ĀM nav oficiāli saņēmusi Krievijas lēmumu par dzelzceļa robežpunktu slēgšanu
Ārlietu ministrija (ĀM) pagaidām nav oficiāli saņēmusi Krievijas lēmumu par atsevišķu dzelzceļa robežšķērsošanas punktu ar Latviju, Igauniju un Somiju slēgšanu, uzsvēra ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte.
ĀM aplēses liecina, ka Krievijas lēmuma ietekme par Kārsavas robežšķērsošanas punkta slēgšanu būs neliela, ņemot vērā tā zemo noslodzi kravu pārvadāšanā. ĀM akcentēja, ka uz Latvijas - Krievijas robežas paliek atvērts Zilupes dzelzceļa robežšķērsošanas punkts un autoceļu robežšķērsošanas punkti Terehovā un Grebņevā.
ĀM atgādina, ka jau kopš kara sākuma regulāri aicina pārtraukt tirdzniecību ar agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju. ĀM arī patlaban virza likumprojektu, kas paredz atsevišķu rūpniecības preču ievešanas aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas.
Jau rakstīts, ka Krievijas valdība pieņēmusi lēmumu no 1. jūlija apturēt kustību caur vairākiem dzelzceļa robežšķērsošanas punktiem uz robežas ar Somiju, Igauniju un Latviju.
"No 2026. gada 1. jūlija uz laiku apturēt personu, transporta līdzekļu, preču un kravu pārvietošanos caur dzelzceļa caurlaides punktiem atsevišķos posmos uz Krievijas Federācijas valsts robežas saskaņā ar uzskaitījumu, kas sniegts pielikumā," teikts Krievijas valdības rīkojumā.
Visvairāk robežšķērsošanas punktu slēgti uz Somijas robežas.
Dzelzceļa satiksme pilnībā apturēta arī caur Pečoru-Pleskavas robežšķērsošanas punktu uz Igaunijas robežas, kā arī caur Pitalovas robežšķērsošanas punktu uz robežas ar Latviju. Pitalovas robežšķērsošanas punkts atrodas uz Rēzeknes-Kārsavas-Pitalovas dzelzceļa līnijas, kas savieno Latviju ar Krievijas Pleskavas apgabalu.
Turklāt faktiski satiksme apturēta tikai caur Pečoru-Pleskavas un Pitalovas robežšķērsošanas punktiem, jo Krievijas robeža ar Somiju jau iepriekš pilnībā slēgta, pamatojoties uz Helsinku lēmumu.
Robežšķērsošanas punktu slēgšanas iemesli nav norādīti.
Par to paziņot Somijas, Igaunijas un Latvijas valdībām uzdots Krievijas Ārlietu ministrijai.