Pētījums: Vairāk nekā trešdaļai pieaugušo Latvijā lasītprasme un rēķinprasme ir zemā līmenī
Tas nozīmē, ka vairāk nekā katram trešajam pieaugušajam Latvijā ikdienā var rasties grūtības saprast sarežģītāku rakstisku informāciju vai veikt nepieciešamos aprēķinus.
Latvijas rādītājs ir augstāks nekā OECD valstu vidējais līmenis 31%.
Pieaugušie ar zemākām pamatprasmēm Latvijā retāk piedalās darba tirgū. Neaktivitātes līmenis šajā grupā ir aptuveni par septiņiem līdz astoņiem procentpunktiem augstāks nekā cilvēkiem ar vidējām prasmēm - Latvijā 28% pieaugušo ar zemām pamatprasmēm nepiedalās darba tirgū. Vienlaikus bezdarba līmeņa atšķirība ir salīdzinoši neliela un veido aptuveni 3,5 procentpunktus.
Starp nodarbinātajiem mazākums šo pieaugušo strādā vienkāršus darbus - vidēji 16%. Daļēji kvalificētos darbos strādā 51% pieaugušo.
Pētījums arī norāda uz ekonomiskām sekām. Pieaugušie ar zemām pamatprasmēm Latvijā vidēji saņem par aptuveni četriem līdz pieciem ASV dolāriem stundā mazāku atalgojumu, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, nekā cilvēki ar vidējām pamatprasmēm.
Novērotas arī atšķirības veselības un dzīves kvalitātes rādītājos. Pieaugušie ar zemākām pamatprasmēm retāk savu veselību vērtē kā ļoti labu vai izcilu un retāk norāda uz augstu apmierinātību ar dzīvi - šādu viedokli pauduši attiecīgi 12% un 56% respondentu. Latvijā atšķirība dzīves apmierinātības vērtējumā ir viena no lielākajām OECD valstu vidū.
Pētījums atklāj arī zemāku sociālās uzticēšanās līmeni. Latvijā 17% pieaugušo ar zemām pamatprasmēm norāda, ka kopumā uzticas citiem cilvēkiem, kamēr starp pieaugušajiem ar vidēju prasmju līmeni šādu atbildi snieguši 27%. Tāpat cilvēki ar zemākām pamatprasmēm retāk iesaistās brīvprātīgajā darbā un citās sabiedriskajās aktivitātēs. Pētnieki norāda, ka augstākas pamatprasmes parasti ir saistītas ar plašākiem sociālajiem kontaktiem, stabilāku iesaisti darba tirgū un lielāku līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Vienlaikus norādīts, ka pieaugušie ar zemām pamatprasmēm neveido vienotu sabiedrības grupu. Latvijā starp cilvēkiem ar zemām prasmēm ir gan tā sauktie "plūstošie lasītāji", kuri spēj uztvert informācijas pamatjēgu, gan cilvēki, kuri lasa ar grūtībām vai uztver tekstu tikai virspusēji. Latvija ir to valstu vidū, kur izteiktāks ir tieši tekstpratības deficīts, bet rēķinpratības prasmes ir salīdzinoši augstākas.
Zemas prasmes visciešāk ir saistītas ar iegūto izglītības līmeni. Izglītība ir nozīmīgākais faktors, kas palīdz prognozēt paaugstinātu risku saskarties ar lasītprasmes un rēķinprasmes grūtībām pieaugušā vecumā. Vairāk nekā puse jeb 56% pieaugušo, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, saskaras ar nepietiekamām pamatprasmēm.
Pētnieki arī norāda uz zemu pamatprasmju saistību ar vecumu. Latvijā zemas pamatprasmes konstatētas 27% jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem, savukārt vecuma grupā no 55 līdz 65 gadiem šis rādītājs sasniedz 54%.
Cilvēki ar zemākām prasmēm retāk iesaistās pieaugušo izglītības aktivitātēs. Latvijā mācībās gada laikā pirms aptaujas bija piedalījušies 27% pieaugušo ar zemām pamatprasmēm, kamēr pārējo pieaugušo vidū šis rādītājs sasniedza 54%. Kā galvenie šķēršļi dalībai izglītības aktivitātēs minēti laika trūkums darba dēļ, finansiālas grūtības un ģimenes pienākumi.
Vienlaikus OECD norāda, ka nav viena tipiska "zemu prasmju" iedzīvotāja profila. Dažādās valstīs šo grupu veido atšķirīgas iedzīvotāju kategorijas, tostarp vecāki cilvēki no ģimenēm ar zemāku izglītības līmeni, migranti, kuri saskaras ar valodas barjerām, un arī cilvēki, kuru sasniegumi ir zemāki, nekā varētu prognozēt. Latvijā attiecīgi 39% pieaugušo ar zemām prasmēm pieder pirmajai grupai, 6% ir migranti ar valodas barjerām, bet 55% veido cilvēki ar negaidīti zemu sniegumu.
OECD Latviju ierindo tā dēvēto "lasītprasmes plaisas valstu" grupā kopā ar Austriju, Norvēģiju, Singapūru un Šveici. Šajās valstīs galvenais izaicinājums ir valodu apguve un valodas integrācija. Organizācija norāda, ka ilgtermiņa ieguldījumi valodas apguves atbalstā migrantiem un valodu minoritāšu pārstāvjiem var dot būtisku pienesumu pieaugušo pamatprasmju uzlabošanā.
