Ogu audzētāji: poļu mellenes izkonkurēt nevaram

Attēlā zemnieku saimniecības "Strēlnieki" saimnieks Jānis Bierands

Lai arī tirgotāji redz potenciālu vietējām ogām un dārzeņiem, paši audzētāji norāda uz vairākām problēmām nozarē. Jau tagad redzams, ka ogu raža ne visās saimniecībās būs padevusies. Tāpat ir jādomā par ogu novākšanas mehanizāciju.

Ogu audzētāji: poļu mellenes izkonkurēt nevaram

"Mums būtu jāattīsta tas, kas mums aug…[Tagad] pat burkāni un kartupeļi nāk no Itālijas. Tos mēs varētu sev saražot pietiekamā daudzumā. Bet tās pašas dzērvenes mēs varam pārdot milzīgi daudz, visu Eiropu varam noklāt ar dzērvenēm, bet tas jau nerodas ne no kā," stāstīja zemnieku saimniecības "Strēlnieki" saimnieks Jānis Bierands, kurš savu biznesu sāka ar lielogu dzērveņu audzēšanu.

"Pirms aptuveni 25 gadiem mums bija iesākums, kad mēs visi centāmies, bija pirmās subsīdijas. Mēs it kā cēlāmies, pēc tam tā interese absolūti pazuda. Redziet, kā dzērvenes zied! Šīs Ziemeļamerikas ir ārkārtīgi ražīgas. Tās ir tikpat ražīgas kā kartupeļi. Jo mums ir augsnes, kur varam [audzēt]. Jo mēs esam purvu zeme."

Tagad par rentablāko kultūru kļuvušas krūmmellenes.

"Lauksaimniecības politikai [jābūt vērstai uz ražotāju], jā.

Pirmkārt, ir jāizkristalizē, ko varam ražot. Un mums nav ko skriet iekšā mellenēs. Poliju mēs nekad nepārspēsim mellenēs.

Mūsu dārzs strādā tikai tāpēc, ka esam pie Jūrmalas, pie Rīgas. Mums ir lasītāji, pašlasītāji, un tikai tāpēc tā mellene mums iznāk rentabla. Tikko mums pašiem būtu jālasa ogas, jānes uz lielveikalu, mēs vienkārši to nevaram izdarīt."

Tāpat ļoti svarīgi ir mehanizēt darbus. "Mums vajadzētu vienu robotu, kas māk izgriezt mellenes. Ja mūsu cilvēks aiziet pensijā, jau sen ir pensijā un vairāk nevar to darbu izdarīt, bet apmācīt robotiņu viņš vēl mācētu," teica saimnieks, atzīstot, ka robota iegādei trūkst naudas.

Pašlaik mellenes briest un Babītes novadā, kur atrodas ZS "Strēlnieki", gaidāmā raža izskatās daudzsološi.

Citādi ir Kaigu purvā, kur mellenes audzē "Arosa–R" saimniece, Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. Viņa zināja teikt, ka laikapstākļi ziemā ietekmējuši stādījumus.

"Ziema bija nenormāla tām kultūrām, kas nebija zem sniega,kā mellenes,ķirši, plūmes un tā tālāk. Pēc tādas vispārīgas aptaujas raža būs ļoti minimāla, lai neteiktu, ka dažās saimniecības tā būs tuvu nullei. Vēl trakākais ir tas, ka ir izsaluši krūmi, izsalušas jaunās ābelītes, ķiršiem un plūmēm nosaluši zari," atzina Rudzāte.

Nodarītās skādes apmērs būs zināms pēc datu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Bet jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmēs vietējo augļu un ogu pieejamību veikalos.

"Es domāju, ka būs diezgan mazāk. Cerams, ka Polijā būs vairāk,tad mums būs tās ogas, bet viņiem tur arī viss kaut kas ir bijis, tā ka mēs nezinām, kāda būs sezona. Grūti pateikt. Kaut kādas [ogas] jau būs, piedāvāsim veikalos. Ir cilvēki, kam tuneļos ir avenes. Zemenes bija zem sniega, tā ka zemenēm vajadzētu būt un avenēm vajadzētu būt. Mellenes būs, bet to būs ļoti maz," teica Rudzāte.

Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā krūmmelleņu platības dubultojušās, upeņu – pat pieckāršojušās, bet ābeļu, bumbieru, ķiršu un aveņu– samazinājušās. Kuras ir perspektīvākas ogas, turpina "Strēlnieku" saimnieks:

"Dzērvenes ir mūsu kultūra, kuru vajadzētu attīstīt. Tur mēs varam…Esam liela valsts, kur ir ļoti dažādi laikapstākļi un arī dažādas augsnes. Bet, lai dabūtu lētu produkciju, jābūt milzīgiem apjomiem. Mums šeit ir divi hektāri mellenes, kur ir silts. Polijā mellenes ir 80,100, 150 un 200 ha, līdz ar to tur pašizmaksa ir lēta. Viņi atved uz šejieni mellenes, un tad mēs esam vienkārši ārpus konkurences."

Rudzāte piebilda, ka lielas problēmas sagādā ogu novākšana un platības, visticamāk, samazināsies.

"Mums ir ļoti lielas problēmas ar novākšanu, jo viesstrādniekiem ir uzlikta ļoti augsta alga, kas mums ir jāmaksā, – 1516 eiro.Pat mūsu pašu vietējiem kvalificētiem vidējā ranga cilvēkiem tādas nav. Mūs pārbauda, kontrolē, un tas vien spiež samazināt platības," pauda Rudzāte.

Līdz ar to pilnībā nodrošināt tirgu ar vietējām ogām, visticamāk, nesanāks:

"Ražība mums ir diezgan švaka no hektāra. Viss ir jānodrošina – laistīšana, kopšana, izgriešana ogu krūmiem, nomainīšana un viss pārējais. Tas ir liels darbs, un jāiegulda lielas investīcijas. Bet tā cena, par kuru te varam pārdot… Tās nevar pārdot milzīgos daudzumos par milzīgu cenu."