Turcija pirms NATO samita pastiprina drošību, pieklusina opozīciju
Pagājušajā nedēļā starptautisku nopēlumu izpelnījās Turcijas lēmums liegt samitā akreditāciju medijiem, kurus uzskata par opozīciju atbalstošiem vai neatkarīgiem. To vidū ir Halk TV , Sozcu TV , laikraksts Cumhuriyet , ziņu portāls T24 un ziņu aģentūra ANKA. Neilgi pirms tam drošības spēki aizturēja vairāk nekā 200 cilvēku, kurus prokuratūra turot aizdomās par saistību ar ekstrēmistu grupējumiem. Opozīcijas partijas un mediji gan vēstīja, ka aizturēto vidū esot politiķis, zinātnieks, žurnālists, pazīstams LGBTQ tiesību aizstāvis un juristi. Cilvēktiesību aizstāvības organizācija Human Rights Watch aicināja atbrīvot aizturētos un mudināja NATO uzstāt, ka samita vietas apkārtnē jāatļauj cilvēku miermīlīga pulcēšanās un viedokļu paušana.
7. un 8. jūlijā Turcijas galvaspilsētā Ankarā ieradīsies visu 32 NATO dalībvalstu vadītāji, tostarp arī ASV prezidents Donalds Tramps. Turcija NATO valstu līderu uzņemšanai ir atklājusi jaunu VIP lidostu, šīm vajadzībām pārbūvējot kādreizējo militāro lidlauku.
Turcijai šis samits ir iespēja demonstrēt savu spēku un apņēmību pildīt alianses locekļa lomu, lai gan šī valsts bieži tiek vērtēta, kā «savrupa» citu dalībvalstu vidū. Turcija ir NATO dalībvalsts kopš 1952. gada, un tai ir otra lielākā armija NATO pēc ASV. Tai ir ātri augoša aizsardzības industrija, un tā atrodas stratēģiskā vietā – krustcelēs starp Eiropu, Tuvajiem Austrumiem, Melno jūru un Kaukāzu.
Tās biežā rīkošanās savrupi no citiem reizēm izpelnījusies partnervalstu NATO bažas, piemēram, kad Turcija atteicās piedalīties sankciju noteikšanā pret Krieviju, iesaistījās konfliktos ar Grieķiju vai iepirka pretgaisa aizsardzības sistēmas Krievijā. Turcija vilcināja Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO, līdz panāca pretimnākšanu sev svarīgos jautājumos.
