Pētnieki: Krievijas armijas virzība Ukrainā – viena no lēnākajām pēdējās simtgades karos pasaulē
Krievija turpina zaudēt iniciatīvu kaujas laukā, un tās karaspēka virzība Ukrainas teritorijā ir viena no lēnākajām, kāda fiksēta kāda kara laikā pēdējā simtgadē. Tā pētījumā secina domnīcas "Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs" pētnieki.
Krievijas karaspēka zaudējumi, kas kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma pirms četriem gadiem ir vismaz 450 000 nogalināto un 1,4 miljoni ievainoto, vairāk nekā četras reizes pārsniedz visus ASV bruņoto spēku zaudējumus visos karos, kuros bija iesaistīti amerikāņu karavīri, kopš Otrā pasaules kara beigām.
Krievijas karaspēka zaudējumi Ukrainā arī vairāk nekā deviņas reizes pārsniedz visus padomju karaspēka un Krievijas armijas zaudējumus visos karos kopš 1945. gada, kuros iesaistījās Maskava.
Domnīcas pētnieki secina, ka Krievijas karavīri Kostjantinivkas apkaimē dienā vidēji virzās par apmēram 50 metriem, Pokrovskas apkaimē – vidēji par apmēram 70 metriem, savukārt Slovjanskas apkaimē – 90 metriem.
Turklāt analītiķi aplēsuši, ka šopavasar ir sarukusi Krievijas spēku kontrolētā platība. Aprīlī un maijā viņi zaudēja vairāk teritorijas nekā iekaroja. Tīrie zaudējumi ir apmēram 400 km2, kas ir pirmie zaudējumi mēneša griezumā kopš 2024. gada augusta.
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās[2022. gada 24. februārī](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/). Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot[Harkivas apgabalu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sala-zeme-harkivas-atbrivosana--ltv-zinu-dienesta-filma-par-krievijas-kara-plosito-ukrainu.a477237/)un daļu[Hersonas apgabala](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-mes-esam-atguvusi-hersonu.a482245/), vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.Jau vairākus gadus frontē turpinās[pozīciju karš](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/)ar nogurdinošām kaujām.
Lai gan pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.
