Biedrības vadītājs par ceļu būvniekiem nekompensētajiem līdzekļiem: Valdība nodarbojas ar roku izgriešanas politiku

Latvijas ceļu būves nozare brīdina par pieaugošiem riskiem valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildē. Uzņēmēji norāda, ka pēdējo gadu krīzes un straujās izmaksu svārstības radījušas būtiskus finansiālus zaudējumus, bet joprojām nav skaidru un vienotu kompensācijas mehānismu.Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs Andris Bērziņš norāda – valdība nodarbojas ar roku izgriešanas politiku.

Aprīļa sākumā pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai satraukumu radīja būtiskais naftas cenu kāpums, sadārdzinot izejmateriālus un apdraudot projektu īstenošanu. Bērziņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma"atzina, ka piecu mēnešu laikā nekas būtībā nav mainījies.

"Kopš Tuvo Austrumu krīzes ir pagājuši 5 mēneši, un abas valdības nodemonstrējušas vienotu pozīciju – neizlēmību un drosmes trūkumu pieņemt konkrētus lēmumus," vērtēja Bērziņš.

"Šobrīd ceļu un tiltu būvniecības nozare faktiski strādā uz sava rēķina, paņemot uz sava rēķina visus izdevumus, sadārdzinājumus," paskaidroja Bērziņš. "Ir svarīgi, lai ir skaidrs algoritms, kādā veidā, redzot, ka cenas ir uzskrējušas augšā, tās tiek indeksētas. Šobrīd nekāda mehānisma nav, ir tikai dažādi projekti, kas klīst apkārt."

Lai darbi neapstātos, uzņēmumi, "būdami labticīgi",ņem kredītus un tērē savus apgrozāmos līdzekļus.

"Šādā izpratnē projekti virzās uz priekšu, bet būvniecības sezona ir aptuveni astoņi mēneši, no kuriem pieci ir pagājuši. Un šajā laikā neko neesam varējuši izdomāt?" vaicāja Bērziņš.

Viņš atzina, ka valsts vēl prot šo jautājumu kaut kā risināt, turpretī pašvaldības "ir brīvas savā izvēlē, kā rīkoties".

"Mēs esam ķīlnieku lomā, un ceram, ka jaunais satiksmes ministrs vienreiz uzsitīs dūri galdā," pauda Bērziņš. Zaudējumu apmērs uzņēmumiem gan nav aprēķināts, taču biedrības vadītājs minēja, ka nekompensētie izdevumi, kurus "uzkrāmēja virsū" uzņēmumiem Ukrainas krīzes laikā 2022. gadā, bija apmēram 3,8% no apgrozījuma. "Ja apgrozījums ir 200-300 miljoni eiro, rēķiniet paši. To nenokompensēja, jo valdība pieņēma tādu algoritmu, kas daļu nenokompensēja," paskaidroja Bērziņš.

Lielākā problēma ir izdevumi dīzeļdegvielai, kuras cenas svārstības ir skaidri redzamas. "Tad noindeksējam pret katru mēnesi – gan uz augšu, gan uz leju," piedāvāja Bērziņš.

Streiki pagaidām nav plānoti, lai gan nozarē esot arī "karstākas galvas", kas uzskata, ka vajag platformas un asfalta klājējus savest apkārt valdības ēkai. "Tā nebūs izeja, kā risināt šo jautājumu, bet, ja nekas cits neatliks, tās būs lielas tiesvedības [lai kompensētu sadārdzinājumu] – tā ir labas prakses neievērošana, tas ir likums par valsts pārvaldi, ko valdība šobrīd ignorē," brīdināja Bērziņš.

Valdība un pasūtītāji šobrīd tieši vai netieši nodarbojas ar roku izgriešanas politiku uzņēmumiem, nozares noplicināšanu caur šo politiku. Mēs paļaujamies, ka vienmēr kaut kāds risinājums ir rasts, un mēs turpinām strādāt," rezumēja Bērziņš.

Biedrība plāno tikties ar jauno premjeru Andri Kulbergu ("Apvienotais saraksts"), lai pārrunātu situāciju nozarē.