"Kādam ceriņu ķekars ir vesels sapnis!" Brīvprātīgie ienes prieku Jelgavas slimnīcas "skumjajā nodaļā"

Jelgavas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļā ir 60 gultas. Slimnīcā norāda – to mēdz dēvēt par skumjo nodaļu, jo daļa tur esošo pacientu ir tuvinieku pamesti, un viņiem līdztekus ārstēšanai ir ļoti nepieciešams iedrošinājums un prieks.

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekle ārstniecības jomā Aelita Plinta norāda, ka pacients, atrodoties slimnīcā, ir izrauts no savas dabiskās, ierastās vides, un tāpēc viņam jo īpaši ir nepieciešamas rūpes. No savas puses slimnīca pacientam sniedz augsta līmeņa aprūpi un iejūtīgu attieksmi, taču darba intensitātes dēļ ne vienmēr personālam sanāk pacientam veltīt ilgāku laiku sarunām. Un te talkā nāk "Hospiss LV".

"Hospiss LV" ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras mērķis ir aktualizēt paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojumu nozīmi un panākt, lai valsts nodrošinātu cieņpilnu nāvi katram Latvijas iedzīvotājam, finansējot smagi slimu, neārstējamu pacientu veselības un sociālo aprūpi.

Organizācija iestājas par nedziedināmi slimu pacientu tiesībām, organizējot diskusiju forumu "Tiesības uz cieņpilnu nāvi", piedalās normatīvo aktu izstrādē, attīsta brīvprātīgo kustību un īsteno gan labdarības, gan sociālo inovāciju projektus.

Organizācija 18. jūnijā Jelgavas slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas pacientiem klāja īpašu "Svētku galdu" Jāņu noskaņās.

"Ar Jelgavas slimnīcas pievienošanos mūsu brīvprātīgo kustība aptvers jau desmit slimnīcas astoņās Latvijas pilsētās, un tas ir apliecinājums tam, ka sabiedrībā arvien vairāk pieaug izpratne par cieņpilnu un cilvēcīgu dzīves noslēgumu. Sešu gadu laikā esam saņēmuši milzīgu atsaucību no pacientiem, viņu tuviniekiem un slimnīcu personāla, kuri atzīst, ka dažkārt vissvarīgākais ir tieši emocionālais kontakts.

"Svētku galds" sen vairs nav tikai projekts – tā ir sistēma, ko mērķtiecīgi veidojam kopā ar slimnīcām un brīvprātīgajiem visā Latvijā, atgādinot par cilvēcību, par mūsu vērtībām un spēju būt līdzās otram cilvēkam brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams," sacīja "Hospiss LV" līdzdibinātāja Ilze Zosule.

Projekts "Svētku galds" tiek īstenots kopš 2019. gada, un tajā brīvprātīgie katru nedēļu dodas uz slimnīcām Rīgā, Cēsīs, Valmierā, Bauskā, Liepājā, Kuldīgā un Ventspilī, iepriecinot pacientus ne tikai ar gardumiem, kafiju un tēju, bet visvairāk – ar klātbūtni un nesteidzīgām sarunām.

Pateicoties brīvprātīgajiem un ziedotājiem, nodaļās, kur atrodas smagi slimi cilvēki, vismaz reizi nedēļā tiek ienests prieks un pozitīvas emocijas, padarot atrašanos slimnīcā patīkamāku. Lai uzlabotu pacientu labsajūtu, regulāri tiek rīkoti arī dažādi koncerti. Bieži slimnīcas gaiteņos muzicē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi.

Šobrīd svētki sarūpēti vairāk nekā 16 000 pacientu.

Organizācijas pārstāve uzsvēra, ka brīvprātīgie tiek īpaši apmācīti pirms došanās pie pacienta. Ir jāzina, ko un kā teikt (vai arī neteikt!) smagi slimam cilvēkam; tāpat brīvprātīgajam ir jābūt zinošam par slimības ietekmi uz pacienta fizisko un garīgo veselību. Lai kļūtu par brīvprātīgo, interesantam ir attālināti jānoklausās 30 stundu garš kurss, kā arī sekmīgi jānokārto tests. Tikai tad brīvprātīgais kopā ar pieredzējušajiem kolēģiem dodas iepazīties ar pacientiem un pieredz "Svētku galda" norisi.

Zosule arī stāsta, ka "Svētku galdā" uzsvars ir ne tik daudz uz ēdināšanu, kā uzmanību un rūpēm, ko veltām pacientam.

"Pat tāda šķietami neliela lieta kā iespēja pacientam izvēlēties, kādu saldējumu viņš vēlas – plombīra vai šokolādes –, sniedz pacientam apziņu, ka viņam aizvien ir iespēja izvēlēties. Viņu sadzird, viņā ieklausās!"

Zosule vairākkārt uzsver, ka pacients, smagi slimojot, ir īpaši neaizsargāts un ievainojams, līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai brīvprātīgais nejauši pacientam nekaitētu vai viņu negatīvi neietekmētu, tāpēc šis apmācību process ir tik būtisks. "Piemēram, brīvprātīgais nekad nekomentēs ārstēšanās procesu vai nerekomendēs vienu vai citu ārstēšanās veidu," skaidro Zosule. "Uzdevums ir viens – nekaitēt un iepriecināt!"

Zosule stāsta, ka brīvprātīgo darbā ieguvējs ir ne tikai pacients, bet arī pats brīvprātīgais. Iespēja palīdzēt līdzcilvēkam un viņa sāpēs ienest gaišumu – kaut vai uz brīdi – sniedz tādu gandarījumu un prieku, ko citur gūt ir grūti vai teju neiespējami.

"Cilvēks slimības gultā ir ļoti patiess – viņu nevar apmānīt ar viltus smaidu vai uzspēlētu prieku," stāsta Zosule, piemetinot, ka brīvprātīgie pie pacienta nāk ar atvērtu sirdi, un tieši šo patiesumu sirgstošie cilvēki pamana, redz un novērtē.

Video: " Hospiss LV" brīvprātīgie viesojas Jelgavas pilsētas slimnīcā

Zosule sarunā ar TVNET atklāja, ka patiesi apbrīno brīvprātīgos, kas paralēli saviem ikdienas darbiem un rūpēm atrod laiku, lai kaut vai uz nelielu brīdi būtu kopā ar smagi slimajiem pacientiem. Sarunā parādās arī šāds retorisks jautājums: iedomājieties, cik brīnišķīgā sabiedrībā un valstī mēs dzīvotu, ja ikkatrs savu darbu darītu ar tādu godaprātu un cilvēkmīlestību kā šie brīvprātīgie…

Noslēgumā viņa pieminēja ikgadējo iniciatīvu "Labo darbu nedēļa", kurā jo īpaši iesaistās bērni, darot lielākus un mazākus labos darbus, lai mēs visi dzīvotu labākā Latvijā. "Mums nekad nevajadzētu pieaugt tik ļoti, lai mēs būtu par lielu darīt labos darbus – jebkura "izmēra" labais darbs ir vērtīgs un vajadzīgs," rezumē Zosule.

Jānis Bite kā "Hospiss LV" brīvprātīgais darbojas jau pusotru gadu, un viņš atzīst, ka dzīvi šobrīd iedala posmā pirms "Hospiss LV" un pēc tā. Jānis stāsta, ka viņa mamma pēc ilgstošas slimošanas aizgāja mūžībā, un tieši šis smagais posms licis viņam izvērtēt, cik būtiski ir būt blakus cilvēkam viņa dzīves izskaņā, gan sniedzot praktisku atbalstu, gan spējot rast īstos vārdus.

Jānis arī pastāsta par kādu īpaši emocionālu brīdi no sava brīvprātīgā darba. Proti, komanda viesojusies pie pacienta Bauskā un viņam par prieku sagādājusi ceriņus. "Pacients aiz aizkustinājuma raudāja, saņemot ceriņus. Caur asarām viņš saka: "Tas ir ko vērts!" (..) Tas liek aizdomāties par to, vai mums, veseliem cilvēkiem, maz ir kādas problēmas? Mēs te sūdzamies par sliktu valdību, sliktiem ceļiem…

Bet kādam ceriņu ķekars ir vesels sapnis!"

Sintija Reinberga, "Hospiss LV" brīvprātīgā darba koordinatore, pasākumā uzsver, ka atbalsta un iesaistīšanās formas var būt ļoti dažādas.

"Došanās uz slimnīcu ir tikai viens no neskaitāmajiem veidiem! Jūs varat ziedot, cept kūkas, zīmēt kartītes, adīt zeķes, rakstīt vēstules, veidot ziedu kompozīcijas, muzicēt, lasīt dzeju – jebkāda veida iesaistīšanās sniedz neatsveramu atbalstu un rada siltas emocijas pacientiem!" skaidro koordinatore, aicinot Jelgavas iedzīvotājus un jebkuru, kuram sirdī ir vēlēšanās būt līdzās un nepamest cilvēkus dzīves nogalē, jēgpilni piepildīt savu laiku un realizēties, lai kopīgi ienestu nedaudz vairāk prieka smagi slimu cilvēku ikdienā, pievienoties "Hospiss LV" kustībai.

Organizācija arī aicina atsaukties vietējos uzņēmējus vai biedrības, kas varētu atbalstīt akciju ar savu artavu – tie var būt pakalpojumi vai produkcija –, jebkas, kas varētu ienest pacientiem prieku. Tā, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Paliatīvās aprūpes nodaļas pacientus reizi mēnesī apciemo īpaši sagatavoti kanisterapijas suņi, kas ļauj gūt pozitīvas emocijas, uzlabot noskaņojumu un atgūt dzīvesprieku.

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekle ārstniecības jomā Aelita Plinta pauž, ka 30 gadu laikā slimnīcām ir izdevies attālināties no nevajadzīga "mantojuma", proti, greizas izpratnes, ka pacients ir vien objekts, kam nepieciešama tikai ārstēšana. Viņa uzsver, ka primāri runa vienmēr ir par cilvēku, kam grūtajā brīdī ir nepieciešams arī garīgais spēks un uzmundrinājums.

Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekle sirsnīgi pateicās "Hospiss LV" par uzrunāšanu un iniciatīvas izrādīšanu.

Kā pasākuma atklāšanā norādīja Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvji, lai gan iestādes nosaukumā iekļauts vārds "pilsēta", aprūpes iestādes pārziņā ir ne tikai pilsētas teritorija: tā uzņem arī pacientus no gan no Bauskas, gan Dobeles, gan Tukuma, gan citu apdzīvotu vietu apkārtnes. Neatliekamā palīdzība tiek sniegta aptuveni 34 000 cilvēku gadā, bet par pacientiem rūpējas 602 slimnīcas darbinieki, tostarp 150 ārsti un 220 māsas, ārsta palīgi un vecmātes. Tāpat darbinieku vidū ir arī māsu palīgi, saimnieciskās daļas darbinieki un personāls, bez kura ikdienas darbs nav iedomājams.

Vizītes laikā organizācijas "Hospiss LV" pārstāvji un brīvprātīgie iepazinās ar Jelgavas pilsētas slimnīcu, tās personālu, kā arī noslēdza sadarbības līgumu. Potenciālajiem brīvprātīgajiem un citiem interesentiem tika prezentēta īpaši šī projekta vajadzībām izveidota apmācību programma darbam ar paliatīvās un hospisa aprūpes pacientiem. Šī programma sniedz iespēju apgūt praktiskas prasmes saziņā ar smagi slimiem pacientiem, tostarp veidot sarunu, sniegt emocionālu atbalstu, rīkoties dažādās emocionālās situācijās un izprast un pārvaldīt savas emocijas.

Pēc brīvprātīgo un Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvju oficiālā tikšanās, sadarbības līguma parakstīšanas un uzziņas par brīvprātīgo darbu, līgumu slēgšana ar interesentiem par brīvprātīgo darbu Jelgavas pilsētas slimnīcā devāmies uz iekšķīgo slimību nodaļu, kur brīvprātīgie apmeklēja katru palātu, ar pacientiem aprunājoties un pasniedzot gardumus no Jāņu tematikā rotātā svētku galda.

Pasākumā viesojās arī Jelgavas mērs Mārtiņš Daģis, kurš savā uzrunā atsaucās uz Latvijas pirmo prezidentu Jāni Čaksti, mudinot cilvēkus vienmēr darīt vairāk nekā prasa tiešais pienākums. "Ir liels prieks redzēt šādu kustību – tas, ko jūs darāt, ir svētīgs darbs!"

Lai pieteiktos vizītei un iesaistītos "Hospiss LV" darbā, interesenti aicināti sūtīt pieteikumu ar kontaktinformāciju, īsu informāciju par sevi un brīvprātīgā darba motivāciju uz e-pastu pieteikumi@hospiss.lv vai aizpildīt pieteikuma anketu mājaslapā: https://hospiss.lv/pieteikuma-forma/

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA #SIF_MAF2026

TVNET Ziņu dienesta vadītāja un žurnāliste kopš 2018. gada. Studējusi Latvijas Universitātē, izglītību papildinājusi Tartu, Tamperē un Vāsā. Ikdienā pievēršas ziņu darbam, ziņu redakcijas vadībai un strādā faktu pārbaudes komandā.