Ernests Jenavs: Kāpēc valsts neprot iepirkt IT sistēmas un kā to mainīt?

Šī gada pavasarī Eiropas Prokuratūras uzsāktā kriminālprocesā par manipulēšanu ar 1,5 miljonus vērtiem IT iepirkumiem Valsts Policija aizturēja 21 personu, tai skaitā valsts amatpersonas. Pēc šī incidenta valdība nolēma vairs neuzticēt valsts vēlēšanu sistēmas izstrādi nolīgtajam izstrādātājam, apņēmās nākamajās Saeimas vēlēšanās atgriezties pie balsu skaitīšanas ar rokām un tālāku vēlēšanu sistēmas izstrādi nodeva vairākām valsts kapitālsabiedrībām, tostarp AS "Latvijas valsts meži". Ar to arī kļūsim pirmā valsts pasaulē, kurā vēlēšanu digitālos risinājumus izstrādā mežsaimnieki.

Savukārt e-veselība, mūsu galvenā digitālās veselības aprūpes sistēma, kurā investēti miljoni un kopējās aplēstās izmaksas mainās katru gadu, joprojām ir lēna un neērta lietošanā gan ārstiem, gan pacientiem.

Šie piemēri ir tiešs atspoguļojums tam, kā Latvijas valsts pārvalde līdz šim ir iepirkusi tehnoloģiju risinājumus. Tagad valdība ir sākusi lielo IT iepirkumu pārvaldības pārskatīšanu, un tā ir lieliska iespēja jēgpilnām pārmaiņām, bet, lai izveidotu sistēmu, kas tiešām dod jēgpilnu iznākumu, pārmaiņām ir jābūt būtiskām.

Pēdējos trīs gadus kā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs kopā ar komandu cenšos palīdzēt Latvijai labāk izmantot tehnoloģiju nozares potenciālu. Papildus tam es vadu izglītības tehnoloģiju uzņēmumu Edurio, kas sniedz pakalpojumus publiskajam sektoram gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē. Esmu redzējis, kā valstu pārvaldes organizē starptautiskus programmatūras iepirkumus dažādos veidos. Diemžēl izskatās, ka Latvijas izvēlētā pieeja šajā jomā joprojām ir iestrēguši pagājušajā gadsimtā.

Tipisks IT iepirkuma process izskatās apmēram šādi: konsultāciju gaitā tiek noteikts projekta darba apjoms un prasības, un uz šī pamata tiek sagatavotas tehniskās prasības. Pēc tam, balstoties uz šīm prasībām un izmaksu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā tiek izvēlēts izstrādātājs. Vairāku gadu laikā tiek izveidots risinājums, kas pēc tam tiek nodots valstij. Lai gan šis process ir salīdzinoši viegli saprotams un šķietami sakārtots, tā rezultātā reti tiek radīti labi risinājumi, īpaši programmatūras jomā. Tam ir pieci galvenie iemesli.

Šādā pieejā tiek pieņemts, ka ir iespējams detalizēti noteikt visas programmatūras prasības un vēlāk to izveidot atbilstoši šīm prasībām (to programmēšanā sauc par waterfall metodi). Tehnoloģiju uzņēmumi, kas izstrādā modernus produktus, tādu procesu vairs neizmanto, jo līdz brīdim, kad lietotāji nav sākuši izmantot programmatūru, nav iespējams droši paredzēt, kuras funkcijas cilvēki patiesībā uzskatīs par vajadzīgām un kā sistēma darbosies, kad tā būs noslogota. Es saprotu, kāpēc valsts izvēlas paļauties uz iepriekš sagatavotu detalizētu specifikāciju: budžeti ir jāapstiprina, iepirkumiem jābūt godīgiem, un auditoriem ir nepieciešams kaut kas konkrēts un nemainīgs, pret ko salīdzināt rezultātu. Taču tieši šī pieeja, kas padara iepirkuma procesu juridiski aizstāvamu un pārbaudāmu, vienlaikus palielina iespēju, ka izstrādātā programmatūra sagādās vilšanos. Turklāt, salīdzinot ar sasniegto rezultātu, izmaksas ir milzīgas: Valsts kontrole konstatēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta maksājumu administrēšanas sistēmā MAIS 1 tika ieguldīti aptuveni 31 miljons eiro, taču tā joprojām nespēja sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu.

Programmatūra nekad nav pabeigta. Tā nepārtraukti jāatjaunina gan drošības apsvērumu dēļ, gan lai pielāgotos mainīgajām vajadzībām. Taču sistēmai, kas iegādāta kā vienreizējs projekts, bieži vien nav ne budžeta, ne komandas šādam uzturēšanas un atjaunošanas darbam. Rezultātā sistēmas pakāpeniski degradējas, līdz kādreizējais projekts kļūst par drošības risku vai neaktuāls. Tāda sistēma kā e-veselība turpina prasīt līdzekļus vēl ilgi pēc tās izveides: uzturēšana, kļūdu labošana, atjaunināšana un drošības nodrošināšana nekad nebeidzas, turklāt valstij joprojām nav viegli attīstīt un pielāgot tai piederošo sistēmu. Arī kopējās izmaksas turpina pieaugt. Visā valsts pārvaldē informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana vien izmaksā aptuveni 110 miljonus eiro gadā 2 , un sešu gadu laikā šīs izmaksas ir dubultojušās.

Dažas valsts pārvaldes vajadzības patiešām ir specifiskas Latvijai: nodokļu sistēma, reģistri un viss, kas cieši saistīts ar nacionālajiem likumiem vai valsts suverenitāti. Taču daudzas citas vajadzības tādas nav. Vajadzība pēc rezervēšanas sistēmas vai lietu pārvaldības darba plūsmas ir kopīga tūkstošiem organizāciju, tostarp citu valstu pārvaldēm. Katru reizi veidot šādu sistēmu no nulles, it kā šo problēmu neviens vēl nebūtu risinājis, ir dārgs ieradums.

Praksē Latvijas valsts iepirkumos piedalās ļoti maz spēcīgu starptautisku uzņēmumu. Šie darbi parasti nonāk pie nelielas uzņēmumu grupas, kas specializējas valsts iepirkumu konkursu uzvarēšanā. Tie var būt eksperti iepirkumu jomā, taču tie ne vienmēr ir uzņēmumi, kas ikdienā veido, pārdod un uztur programmatūru, uz kuru paļaujas tūkstošiem lietotāju. Tas ir milzīgs zaudējums. Valsts nauda cirkulē slēgtā iepirkumu speciālistu lokā, lai gan tā varētu palīdzēt attīstīt uzņēmumus, kas aug, pieņem darbā jaunus cilvēkus un spēj pārdot savus produktus arī ārpus konkrētā līguma ietvara. Tādējādi tiek palaista garām nozīmīga izaugsmes iespēja.

Protams, ka iepirkumu pamata mērķis ir iegūt vēlamo pakalpojumu vai produktu par pievilcīgāko cenu. Taču, ja sistēma tiek plānota pareizi, tehnoloģiju iepirkumi var sasniegt daudz vairāk, kā arī iegūt eksportējamus produktus, kas valstij pievieno daudz lielāku ekonomisko vērtību nekā ir izdots pašā iepirkumā.

Igaunija valsts pārvaldē izstrādāja, X-Road 3 - datu apmaiņas slāni, kas ļauj savstarpēji sazināties neatkarīgām informācijas tehnoloģiju sistēmām gan privātajā, gan publiskajā sektorā un nodrošināt, ka iedzīvotājiem dati ir jāievada tikai vienu reizi. Redzot sistēmas nozīmi Igaunija to publicēja kā atvērto kodu (pieejamu visiem) un nodibināja institūtu kopā ar Somiju, kas turpina attīstīt infrastruktūru, ko nu jau izmanto vairāk nekā divdesmit valstīs. Igaunijas uzņēmumi tagad pārdod X-Road tehnoloģijas pakalpojumus, ļaujot valsts sākotnējam ieguldījumam kļūt par būtisku eksporta produktu.

Arī strādājot Edurio, esmu redzējis, kā pakalpojums valstij nav pretrunā inovatīvai produkta izstrādei. Edurio nodrošina atgriezeniskās saites iegūšanu skolās pašvaldībām un apkalpo aptuveni pusi Latvijas skolu. Taču mēs produktu neradījām valsts iepirkumam - konsultācijās ar Latvijas skolām un pašvaldībām mēs izveidojām jaunu rīku, ko ļāvām iegātāties pašvaldībām un skolām. Šobrīd Edurio, kas sākotnēji tika izstrādāts, domājot par Latvijas skolām, tiek izmantots vairāk nekā 2000 skolās ārpus Latvijas un palīdz uzlabot izglītības kvalitāti starptautiskā mērogā. Turklāt mēs uzturam augošu komandu un Latvijas valsts budžetā iemaksājam krietni vairāk nodokļos, nekā pašvaldības mums samaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Labs produkts, kas radīts Latvijas publiskajam sektoram, var daudzkārt atmaksāties visai valstij, ja vien tam tiek dota iespēja tikt pārdotam arī citos tirgos.

Ja gribam tiešām veicināt izaugsmi ar savu iepirkumu sistēmu, mums iedvesmai ir jāskatās tālāk par Eiropu. Eiropā tikai 9% publisko iepirkumu ir saistīti ar inovācijām, kamēr Amerikas Savienotajās Valstīs šis rādītājs pārsniedz 20%. 4

Labāka pieeja sākas ar ierastā domāšanas veida maiņu: vispirms iegādāties tirgū pārbaudītus produktus un pakalpojumus, bet individuālu izstrādi atstāt tikai patiesi unikāliem gadījumiem. Praksē tas nozīmētu ievērot vienkāršu prioritāšu secību.

Vispirms jāpārbauda, vai tirgū jau nav pieejams sevi starptautiski pierādījis produkts. Daudzām valsts vajadzībām tirgū jau ir pieejami produkti, kurus bieži vien iespējams pielāgot konkrētām prasībām. Ja šāds produkts jau pastāv un spēj sevi pierādīt, tad pareizi būtu iepirkt nevis produkta izstrādi, bet gan abonementu.

Ja neviens no tirgū pieejamajiem produktiem nav piemērots, jāorganizē inovāciju konkurss. Labs piemērs ir Skotijas CivTech programma. Valsts publicē problēmas aprakstu kā atklātu jautājumu jeb uzaicinājumu iesniegt risinājumus. Programmas ietvaros tiek finansētas vairākas komandas, kas izstrādā prototipus un praksē pārbauda, kas patiešām darbojas. Pēc tam uz noteiktu laiku tiek slēgts līgums ar veiksmīgākajiem dalībniekiem. Tas paver iespējas maziem, spējīgiem uzņēmumiem, kuri parasti netiek pat tuvu dalībai valsts iepirkumos - gan iepriekšējās pieredzes trūkuma, gan lielo birokrātisko prasību dēļ.

Jāatļauj un jāveicina komerciāla risinājuma izmantošana. Visam, kas tiek finansēts no publiskiem līdzekļiem, vajadzētu būt pārdodamam arī citur, jo īpaši ārpus Latvijas. Ja izstrādes un turpmākas produkta uzlabošanas izmaksas tiek sadalītas starp plašāku klientu loku, valsts iegūst lētāku un labāk uzturētu produktu, savukārt ekonomika iegūst eksportspējīgu uzņēmumu.

Jāiepērk rezultāti, nevis tikai formāli nodevumi. Ja individuāla izstrāde patiešām ir nepieciešama, uz rezultātu balstīti līgumi ļauj piegādātāju saukt pie atbildības par sasniegto rezultātu, vienlaikus atstājot tam brīvību izvēlēties, kā šo rezultātu sasniegt. Tas atbrīvo visas iesaistītās puses no nepieciešamības stingri turēties pie specifikācijas, kas uzrakstīta vēl pirms kāds pilnībā izpratis problēmu vai mēģinājis to atrisināt.

Pašlaik notiekošā IT iepirkumu pārskatīšana ir iespēja izdarīt labāk, un es ceru, ka tā būs pietiekami ambicioza. Ja mēs mainīsim to, par ko maksājam - priekšroku dosim tirgū pārbaudītiem produktiem, nevis individuāli izstrādātām sistēmām; rezultātiem, nevis specifikācijām; atkārtotai izmantošanai, nevis vienreizējai īpašumtiesību iegādei - mēs iegūsim vairāk strādājošas programmatūras par mazāku naudu. Mēs iegūsim arī veselīgāku tehnoloģiju nozari, kas rada produktus, kurus cilvēki patiešām izmanto, un lielāku iespēju, ka nākamā programmatūra, ko finansēs Latvijas nodokļu maksātāji, kalpos gan Latvijai, gan pasaulei.

1 https://jauns.lv/raksts/zinas/669060-valsts-kontrole-vid-maksajumu-administresanas-informacijas-sistema-joprojam-nespej-sagatavot-parbaudamu-nodoklu-parskatu

2 https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/10.11.2025-kam-tiek-valsts-budzets-it-uzturesanai-110-miljoni-sesos-gados-terini-dubultoti-apmaksa-ari-instagram-konta-izveidi.a621690/

3 https://e-estonia.com/solutions/interoperability-services/x-road/

4 https://www.stateofeuropeantech.com/chapters/shaping-europes-tech-future

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!