Karš bez cilvēkiem. Kādu lomu bruņotajos konfliktos spēlē sauszemes droni

Dronu galvenais uzdevums ir saudzēt savu karavīru dzīvības, taču to pielietojums arī uz sauszemes var būt ļoti dažāds. Militārie sauszemes droni var svērt no 30 kilogramiem līdz pat vairākām tonnām, līdz ar to tie var paveikt daudz, bet Latvijā prioritāte ir pretgaisa aizsardzība, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja uzņēmuma "Natrix" vadītājs Kristaps Puķe un uzņēmuma "LV-TEH" attīstības vadītājs Armands Sakne.

Latvijas jaunuzņēmumi "Natrix" un "LV-TEH" specializējas bezpilota sauszemes sistēmu jeb sauszemes dronu un militāro tehnoloģiju izstrādē, projektēšanā un ražošanā. Tā ir nozare, kas pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktuālāka arī pie mums.

"Mēs esam diezgan maza tauta, salīdzinot ar citām valstīm, līdz ar to mums tā katra cilvēka dzīvība ir vēl daudz lielākā vērtībā. Līdz ar to visas, visas attālināti vadāmās tehnoloģijas – gaisā, uz ūdens vai zemes – ir ar ļoti augstu prioritāti, un mums tās vajag izmantot," pauda Puķe.

Viņaprāt, līdz šim esam gana veiksmīgi sekojuši līdzi lidojošo dronu attīstībai, bet paralēli darbs jāiegulda arī dronos, kas darbojas uz ūdens, un īpaši svarīgi – arī sauszemes sistēmās, jo pamatā tas ir viens vienots koncepts – karš bez cilvēkiem.

"Dronu būtība kā tāda ir saudzēt cilvēku dzīvības, un tas nākotnes karš virzās tieši tādā virzienā, ka praktiski cilvēki reālā kaujas laukā vispār vairs nepiedalās. Bet šīs vadības sistēmas, kā šos dronus vadīt, ir ļoti dažādas, un patiesībā tās vēl šobrīd ir tādā attīstības ceļā," pauda Sakne.

Protams, arī šeit sāk tiek lietotas mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas daudziem vieš cerības, ka nākotnē visi procesi par un ap sauszemes dronu misijām notiks pilnībā automatizēti, bet pagaidām vēl gluži tā nav.

Šobrīd tehnoloģijas ir tādas, ka ir operators, cilvēks, kurš ar visiem iespējamajiem tehniskajiem līdzekļiem vēl pats vada šo robotu," atzina Sakne.

Šobrīd sauszemes dronus galvenokārt klasificē pēc to kravnesības un ātruma. Tie ir divi svarīgākie parametri, kurus cenšas uzlabot visi ražotāji."Trešais varētu būt klāt arī pielietojums, bet pielietojumi vienmēr var būt vairāki, līdz ar to mēs redzam, ka ir vieglās jeb mazās kategorijas droni, un tad ir vidējās un smagās kategorijas sauszemes droni, kas atšķiras pēc pārvietošanās ātruma un kravnesības," skaidroja Sakne.

Paši mazākie jeb mini sauszemes droni, kas bieži vien ir tādi, kas iet tikai vienā virzienā, piemēram, lai aiznestu kaut ko un uzsprāgtu, ierasti sver no 25 līdz 30 kilogramiem.

Mazie sauszemes droni sver jau līdz 200 kilogramiem, bet vidējās klases dronu svars ir jau no 200 kilogramiem līdz tonnai. Tas ir dronu pašu svars, bez kravas.

Lielie droni jau sver virs tonnas. Tur jau vairs nevar atšķirt – tas ir drons vai vienkārši attālināti vadāms tanks vai bruņumašīna, un tur jau var sākt strīdēties," atzina Puķe.

Lielākais sauszemes drons, ko savām acīm redzējis Sakne, svēris sešas tonnas bez kravas. Tas, protams, ir iespaidīgs skaitlis.

Tāpat jāņem vērā, ka ir sauszemes droni, kas pārvietojas uz riteņiem, un ir sauszemes droni, kas pārvietojas uz kāpurķēdēm. Katram no tiem ir savs uzdevums un pielietojums.

"Pieprasījums regulē piedāvājumu. Šobrīd pieprasījums ir pēc militārās kategorijas tehnikas, kas palīdzētu aizsargāt valsti, kā vien tas ir iespējams. Ir bijušas sarunas ar augstākā līmeņa komandieriem Latvijā, un viņi prasa visu, bet mūsu iespējas ir tādas, kādas ir. Mēs fokusējamies uz to pašu galveno, un šobrīd tā prasība ir pretgaisa aizsardzība," norādīja Sakne.

Vēl viens aktuāls sauszemes dronu pielietojuma virziens ir kritiskās infrastruktūras apsardzes nodrošināšana. Arī šajā jautājumā ražotāji strādājot ļoti aktīvi.

Runājot jau par kara apstākļiem, varētu teikt, ka gaisa droni ir vainojami pie tā, ka parādījās vajadzība arī pēc sauszemes droniem, skaidroja Puķe: "Frontes līnija jeb tā saucamā nāves zona ir pieaugusi līdz 25 kilometriem, kuru apvidū faktiski pārvietoties vienkārši ar automašīnu ir ļoti bīstami, tāpēc ļoti strauji ir attīstījušies šie zemes droni, ar kuriem, tos vadot attālināti, karavīriem pie frontes līnijas var piegādāt munīciju, pārtiku un visu pārējo nepieciešamo, lai nodrošinātu frontes darbību."

Sauszemes droni karā tiek izmantoti arī tam, lai atgādātu uz drošu vietu cietušos un bojā gājušos. Vēl Puķe zināja stāstīt, ka ukraiņu karavīri sauszemes dronus izmanto, lai no karadarbības bīstamajām zonām, kas var pietuvoties ļoti strauji, droši izvestu arī civiliedzīvotājus.

"Kā jau es minēju – galvenais koncepts ir cilvēku dzīvību saglabāšana, jo ukraiņi nonāca situācijā, kad tie cilvēki tik, cik viņiem ir, tik ir, un bija jāatrod alternatīvs risinājums konvencionālajiem ieročiem, lai glābtu dzīvības," secināja Sakne.