Gatavo Krievijas un Baltkrievijas atsevišķu rūpniecības preču importa aizliegumu

Valdība paziņojusi par ieceri aizliegt atsevišķu rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas. Par to vienojušies koalīcijas partneri, taču konkrēti priekšlikumi pagaidām netiek publiskoti, un žurnālistiem tie nav pieejami. Dati rāda, ka imports no šīm valstīm pēdējos gados ir strauji krities, bet eksports joprojām ir krietni lielāks.

Latvijas tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā turpinās, bet ir sarukusi. Īpaši imports. 2022. gadā tie vēl bija vairāk nekā 2 miljardi eiro, bet 2025. gadā –aptuveni 193 miljoni eiro. Tas ir kritums par apmēram 91 %. Svarīga piebilde – lielu daļu šī krituma veido energoresursu – gāzes, degvielas – importa izzušana.

Lielākās importa grupas no Krievijas un Baltkrievijas, pēc 2025. gada datiem, nebija tikai patēriņa preces, ko cilvēks ikdienā viegli pamana veikalā. Lielākā grupa ir metāli- gandrīz 59 miljoni eiro Tālāk seko tauki un eļļas, ķīmiskās rūpniecības produkcija un pārtikas rūpniecības ražojumi.

Ārlietu ministrijas dokumentos kā viena no pirmajām grupām, uz ko aizliegums varētu attiekties, minētas ikdienā labi saprotamas preces –grāmatas, rotaļlietas, apģērbi un apavi. Taču importa dati rāda citu proporciju: šīs nav tās preces, kur koncentrējas lielākā importa vērtība.

Dokumentos pašlaik skaidri nosauktā iespējamā aizlieguma daļa veido aptuveni 12,5 miljonus eiro jeb aptuveni 6,5 % no kopējā importa no Krievijas un Baltkrievijas. Tātad pašlaik redzamā daļa ir salīdzinoši neliela.

Taču, ja runa ir par plašāku aizliegumu, amatpersonas norāda –jautājums nav tikai politisks. Jāatrod juridisks risinājums, kas iekļaujas arī Eiropas Savienības tirdzniecības noteikumos.

"Mums jāsaprot, ka mēs neesam ekskluzīvi viena valsts, kas pieņem visu. Mēs esam Eiropas Savienības sastāvdaļa. Ko tas nozīmē? Eiropas Savienība ir tirdzniecības savienība. Tāpēc mums bija jāpanāk risinājums, kādā veidā mēs nepārkāpjam Eiropas Savienības tirdzniecības noteikumus,"pauda premjers Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").

"Tāpat ir specifisks atsevišķs likums, kas attiecas uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un citām precēm, kur arī ik gadus tiek pārbaudīts un pagarināts vai pagarināts, vai tiek likts klāt jaunas preču grupas. Tā kā tas ir tas veids, lai likumīgi un pareizi to izdarītu," izteicās ārlietu ministre Baiba Braže("Jaunā Vienotība").

Eksports sarucis ievērojami mazāk – pērn uz Krieviju un Baltkrieviju eksportēts vairāk nekā par 1,1 miljardu eiro. Tāpēc būtiska nianse par jauno priekšlikumu: tas vērsts pret ievērojami mazāko tirdzniecības plūsmu – importu. Lielākā naudas plūsma – eksports – paliks neskarts.

Tāpēc šobrīd vēl nav pilna aizliegto preču saraksta. Likumprojekts to nenosauc – tas tikai dotu valdībai tiesības šo sarakstu izveidot. Pēc tam konkrētās preces nonāktu Ministru kabineta noteikumos, un muitā tās pārbaudītu pēc kodiem. Valdība par importa aizliegumu plāno lemt nākamnedēļ, bet Saeimā jautājums varētu nonākt 23. jūlijā.