Ekonomists: Samazinātā PVN sākotnējais negatīvais efekts varētu tikt kompensēts gada laikā

Samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) četrām pārtikas pamatproduktu grupām - maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām - veidos līdz 30 miljonu eiro neiegūtos ienākumus valsts budžetā, taču sākotnējais negatīvais efekts varētu tikt pilnībā kompensēts gada laikā, norādīja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš norāda, ka samazināta PVN likme noteiktajiem pārtikas produktiem, pēc aplēsēm, gada laikā tiešā veidā rada neiegūtos ienākumus aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, kas ir mazāk nekā 1% no kopējiem PVN ieņēmumiem valsts budžetā.

Viņš skaidro, ka, visticamāk, iedzīvotāji ieekonomēto naudu no samazinātā PVN iztērēs citām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi tiks palielināts kopējais patēriņš, kompensējot budžetā neiekasēto summu caur papildu patēriņā samaksāto PVN.

"Prognozējami, gada laikā samazinātās PVN likmes sākotnējais negatīvais efekts tiks pilnībā kompensēts," norāda Purgailis.

Jau ziņots, ka Saeima 2025. gada decembrī pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka daļai pārtikas pamatproduktu noteikta samazinātā PVN likme 12% apmērā.

Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka 12% PVN likme Latvijā jau tiek piemērota vairākām pārtikas produktu grupām, tostarp zīdaiņu specializētajai pārtikai, svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

No 1. jūlija PVN samazinātā likme attiecas arī uz visu veidu maizi, tai skaitā pasterizētu vai saldētu, tostarp ar pieļaujamām piedevām - sēklām, riekstiem, graudiem un citām -, govs, kazas vai aitas pienu, tostarp bezlaktozes pienu, neatkarīgi no tauku satura, svaigu, atdzesētu vistas, tītara, pīles un zoss gaļu, kā arī mājputnu subproduktiem, tostarp sadalītu, atkaulotu, grieztu un maltu gaļu, kā arī termiski neapstrādātām mājputnu olām.