Krievijas sabotāžām

Polijas drošības dienesti gatavojas iespējamām Krievijas sabotāžas operācijām, kuru mērķis būtu saasināt spriedzi starp poļiem un ukraiņiem, trešdien vēsta Polijas Radio.

Kā paziņojis Polijas speciālo dienestu koordinators Tomašs Semoņaks, Krievija pēdējās nedēļās pastiprinājusi informatīvo kampaņu pret Poliju, izmantojot troļļus un botus, lai vairotu šķelšanos un ietekmētu sabiedriskās debates.

Tas notiek laikā, kad Polijas un Ukrainas attiecības ir saspīlētas pēc prezidenta Karola Navrocka lēmuma atņemt Ukrainas līderim Volodimiram Zelenskim Polijas augstāko valsts apbalvojumu – Baltā ērgļa ordeni. Navrocka lēmums bija atbilde uz Ukrainas militārās vienības nosaukšanu Otrā pasaules kara laika Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) vārdā. Šai organizācijai, kas cīnījās par Ukrainas neatkarību, pārmet vēršanos pret poļu un ebreju iedzīvotājiem.

"Krievijas sapnis – Krievijas drošības dienestu sapnis – vienmēr ir bijis radīt pēc iespējas lielāku spriedzi starp Poliju un Ukrainu," Semoņaks teicis intervijā Polijas medijam.

Uz žurnālista jautājumu, vai Krievija varētu sarīkot provokācijas, tostarp uzbrukumus ukraiņiem Polijā, lai uzkurinātu pretukrainisku noskaņojumu, viņš norādīja, ka šādu scenāriju nevar izslēgt.

"Mēs novērojam Krievijas dienestu labā strādājošu personu interesi par dažādiem objektiem, kas ir svarīgi Polijas un Ukrainas attiecībām," atklāj Semoņaks.

Viņš skaidro, ka Krieviju interesē ne tikai militārie objekti un kritiskā infrastruktūra, kas saistīta ar atbalstu Ukrainai, bet arī humānās palīdzības organizācijas un citas vietas, kas saistītas ar Polijas un Ukrainas sadarbību.

Varasiestādēm nav informācijas par konkrētu drīzumā gaidāmu provokāciju, taču drošības dienestiem ir jābūt gataviem Krievijas mēģinājumiem izmantot politisko spriedzi, uzsver Semoņaks.

Kopumā Rietumu izlūkdienesti ir nobažījušies par iespējamām Krievijas hibrīdoperācijām vai pat tiešu militāru rīcību pret Poliju un Baltijas valstīm, viņš atzīst, norādot, ka Krievija šādas darbības gatavo.

"Mums jāņem vērā ikviens iespējamais scenārijs," secina amatpersona.

Pirmdien Semoņaks paziņoja, ka nesen aizturēti un no valsts izraidīti deviņi Ukrainas un divi Baltkrievijas pilsoņi, kuri Krievijas ietekmes operācijas ietvaros organizējuši Ukrainas bēgļu protestus.

Polija kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vairākkārt apsūdzējusi Krieviju hibrīdoperāciju īstenošanā pret Poliju un citām NATO dalībvalstīm, tostarp dezinformācijas kampaņās, kiberuzbrukumos un sabotāžas aktos.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt karš kopumā ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!