Starp pieaugušajiem ar zemām pamatprasmēm teju piektdaļai ir augstākā izglītība

Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju pētījums atklāj, ka gandrīz katram trešajam pieaugušajam, kurš piedalījās pētījumā, trūkst tekstpratības vai rēķinpratības, kas atbilstu mūsdienu prasībām. Latvijā šādu cilvēku ir pat 37 %, kamēr OECD valstīs vidēji – 31 %.

Pieaugušo pamatprasmju pētījumā pārbauda, piemēram, cik lielā mērā respondenti izprot lasīto tekstu, kā rēķina un arī cik labi spēj risināt dažādas problēmas. Latvija šajā pētījumā piedalījusies pirmoreiz, bet, tā kā citās valstīs tas veikts arī pirms desmit gadiem, zināms, ka pēdējo desmit gadu laikā pieaugušo ar zemām pamatprasmēm īpatsvars OECD valstīs pieaudzis par 18 %.

uz Baltijas valstu fona Latvija ir pa vidu, jo Igaunijā ir tikai 23 procenti, bet Lietuvā pat 44 procenti pieaugušo ar zemām prasmēm.

Latvijas pieaugušajiem tekstpratība ir lielāka problēma nekā rēķināšana. Tāpēc pētījuma autori Latviju ielikuši to valstu vidū, kas īpaši izceļas ar pieaugušo zemu tekstpratību. Pētījuma analītiķe Anja Meierkorda zemo teksta izpratni saistīja ar to, ka Latvijā daļā ģimeņu nerunā latviski, bet pētījuma jautājumus uzdeva valsts valodā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols pauda, ka pētījuma dati apliecina jau zināmo.

"Mums nav pārsteigumu. Mēs vienīgi esam šobrīd ieguvuši apstiprinājumu tam, ko mēs vairāk vai mazāk zinām. Arī līdzšinējā dati ir ļoti skaidri mums devuši atbildi, ka mums ir apmēram 40 % no sabiedrības, kuriem ir īpašas vajadzības mācību procesā," pauda Ozols.

Arī pārejā uz mācībām latviešu valodā problēmas esot aptuveni 30 procentiem skolēnu, kuri ģimenē ikdienā valsts valodu nelieto.

Taču citiem ekspertiem, kuri bija klāt datu prezentācijā, viens no lielākajiem pētījuma pārsteigumiem bija dati, ka Latvijā starp pieaugušajiem ar zemām pamatprasmēm tikai 56 procentiem nav vidējās izglītības, 46 procentiem ir šāda izglītība, bet pat 19 procentiem ir augstākā izglītība. Eksperti pieļāva, ka tiem, kuriem ir zemas pamatprasmes, par spīti augstskolas diplomam, augstākā izglītība iegūta sen. Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norādīja uz vēl kādu iespējamu iemeslu:

"Ir lielā grupa, kuru mēs faktiski nevaram saprast. Kāpēc viņam ir zemas prasmes. Tas nozīmē, kā izglītības prasmes nav, un tas nozīmē, ka izglītības kvalitāte ļoti atšķiras dažādās skolās un augstskolās. Un šeit es redzu to problēmu:

ja valstī ir daudz pieaugušo ar zemām pamatprasmēm, tas kavē ekonomikas izaugsmi un veicina sociālo nevienlīdzību,

OECD Izglītības un prasmju direktorāta direktors Andreass Šleihers klāstīja, ka OECD valstīs 3 no 10 cilvēkiem ar zemām prasmēm nepiedalās darba tirgū, bet Latvijā tie ir jau gandrīz četri. Turklāt šādi pieaugušie dzīvo neveselīgāk un ir mazāk apmierināti ar dzīvi.

"Ziniet, tieši šīs [zemās] prasmes tieši veicina neveselīgāku uzvedību. Jūs varat redzēt, ka varbūt Latvijā tas nav tik izteikti kā citur, tomēr mums vajadzētu ņemt vērā. Un te jūs varat redzēt, kāda ir apmierinātība ar dzīvi. Tas, vai esat apmierināts ar savu dzīvi, lielā mērā atkarīgs no tā, ko jūs zināt un ko jūs spējat darīt. Atkal pastāv zināmas atšķirības starp valstīm. Bet atkal, Latvija ir starp valstīm, kurās šī atšķirība ir redzama un ļoti izteikta," pauda Šleihers.

Latvijā tikai 12 % pieaugušo ar zemām prasmēm atzīst savu veselību par ļoti labu vai teicamu, un tikai 56 procentiem šādu pieaugušo ir apmierināti ar dzīvi.

Situācijas uzlabošanai būtu nepieciešami ieguldījumi pieaugušo izglītībā, bet, kā norādīja Ozols, daļa darba devēju nemaz nevēlas, lai darbinieki mācītos.

"Vadītāji nelabprāt vēlas ļaut saviem darbiniekiem mācīties vai arī viņi nevar atļauties nodrošināt šīs mācības, un te ir runa par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,

kuri faktiski nevienu dienu īsti, viņuprāt, nevar atļauties īpaši ieguldīt šajās šajās mācībās, jo viena cilvēka dīkstāve tūlīt apstādinās dažādas lietas viņu procesos,

viņu uzņēmumos, viņu uzņēmējdarbībā," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Turklāt darba devēji baidās, ka pēc prasmju uzlabošanas darbinieki atradīs citu darbu. Toties Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis rosināja finansējumu pieaugušo apmācībām nodot darba devējiem, kuri to pratīšot izmantot racionālāk nekā izglītības iestādes. Pētījumā arī secināts, ka tieši tie, kam ir viszemākās prasmes, visbiežāk nevēlas mācīties.