Čehova teātris norāda uz pretrunām Puntuļa izdotajā rīkojumā par krievu valodas izslēgšanu no KM padotības iestāžu publiskās saziņas

TVNET jau ziņoja, ka ceturtdien, 25. jūnijā kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) izdeva rīkojumu Kultūras ministrijas (KM) padotības iestādēm no publiskās telpas izslēgt krievu valodas lietojumu. Saistībā ar to Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris ir sagatavojis publisku vēstuli, kurā norāda uz vairākām pretrunām gan rīkojuma saturā, gan tā tiesiskajā statusā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzdevis Kultūras ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām stingri ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietošanu situācijās, kas saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu, tostarp nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos, vai organizētos starptautiskos pasākumos.

Rīkojumu ministrs izdevis, balstoties uz Latvijas Republikas Satversmē noteikto, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un ievērojot to, ka Satversmes tiesa 2026. gada 30. marta spriedumā atkārtoti ir uzsvērusi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas īpašo nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, demokrātiskās sabiedrības funkcionēšanā un sabiedrības saliedētības nodrošināšanā.

Ministrijas noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā. Tādējādi teātru un koncertorganizāciju repertuāru jaunais rīkojums neietekmēšot – ja izrādes dramaturģiskais materiāls ir sagatavots krievu valodā, tas vērtējams kā radoša darba oriģināls krievu valodā, un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nebūs attiecināmi. Prasība par korektu valsts valodas lietojumu ministrijas iestāžu un kapitālsabiedrību publiskajā saziņā ir jāievieš līdz 30. jūlijam, gādājot, ka krievu valodas lietojums turpmāk netiek pieļauts.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra vadība ceturtdien, 2. jūlijā publiski izplatītajā vēstulē norāda uz būtiskām pretrunām starp šo rīkojumu un vairākiem spēkā esošiem tiesību aktiem, stratēģiskajiem dokumentiem un valsts deleģētajiem uzdevumiem.

Galvenie secinājumi liecina, ka ministra izdotais rīkojums ne tikai apdraud Čehova teātra finanšu stabilitāti un operacionālo darbību, bet arī, iespējams, pārkāpj Satversmes tiesas noteikto ietvaru un mazākumtautību tiesības uz informācijas saņemšanu. Teātris uzsver, ka krievu valodas pilnīga izslēgšana no komunikācijas paralizētu tā spēju sasniegt mērķauditoriju, tostarp ārvalstu tūristus un bēgļus no Krievijas izraisītā kara Ukrainā.

Teātris vēstulē, kuru parakstījusi tā valdes locekle Dana Bjorka , norāda, ka ar šo rīkojumu tiek mēģināts ieviest jaunu aizliegumu kultūras iestāžu auditorijas informēšanai krievu valodā, rīkojumam kļūstot par patstāvīgu pamattiesību ierobežojumu – taču šādu ierobežojumu nevarot radīt ar ministra iekšēju administratīvu pavēli.

Tiek atgādināts, ka Satversmes tiesa savā 2026. gada 30. marta spriedumā devusi uzdevumu likumdevējam (Saeimai) līdz 2027. gada 1. maijam panākt līdzsvaru latviešu valodas, mazākumtautību tiesību un valsts drošības aizsardzībā. Tomēr, kā rakstīts vēstulē, "teātra ieskatā konkrētā judikatūra būtu jāņem vērā arī Kultūras ministrijas izdotajos rīkojumos, citējot pašu kultūras ministru, ka "ministra kā amatpersonas rīcībai jābūt juridiski korektai", nevis līdz 2026. gada 30. jūlijam bez savstarpējas sarunas un iepriekšēja izvērtējuma uzdodot pilnīgu nekonsekventā rīkojuma prasību īstenošanu."

Teātris apliecina, ka tas īsteno pārskatāmu, caurspīdīgu, likumos un normatīvajos aktos balstītu, kapitāla daļu turētāja uzraudzītu teātra vadību, tostarp, savā publiskajā komunikācijā stingri un konsekventi ievērojot Valsts valodas likumu visos komunikācijas līmeņos, nodrošinot visu Latvijai piederīgo iekļautību informācijas apritē.

Teātra praksē neesot gadījumu, kad, uzrunājot sabiedrību, tiktu izmantota tikai krievu valoda. Vēl vairāk, teātris savā komunikācijā (afišās un programmiņās) vēsturiski izmantojis latviešu valodu arī tad, kad tas neesot ticis stingri prasīts: "tas izriet no teātra būtības – [Čehova] teātris ir Latvijas krievu teātris , un gan latviešu, gan krievu valoda ir tā radošās identitātes neatņemama daļa, kur runa nav tikai par to, vai visi teātra skatītāji vienlīdz labi pārvalda abas valodas, bet tradicionāli, ja iestāde ir saistīta ar kādu kultūru, tās kultūras valoda ir gaidāma arī iestādes komunikācijā," pausts vēstulē.

"Ņemot vērā, ka saskaņā ar teātra vispārējo stratēģisko mērķi izrādes tiek iestudētas krievu valodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā, vietā ir jautājums – pilnībā izslēdzot krievu valodu no publiskās teātra komunikācijas, vai tā nebūtu skatītāju maldināšana?", vēstulē tiek uzdots jautājums, atgādinot vēl kādu aspektu: "Tāpat, balstoties teātra pieredzē, jāakcentē, ka divu valodu lietojums viena un tā paša satura nodošanā interesentiem veicina vienotu Latvijas informatīvo telpu, palielinot auditorijas sasniedzamību, (..) [un] paralēlo tekstu lasīšana ir viena no pieejamākajām valodas apguves metodēm – tātad, teātris palīdz saviem skatītājiem arī mācīties latviešu valodu un/vai pilnveidot tās zināšanas."

Vēstulē uzsvērts, ka Čehova teātra atrašanās vieta Vecrīgā vienmēr ir veicinājusi tūristu pieplūdumu skatītāju vidū, īpaši vasaras sezonā, kad, atšķirībā no citiem teātriem, Čehova teātris savu repertuāra sezonu slēdz jūnija vidū, bet pirmās izrādes atsāk rādīt jau jūlijā.

Vēstules noslēgumā tiek atgādināts par valsts deleģēto Čehova teātra stratēģisko mērķi, Kultūras ministrijas deleģētajiem uzdevumiem, gaidām un definētajām funkcijām, pieminēta arī teātra misija, vīzija un vērtības, kurās daudzkārt tiek runāts par teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību, sabiedrības integrāciju, saliedēšanu, starpkultūru dialogu, mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un vērtībām.

"Krievu valodas pilnīga izslēgšana no teātra komunikācijas saskaņā ar [šo] rīkojumu tiešā veidā paralizētu informācijas nodošanu atsevišķām sabiedrības grupām, attiecīgi – kavētu sasniegt deleģētos valsts uzdevumus, kā rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti teātra līdzšinējie nefinanšu un finanšu rādītāji, tā kaitējot un apdraudot teātra finanšu stabilitāti," šobrīd secina teātra vadība.