Mērķētam atbalstam jāsasniedz pierobeža

Ja ģeopolitiskie riski nemazināsies un apdraudējums turpināsies, tad tikai ar mārketingu vien ceļotāju plūsmu uz Latgali nodrošināt nebūs iespējams. Tad Latgales tūrisma biznesa saglabāšanai noteikti būs vajadzīgi tieši finanšu atbalsta instrumenti, proti, nodokļu atvieglojumi un apgrozāmo līdzekļu granti. Tā uzskata Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško.

Latvijas austrumu novadiem izšķirošie faktori būs, pirmkārt, tas, vai dronu incidenti kļūs par regulāru parādību, un, otrkārt, tas, vai neparādīsies jauni riski. Ja riski saglabāsies, būs nepieciešama kombinēta pieeja – skaidra un efektīva komunikācija, mērķēts atbalsts, kā arī vēl citas tūrisma veicināšanas aktivitātes, norāda ekonomists.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija Dienai apstiprina, ka gaisa apdraudējumi (to vidū tādi apdraudējumi, kurus rada militārie droni vai militāra rakstura droni) ietekmē apdrošinātāju skatījumu uz risku.

Raugoties no apdrošinātāju skatpunkta, Latgales un arī Vidzemes austrumu novadu risku līmenis šogad ir kļuvis augstāks, nekā bija pirms dažiem gadiem, jo dronu incidenti vairs nav tikai teorētisks scenārijs, bet realitāte. Taču tam pagaidām nav ietekmes uz apdrošināšanas prēmijām tieši Latgalei un Vidzemes austrumu novadiem.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir rosinājis to, ka Ekonomikas ministrija novirzītu aptuveni 1,5 miljonus eiro dažādām tūrisma aktivitātēm ar mērķi stiprināt Latgales tūrisma industriju. Šie mērķētie finanšu instrumenti J. Kijaško ir likuši vilties, jo diemžēl publiski izskanējušie paziņojumi medijos par 1,5 miljoniem eiro valsts atbalsta Latgales tūrisma nozarei nesaskanot ar realitāti. Šī summa esot vērsta uz visas Latvijas eksporta stimulēšanu, bet Latgales tūrisma nozares glābšanas vajadzībām klasificējas tikai viena aktivitāte un arī tā – visai nelielā apjomā. (Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrija uz Dienas jautājumiem neatbildēja.)

Pastāv arī administratīvs šķērslis, proti, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) regulējums neļauj LIAA veikt mārketinga kampaņas vietējā (Latvijas) tirgū, kas Latgalei ir vitāli svarīgi, jo Latgales tūrisma pamatu veido tieši mūsu valsts iedzīvotāji (85% no viesiem ir vietējie tūristi). Turklāt LIAA arī Baltijas kaimiņvalstis pielīdzina vietējam tirgum, bet Lietuva un Igaunija ir būtiski mērķtirgi Latgalei. «Līdz ar to esošais atbalsts Latgales uzņēmējus reāli nesasniedz,» secina J. Kijaško.

Vienlaikus Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja atzīst, ka no Ekonomikas ministrijas nāca tūlītēja un pretimnākoša rīcība – aicinājums citām ministrijām un valsts iestādēm prioritāri rīkot pasākumus Latgalē. Ekonomikas ministrija pati pirmā rādīja piemēru un pārcēla 17. jūnijā notikušo būvniecības nozares konferenci uz Krāslavu.

Tāpat Ekonomikas ministrija solīja izvērtēt iespējas elastīgāk piemērot atsevišķus atbalsta programmu rezultatīvos rādītājus īstenojamajos projektos. Tomēr kopumā, pēc J. Kijaško sacītā, nevar apgalvot, ka Latgales tūrisma nozares uzņēmēji jūnija izskaņā būtu apmierināti ar piedāvātajiem risinājumiem.

Ar drošības incidentiem saistītā nenoteiktība un dronu ielidošana Latvijas teritorijā atsevišķos gadījumos ir ietekmējusi uzņēmumu ikdienas darbu, pat radot nepieciešamību uz laiku pārtraukt darbību. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar ieņēmumu samazinājumu laikā, kad Latgales ekonomiskā situācija jau tāpat ir sarežģīta. Ņemot vērā drošības situācijas radīto ietekmi uz uzņēmējdarbību, aktualizējies arī jautā- jums par iespējamiem atbalsta mehānismiem uzņēmumiem. Kovidpandēmijas laikā tika pierādīts, ka valsts spēj operatīvi ieviest mērķētus atbalsta instrumentus, ja ir definēti skaidri nosacījumi un kritēriji, taču pašreizējā situācija būtiski atšķiras no pandēmijas perioda.

«Atšķirībā no kovidpandēmijas, kuras laikā ietekme uz uzņēmējdarbību bija plaša un saistīta ar konkrētiem ierobežojumiem, pašreizējie drošības riski ir ģeogrāfiski koncentrēti un potenciāli ilgstoši, tādēļ atbalsta mehānismu nepieciešamība būtu vērtējama, ņemot vērā vairākus aspektus – apdraudējumu regularitāti un intensitāti, faktisko uzņēmumu darbības ierobežojumu ilgumu, kā arī ietekmi uz investīciju piesaisti reģionam,» teic Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Izvērtējot atbalstu Latgalei, situācija primāri jāskata lokālā mērogā, izvērtējot nodarbinātību un sociālo situāciju konkrētajā pilsētā vai novadā, un atsevišķos gadījumos situācija jāvērtē arī individuālā līmenī.

«Patlaban vēl nav pamata runāt par plaša mēroga kovidpandēmijas laikam līdzīga atbalsta atkārtošanu, taču ir būtiski saglabāt gatavību operatīvi ieviest mērķētus atbalsta instrumentus. Tiem jābūt samērīgiem un pieejamiem, bet vienlaikus arī izsekojamiem un pamatotiem – proti, lēmumiem jābūt balstītiem datos, nevis tikai drošības risku esamībā,» uzsver D. Gašpuitis.

Jāņem vērā, ka pat salīdzinoši vienkāršu principu īstenošana var izrādīties izaicinoša birokrātisko procesu dēļ, jo būtu jāiesaista vairākas institūcijas, kas var mazināt pasākumu efektivitāti.

Piemēram, LDDK ieskatā kā praktisks sākotnējais risinājums būtu vērtējams operatīvs dīkstāves kompensācijas mehānisms konkrētām dienām un precīzi tām teritorijām, kurās izsludināti drošības brīdinājumi. Ne mazāk būtiska ir efektīva informācijas aprite krīzes situācijās. Jau iepriekš Saeimā pašvaldību vadītāji norādīja uz nepietiekamu informācijas pieejamību un koordināciju dronu incidentu laikā. Ja neskaidrības rodas pašvaldību līmenī, uzņēmējiem situācija kļūst vēl sarežģītāka.

Savukārt J. Kijaško uzskata, ka valdībai noteikti būtu jāapsver līdzīgs atbalsts uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem, kā bija kovidlaikos. Nepieciešamība pēc tieša dīkstāves atbalsta vai apgrozāmo līdzekļu atbalsta (līdzīgi kā pandēmijas gados) ir tiešā veidā atkarīga no tā, kā situācija attīstīsies tālāk. Apgrozāmo līdzekļu trūkums jau patlaban ir asi jūtams tūristu mītņu biznesā tad, ja viesu skaita un rezervāciju kritums bijis ap 50%.

«Protams, tūrisma nozares uzņēmēji dod priekšroku pilnvērtīgam darbam, viņi vēlas uzņemt viesus, bet, ja viņiem ir liegta šāda iespēja, tad saviem spēkiem vien uzņēmēji nevar šo problēmu pārvarēt. Viennozīmīgi, valstij jānāk palīgā, lai saglabātu Latgales noturību un ekonomisko aktivitāti,» teic J. Kijaško.

K. Gorkšs uzskata, ka nepieciešams veidot dialogu starp valsti un apdrošināšanas nozari par iespējamiem risinājumiem uzņēmumu risku mazināšanai. Viens no virzieniem varētu būt citās valstīs izmantota uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana, kas sedz zaudējumus gadījumos, kad uzņēmumu darbību ietekmē gaisa telpas apdraudējums, paredzot arī iespējamu valsts līdzdalību pārapdrošināšanas mehānismos pierobežas reģioniem. Piemēram, Ukrainā no 2026. gada ieviests mehānisms, kuru administrē Eksportkredītu aģentūra un kas paredz kompensācijas par kara rezultātā bojātiem vai iznīcinātiem aktīviem. Savukārt Polijas eksportkredītu aģentūra KUKE (nosaukums poļu valodā – Korpora- cja ubezpieczeń kredytów eksportowych ) nodrošina pārapdrošināšanu ieguldījumiem Ukrainā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija norāda, ka militāru darbību un kara radītie riski standarta apdrošināšanas līgumos parasti nav iekļauti ne Latvijā, ne citviet pasaulē. Patlaban Latvijā apdrošinātāji sākuši piedāvāt apdrošināšanu pret militāro dronu riskiem juridiskām personām un strādā pie tā, lai risinājumi dronu nodarītā kaitējuma apdrošināšanai fiziskām personām būtu pieejami drīzā nākotnē.

Apdrošināšana pret militāriem riskiem parasti ir spēkā tikai miera apstākļos un neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies izsludināta karastāvokļa, reāla kara vai starpvalstu bruņota konflikta rezultātā. Arī ukraiņu pieredze rāda, ka militārā apdraudējuma apdrošināšana ir praktiski pieejama stipri ierobežotos apjomos tikai no Kijivas uz rietumiem.

«Latgales ekonomika lielā mērā balstās vietējā pieprasījumā un sezonālajā tūrismā, tāpēc pat neliels pieprasījuma kritums var radīt salīdzinoši būtisku ietekmi uz vietējo ekonomiku. Vidzemē ietekme, visticamāk, būs mērenāka, jo tās ekonomikas struktūra ir diversificētāka un ciešāk saistīta ar Rīgu. Tomēr atsevišķās Vidzemes pierobežas teritorijās situācija var būt ļoti līdzīga situācijai Latgalē,» skaidro D. Gašpuitis.

«Viesnīcu, viesu māju un tūrisma objektu dīkstāve Latgalē nav tikai vienas nozares un viena reģiona lokāla problēma. Tā ir ķēdes reakcija, kas tieši ietekmē vietējos mājražotājus, zemnieku saimniecības, sabiedrisko ēdināšanu, transporta pakalpojumu sniedzējus un reģiona nodarbinātību kopumā. Ļoti daudzi tūrisma objekti Latgalē ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kur ir nodarbināti visi ģimenes locekļi. Vajag saprast, kas var notikt, ja pazūd vienīgais iztikas avots,» bažas pauž J. Kijaško.

Pašlaik tūrisma nozares dzīvotspēja un konkurētspēja Latvijas austrumu pierobežā ir nopietni apdraudēta, uzskata Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja.