Pēteris Apinis: Karstums, kondicionieri, siltumsūkņi un veselība

Karstums, gluži kā iepriekšējās vasaras, nesagatavotu pārsteidzis lielāko daļu Eiropas kontinenta. Eiropā daži tūkstoši cilvēku miruši pārkaršanas izraisītu problēmu dēļ. Nesenais karstuma vilnis Francijā – 23. jūnijā tika pārspēti valsts temperatūras rekordi – izraisīja arī politiskas diskusijas. Laika prognozes rāda, ka karstuma josla virzās uz Austrumiem, apdraudot Centrāleiropu, tai skaitā Latviju. Šogad paredzams El Ninjo, kas paaugstinās temperatūru Eiropā, bet, šķiet, ka karstu dienu skaits Latvijā nepārsniegs 20.

Eiropā un Latvijā tiek ieslēgti kondensatori, siltumsūkņi un ventilatori. Telpu dzesēšanai tiek izmantota elektroenerģija 2300 teravatstundas gadā (dati nav pārliecinoši droši). Daļa no šīs enerģijas tiek ražota, izmantojot fosilo kurināmo, tāpēc gaisa kondicionēšana veicina oglekļa emisiju pieaugumu. Kondicionēšanas un siltumapmaiņas iekārtas gaisa dzesēšanai patērē 7% globālās elektroenerģijas apjoma (datu avots nav drošs, kaut dati nāk no starptautiskas aģentūras), kas nozīmē 3% no visām emisijām.

Kondicionieru skaits uz zemeslodes pieaug eksponenciālā ātrumā. Klimata pārmaiņas turpina uzkarsēt mūsu planētu, pašlaik pasaulē ir aptuveni divi miljardi kondicionēšanas iekārtu, bet saskaņā ar prognozēm līdz 2050. gadam to skaits būs turpat trīskāršojies un pārsniegs 5,5 miljardus.

Gaisa kondicionēšana ietekmē vidi ne tikai dēļ siltumnīcas gāzēm no fosilā kurināmā. Kondicionēšanas sistēmās tiek izmantoti īpaši ķīmiski maisījumi – aukstuma aģenti, kas absorbē siltumu no telpām un izvada to ārā. Dzesējošās vielas ir piemēram, hidrofluorogļūdeņraži un hidrohlorfluorogļūdeņraži, un tās ir spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, kas atmosfērā aiztur tūkstošiem reižu vairāk siltuma nekā ogļskābā gāze. Šo gāzu emisijas no gaisa kondicionēšanas sistēmām rada vēl 3,2 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām gadā. Aizliegums izmantot F-gāzes nelielās autonomās gaisa kondicionēšanas sistēmās Eiropas savienībā stāsies spēkā līdz 2032. gadam, bet līdz 2035. gadam tās tiks aizliegtas arī citās iekārtās. Visas F-gāzes plānots pilnībā izņemt no ES tirgus līdz 2050. gadam.

Mūsdienu gaisa kondicionieri kļūst arvien energoefektīvāki – tie patērē mazāk elektroenerģijas un rada mazākas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr pasaulē joprojām galvenokārt tiek ražoti un iegādāti lētāki un divreiz mazāk efektīvāki par modernajiem kondicionietiem.

Gaisa kondicionieri ražo siltumu. Neatkarīgi no konkrētā gaisa kondicioniera energoefektivitātes, pats process, kad siltums tiek atņemts no telpas un izvadīts ārā, veicina pilsētas siltuma salas efektu. Par pilsētas siltuma salu sauc parādību, kad siltums uzkrājas starp augstām ēkām un tiek absorbēts lielos asfalta un betona masīvos pilsētās, pēc tam atkal izdaloties gaisā. Tieši tāpēc lielpilsētās siltuma stresa līmenis ir daudz augstāks nekā ārpilsētā. Gan Londonas, gan Parīzes centrā vasaras naktī regulāri tiek reģistrēta temperatūra, kas ir aptuveni par 4 °C augstākas nekā apkārtējā lauku teritorijā.

Pirmā atbilde man ir kategorisks "nē", jo kondicionieri rada milzu problēmas planētai. Tomēr karstā laikā tie ir nepieciešami cilvēka termoregulācijai un pārkaršanas novēršanai. Gaisa kondicionēšanas sistēmas drīz kļūs neizbēgamas, lai aizsargātu iedzīvotājus no nepanesama vasaras karstuma, īpaši pansionātos, slimnīcās un skolās. Pārkaršana ir bīstama ķermenim, bet īpaši – smadzenēm.

Izsverot pozitīvos un negatīvos aspektus, jāatzīst, ka kondicionēšanas sistēmas ir veselīgas, ja tās tiek izmantotas kā temperatūras stabilizēšanas rīks, nevis kā saldētava. Ja sistēma ir tīra un temperatūras iestatījumi ir saprātīgi, kondicionēšana ievērojami uzlabo labsajūtu un veselību karstā laikā.

Optimāla temperatūra telpā uzlabo koncentrēšanās spējas un kognitīvo sniegumu, jo smadzenēm nav jātērē resursi cīņai ar karstumu. Karstā laikā kondicionieris nodrošina drošu vidi, kas pasargā no siltuma dūriena, dehidratācijas un sirds pārslodzes. Augsta temperatūra naktīs ir viens no galvenajiem miega traucējumu iemesliem, kas rada kognitīvas problēmas un pat psihiskus traucējumus. Vēss gaiss guļamistabā veicina dziļu un atjaunojošu miegu, un šis miegs ir kritiski svarīgs smadzeņu veselībai .

Un vēl kāds pozitīvs kondicionieru lietošanas aspekts ir moderno kondicionieru aprīkojums ar filtriem, kas attīra gaisu no putekļiem, ziedputekšņiem un citiem alergēniem. Tas ir liels ieguvums cilvēkiem ar astmu vai alerģijām.

Tas, kas veselībai nudien nav labi – tā ir pārlieku liela temperatūras starpība. Ja ārā ir +32°C, bet telpā (darba vietā, veikalā, aptiekā) +18°C, organisms piedzīvo nelielu termisku šoku, kas izraisa muskuļu saspringumu, kakla sāpes, saaukstēšanās simptomus un asinsvadu spazmas. Ilgstoša uzturēšanās tiešā auksta gaisa plūsmā rada muskuļu sasprindzinājumu sprandā un plecos.

Otra problēma ir apstāklī, ka kondicionieri gaisu sausina, proti – tie darbojas, atsūknējot mitrumu no gaisa. Pārāk sauss gaiss kairina acu gļotādu, deguna dobumus un ādu. Ja kondicionieris netiek regulāri apkopts, tajā uzkrājas putekļi, mitrums, sēnītes un pelējums. Ieslēdzot sistēmu, tas viss tiek izpūsts atpakaļ telpā, kas var izraisīt elpceļu iekaisumu, alerģiskas reakcijas vai pat legionellas infekciju (tas gan ļoti reti).

Globāli rokrokā iet lokālu saules enerģijas iekārtu un kondicionieru uzstādīšana privātmājās, jo tās ir savstarpēji papildinošas tehnoloģijas ar līdzīgu sezonalitāti.

1,9 miljonos Lielbritānijas mājokļu ar saules paneļiem uz jumta karstuma viļņu laikā katru dienu saražo elektroenerģiju galvenokārt kondicionieriem. Šajā gadījumā lielākā bēdu pēda uz planētas ir tās piesārņošana, jo liela daļa kondicionēšanas un saules batereju iekārtu pēc nolietošanas nonāk globālajā atkritumu poligonā.

Siltumsūkņi parasti tiek uztverti kā apkures tehnoloģija: tie neražo siltumu, bet gan to pārsūknē mājā no āra gaisa, zemes vai ūdens.

Šīs nosacīti zaļās tehnoloģijas pārdošanas apjomi Eiropā strauji pieaug, īpaši jau Skandināvijā, bet šā gada pirmajos mēnešos arī Francijā, Vācijā un Polijā vidēji pieauga par 25 procentiem.

Tā vietā, lai sildītu ūdeni radiatoros vai siltajās grīdās, gaiss-gaiss siltumsūkņi darbojas, sildot gaisu ēkas iekšienē. Šādas sistēmas sastāv no āra bloka, kas savienots ar vienu vai vairākiem iekštelpu ventilatoriem. Gaisa-gaiss siltumsūkņi ir lētāki nekā citi vēsināšanas veidi, un kā šobrīd raksta Eiropas informācijas avoti – gaiss-gaiss siltumsūkņi var būt labs risinājums nelielām mājām un dzīvokļiem, kur svarīga ir iekārtu kompaktums un izvietošanas iespējas, kā arī jāņem vērā pilsētplānošanas ierobežojumi.

Visefektīvākais dzīvojamo telpu dzesēšanas veids, protams, ir neļaut karstumam iekļūt mājā.

Sākt vajadzētu ar pārliecināšanos vai ir izslēgtas gaismas un elektroierīces (arī apkure), kas netiek izmantotas, un, ja iespējams, gatavot ēdienu vēsākās dienas stundās.

Lielbritānijā, kur gaisa kondicionieri mājsaimniecībās vēl nav kļuvuši par normu un infrastruktūra nav pielāgota ekstremālam karstumam, iestādes iesaka doties atvēsināties sabiedriskās ēkās, piemēram, vietējās bibliotēkās vai lielveikalos.

Kad temperatūra kļūst pārāk augsta, Spānijā interesentiem tiek atvērtas simtiem sabiedrisko ēku. Šādos centros tiek nodrošināts vēsums un piekļuve ūdenim lielam skaitam cilvēku, lai aizsargātu visneaizsargātākos (vecus cilvēkus) pret ekstremālu karstumu.

Būtu vēlams uzturēt mērenu starpību. Optimālai temperatūras starpībai starp āru un iekštelpām nevajadzētu pārsniegt 5–7 grādus. Ja ārā ir +30°C, telpā vajadzētu uzturēt ar +23–24°C.

Būtu labi mainīt vai iztīrīt kondicionieru un siltumsūkņu filtrus vismaz reizi sezonā. Tas palīdz nodrošināt gaisa kvalitāti.

Būtu labi izvairīties no tiešas kondicioniera gaisa plūsmas. Gaisam ir jācirkulē vienmērīgi. Nevajadzētu gaisa plūsmai tieši virzīties uz darbagaldu vai gultu.

Ja gaiss kļūst pārāk sauss, telpā var izmantot gaisa mitrinātāju vai vienkārši – dzert vairāk ūdeni.

Kondicionieris neaizstāj svaigo gaisu. Periodiski jāatver logus, lai telpā ieplūstu skābeklis.

Lielbritānijā, kur pēdējā nedēļā valdīja karstums, klimata pārmaiņu komiteja aicināja valdību investēt gaisa kondicionēšanas sistēmās, kā arī citos dzesēšanas paņēmienos, piemēram, apstādījumos (ēnas radīšanai) – ar uzsvaru – skolās un pansionātos.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!