Irāna sarunās ar ASV uzstāj uz tiesībām pārvaldīt Hormuza šaurumu
Trešdienas vakarā noslēgušās ASV un Irānas miera sarunas, paziņoja Katara. Ārlietu ministrijas runasvīrs Madžids al Ansari norāda, ka ar ASV un Irānas pārstāvjiem bija atsevišķas tikšanās. Panākts zināms progress, taču tagad tikšanās turpināsies tikai pēc ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā bijušā Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī bērēm. Tās sāksies šo sestdien un noslēgsies ar viņa apglabāšanu nākamceturtdien.
Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibabadi, kurš vadīja valsts delegāciju sarunās ar Kataras pārstāvjiem, paziņoja, ka puses ir vienojušās izveidot saziņas kanālus līdz ceturtdienai. Tajos paredzēts ziņot un fiksēt iepriekš noslēgtā saprašanās memoranda nosacījumu pārkāpumus.
Viens no svarīgiem punktiem abu pušu sarunās bija Hormuza šauruma nākotne,apstiprināja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.
ASV sūtņi Stīvens Vitkofs un Baltā nama saimnieka Donalda Trampa znots Džareds Kušners mēģina atrunāt Irānu no prasības iekasēt nodevas par Hormuza šauruma šķērsošanu,
jo tas varot graut tādu vienošanos ar Vašingtonu, kas būtu vēl izdevīgāka Teherānai.
Abu pušu pagaidu vienošanās paredz, ka kuģi to bez maksas var izmantot 60 dienas, bet Irāna uzstāj, ka tieši tai jākontrolē maršruti un tā var iekasēt samaksu. Hormuza šaurumā arī izvietoti mīnu laiki, un Teherāna otrdien noraidīja Francijas lūgumu atļaut sākt atmīnēšanas misiju.
Arī šī iemesla dēļ Vācija gatavojas atsaukt 2 uz reģionu nosūtītos karakuģus.
Irānas amatpersonas paziņojušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību par Hormuza šauruma pārvaldību. Taču pagaidām nav skaidrs, kā to varēs īstenot un vai Teherānas priekšlikumam piekritīs ASV un citas Rietumvalstis.
Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ismails Baghejs preses konferencē informēja, ka viņa valsts šauruma pārvaldībā plāno sadarboties ar Omānu. Šis jautājums aktualizēts parlamenta spīkera vizītes laikā kaimiņvalstī, kur apspriesti arī kuģošanas jautājumi.
Tikmēr Irānas parlamenta priekšsēdētājs Muhameds Bagers Galibafs apgalvo, ka Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai netiks piešķirta piekļuve triecienos nopostītajiem kodolobjektiem. Amatpersona teic, ka saskaņā ar likumu inspektoru pārbaudes aprobežojas ar diviem objektiem – kodolspēkstaciju Būšehrā un zinātnisko kodolreaktoru Teherānā.
Vēl aizvadītajā nedēļā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grossi paziņojis, ka ar Irānu notiek sarunas par kodolobjektu pārbaudi. Pēdējo reizi iestādes inspektori apmeklēja Irānu pirms gada.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar žurnālistiem, izteica viedokli, ka Irānas atbrīvošana no kodolieročiem ritot ļoti labi.
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februāra, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja[Hormuza šaurumu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.03.2026-lsm-skaidro-hormuza-sauruma-blokade-ietekme-ne-tikai-naftas-cenas-lielakie-parbaudijumi-tikai-prieksa.a639123/), kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8.aprīli[Tramps paziņoja](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.04.2026-tramps-atliek-civilizacijas-iznicinasanu-asv-un-irana-vienojas-par-divu-nedelu-pamieru.a642004/), ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā[ASV un Irāna panāca vienošanos](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-asv-un-irana-panak-vienosanos-par-karadarbibas-izbeigsanu-taja-skaita-libana.a651432/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin)par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski[parakstījuši pagaidu vienošanos,](https://www.lsm.lv/article-preview/zinas/arzemes/18.06.2026-asv-un-iranas-parakstita-vienosanas-iezime-turpmakos-solus-cela-uz-mieru.a652029/)kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20.jūnijā[paziņoja, ka atkal to slēdz](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2026-irana-atkal-sledz-hormuza-saurumu-bet-tas-delegacija-dodas-uz-sveici-uz-sarunam-ar-asv.a652347/), jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam "Hizbullāh" Libānā pārkāpj vienošanos.
