Reģionu komiteja aicina nesamazināt ES atbalstu zivsaimniecībai

Debatēs ar Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un okeānu komisāru Kostu Kadi Eiropas Reģionu komiteja (RK) trešdien aicināja ES finansējumu zivsaimniecībai, akvakultūrai un piekrastes kopienām saglabāt vismaz pašreizējā līmenī, informēja RK.

Vietējie un reģionālie līderi brīdināja, ka ierosinātais līdzekļu samazinājums nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2028.-2034. gadam var apdraudēt piekrastes reģionu noturību un ierobežot nozares spēju veicināt ES vides, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.

Debatēs, kas notika RK plenārsesijā Briselē, RK locekļi uzsvēra, ka zivsaimniecība un akvakultūra daudziem ES piekrastes, salu un attālākajiem reģioniem ir vitāli svarīgas gan ekonomiskā, gan sociālā, gan kultūras ziņā, jo tās nodrošina darbavietas, pārtikas ražošanu, pārstrādes rūpniecību, loģistiku un tūrismu, vienlaikus saglabājot vietējo identitāti, kultūras mantojumu un veicinot Eiropas pārtikas neatkarību. Attiecībā uz politikas īstenošanu vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas uzņemties galveno lomu, lai sasniegtu Kopējās zivsaimniecības politikas un Okeāna pakta mērķus, izmantojot zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldību, inovācijas, apmācību, piekrastes attīstību un zvejniecības un vides noteikumu izpildi, nodrošinot, ka politikas pasākumi efektīvi atbilst teritoriju īpatnībām un piekrastes kopienu vajadzībām.

Šajā saistībā RK pauž nožēlu, ka ierosinātais finansējums zivsaimniecībai un akvakultūrai ir tas, kura procentuālais samazinājums nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir vislielākais starp visām ES politikas jomām. Tādēļ RK pieņemtajā atzinumā tiek aicināts garantēt īpaši šim mērķim paredzētu budžetu, kas būtu vismaz līdzvērtīgs pašreizējā plānošanas perioda budžetam. Atzinumā tiek aicināts arī iekļaut atsevišķu nodaļu par zivsainniecību un akvakultūru valstu un reģionālajos partnerības plānos, lai nodrošinātu Kopējās zivsaimniecības politikas autonomiju. Lai nodrošinātu, ka nākotnes finansējuma sistēma sniedz labumu visām teritorijām, RK prasa veikt teritoriālo novērtējumu par tās sociālekonomisko ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību salām un attālākajiem reģioniem.

Turklāt atzinumā brīdināts par risku, ka nozare varētu būtiski sarukt, un uzsvērts, ka vides ilgtspējībai un sociālekonomiskajai noturībai jāiet roku rokā. Kopējai zivsaimniecības politikai ir jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai risinātu tādus steidzamus izaicinājumus kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un piesārņojums jūras ekosistēmās, kā arī paaudžu maiņa. Atzinumā tiek aicināts arī palielināt ieguldījumus ekosistēmu atjaunošanā, dekarbonizācijā, flotes modernizācijā un inovācijās, kā arī stiprināt atbalstu mazapjoma piekrastes zvejniecībai, kvalitatīvām darba vietām, drošākiem darba apstākļiem un dzimumu līdztiesībai.

Visbeidzot, vietējie un reģionālie vadītāji prasa, lai viņus sistemātiski iesaistītu zivsaimniecības un jūrlietu politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.