Ārzemēs

Vācija cer paplašināt sadarbību ar ASV aizsardzības rūpniecības jomā

TVNET 1. jūlijs, 20:08
Vācija cer paplašināt sadarbību ar ASV aizsardzības rūpniecības jomā

Vācija cer paplašināt sadarbību ar ASV aizsardzības rūpniecības jomā un savās rūpnīcās ražot vairāk ASV izstrādātu ieroču, trešdien paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

"Mēs zinām, ka ASV ražošanas jauda ir ierobežota un ka ir steidzami nepieciešams to paplašināt," žurnālistiem paziņoja Pistoriuss. "Tāpēc mēs esam ļoti ieinteresēti ražot noteiktas sistēmas vai sistēmu komponentus šeit, Vācijā."

Pieprasījums pēc ASV ieročiem, īpaši raķetēm un pretgaisa aizsardzības sistēmām, piemēram, "Patriot" sistēmas, strauji pieaudzis karu un globālo krīžu dēļ, un to ieroču krājumi, kas intensīvi izmantoti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, sāk izsīkt.

Tajā pašā laikā Vācija un citi Eiropas NATO sabiedrotie cenšas attīstīt savu ieroču rūpniecību un samazināt atkarību no ASV ražotajiem ieročiem. Šo tendenci daļēji veicinājis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bieži kritizējis NATO sabiedrotos par nepietiekamiem ieguldījumiem savā aizsardzībā un apšaubījis ASV saistības pret Eiropu. Tramps arī draudējis sabiedrotajiem ar augstiem muitas tarifiem un draudējis anektēt Dānijas teritoriju Grenlandi.

"Neviens, aicinot uz lielāku neatkarību, nav teicis, ka mēs vēlamies atteikties no ASV sistēmām," uzsvēra Pistoriuss, norādot, ka ir tādi ASV ieroči, kurus Eiropa neražo, bet "kuri mums ir steidzami nepieciešami nākamajos piecos līdz desmit gados".

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, kurš bija uzaicināts piedalīties Vācijas valdības sēdē Berlīnē, atzinīgi novērtēja Vācijas centienus stiprināt savu militāro potenciālu un ieroču ražošanas jaudu.

NATO samits, kas šomēnes notiks Ankarā, "koncentrēsies uz to, lai papildu izdevumus pārvērstu kaujas spējās un ievērojami paplašinātu mūsu aizsardzības rūpniecību," teica Rite.

"Vācija ir rūpniecības lielvalsts ar lieliem aizsardzības uzņēmumiem un pasaules līmeņa pētniecības iestādēm," norādīja Rite. Viņš piebilda, ka "Krievija joprojām būs ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai" arī pēc tam, kad karš Ukrainā būs beidzies.

Lasīt pilno rakstu avotā (TVNET) →