Rīgas Čehova teātris: Puntuļa rīkojums par valodas lietojumu ir pretrunā ar valdības noteikto teātra darbības mērķi
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jūnija beigās uzdeva visām Kultūras ministrijas padotības iestādēm stingri ievērot valsts valodas lietošanas prasības un publiskajā saziņā nelietot krievu valodu.Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra pārstāvji uzskata – [starp ministra rīkojumu](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/25.06.2026-km-padotibas-iestades-publiskaja-sazina-nevares-lietot-krievu-valodu-ta-jaiznem-ari-no-teatru-majaslapam.a652679/), teātra darbību regulējošo dokumentāciju un likumiem pastāv pretrunas.
Pirmkārt, teātra ieskatā ministra uzdevums ir pretrunā ar teātra vispārējo stratēģisko mērķi, kas noteikts [valdības rīkojumā](https://likumi.lv/ta/id/335538-par-valsts-lidzdalibas-saglabasanu-valsts-sabiedriba-ar-ierobezotu-atbildibu-mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris), lemjot saglabāt valsts līdzdalību teātrī. Valdības rīkojumu 2022. gada 13. septembrī parakstīja toreizējais premjers Krišjānis Kariņš un kultūras ministrs Puntulis.
Otrkārt, Puntuļa rīkojums esot pretrunā ar Kultūras ministrijas deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem kultūras jomā un konkrēti – "nodrošināt teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, veicinot mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un sabiedrības integrāciju, kā arī piesaistot latviešu auditoriju un rosinot starpkultūru dialogu (..)".
Tāpat teātris uzsver, ka [ministra rīkojums](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/25.06.2026-km-padotibas-iestades-publiskaja-sazina-nevares-lietot-krievu-valodu-ta-jaiznem-ari-no-teatru-majaslapam.a652679/)vairākos aspektos ir pretrunā ar Kultūras ministrijas 2024. gada 8. oktobra gaidu vēstuli "Par valsts kapitāla daļu turētāja mērķiem un gaidām valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" 2024.–2028. gadā".
Čehova teātra pārstāvji norāda uz gaidu vēstulē definētajām teātra funkcijām, piemēram, "Latvijas piederības sajūtu stiprinoša funkcija, jo teātris ir populārs un enerģētiski iedarbīgs medijs, kas uzrunā tūkstošiem skatītāju, paužot noteiktas idejas, turklāt teātris, kaut arī tā daudzveidība ir pieaugusi, joprojām ir cieši saistīts ar dzimtās valodas lietojumu".
Tādējādi rīkojums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ieskatā ir pretrunā ar teātra vidēja termiņa darbības stratēģiju 2025.–2028. gadam, kas apstiprināta Kultūras ministrijā 2025. gada 19. jūnijā.
Tās īstenošanu ikgadēji izvērtē un novērtē Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments.
Teātra vadība ir pārliecināta, ka rīkojuma pilnīga izpilde kavēs konkrētu Stratēģijā noteikto nefinanšu un finanšu mērķu izpildi, kas noteikti nav sasaistāms ar pārdomātu un finansiāli saimniecisku teātra vadību un radīs papildu slogu un virkni izaicinājumu jau tā saspringtajos nozares finanšu apstākļos.
Ņemot vērā konstatētās pretrunas starp ministra rīkojumu un teātra darbību regulējošiem dokumentiem –savstarpēji korelējošām un pretrunīgām vienlaicīgi spēkā esošām prasībām teātrim, – teātra vadība izsaka bažas par neizsvērtu un pārsteidzīgu rīkojuma izdošanu,kas pirmšķietami liecina par pirmsvēlēšanu aģitāciju un politiskiem lēmumiem, nevis pārdomātu un konsekventu Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības vadību.
Kultūras ministra rīkojums arī tiek publiski pamatots ar Satversmes tiesas [spriedumu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.03.2026-tiesa-regulejums-par-satura-veidosanu-mazakumtautibu-valodas-lsm-neatbilst-satversmei-precizets.a640990/)saistībā ar mazākumtautību valodu lietojumu sabiedriskajā medijā. Teātra pārstāvju ieskatā – interpretējot spriedumu, ar rīkojumu tiek mēģināts ieviest jaunu aizliegumu kultūras iestāžu auditorijas informēšanai krievu valodā.
Tādējādi rīkojumam ir iespēja kļūt par patstāvīgu pamattiesību ierobežojumu, taču šādu ierobežojumu nevar radīt ar ministra iekšēju administratīvu pavēli, uzsver teātris.
Satversmes tiesas spriedums uzdevis likumdevējam (Saeimai) līdz 2027. gada 1. maijam panākt līdzsvaru latviešu valodas, mazākumtautību tiesību un valsts drošības aizsardzībā. Teātra ieskatā konkrētā judikatūra būtu jāņem vērā arī Kultūras ministrijas izdotajos rīkojumos, nevis bez savstarpējas sarunas un iepriekšēja izvērtējuma [uzdodot kultūras ministra rīkojuma prasības īstenot līdz 2026. gada 30. jūlijam](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/01.07.2026-ko-isti-nozime-kulturas-ministra-puntula-rikojums-par-krievu-valodas-lietojumu.a653399/).
Teātris apliecina, ka īsteno pārskatāmu, caurspīdīgu, likumos un normatīvajos aktos balstītu, kapitāla daļu turētāja uzraudzītu teātra vadību, tajā skaitā arī savā publiskajā komunikācijā stingri un konsekventi ievēro Valsts valodas likumu visos komunikācijas līmeņos. Teātra praksē neesot gadījumu, kad, uzrunājot sabiedrību, tiktu izmantota tikai krievu valoda.
Teātris arī izceļ, ka komunikācijā (afišās un programmiņās) vēsturiski izmantota latviešu valoda arī tad, kad tas netika stingri prasīts, jo tas izriet no teātra būtības – Čehova Rīgas Krievu teātris ir Latvijas krievu teātris, un gan latviešu, gan krievu valoda ir tā radošās identitātes neatņemama daļa, kur runa nav tikai par to, vai visi teātra skatītāji vienlīdz labi pārvalda abas valodas, bet tradicionāli, ja iestāde ir saistīta ar kādu kultūru, tās kultūras valoda ir gaidāma arī iestādes komunikācijā.
Tā kā saskaņā ar stratēģisko mērķi izrādes tiek iestudētas krievu valodā, nodrošinot tulkojumu latviešu valodā, teātrim rodas jautājums –pilnībā izslēdzot krievu valodu no publiskās teātra komunikācijas, vai tā nebūtu skatītāju maldināšana?
Tāpat teātra pārstāvji akcentē, ka divu valodu lietojums viena un tā paša satura nodošanā interesentiem veicina vienotu Latvijas informatīvo telpu, palielinot auditorijas sasniedzamību, kā arī teātris piemin apstākli, ka paralēlo tekstu lasīšana ir viena no pieejamākajām valodas apguves metodēm, tādējādi teātrim palīdzot saviem skatītājiem arī mācīties latviešu valodu un pilnveidot tās zināšanas.
Teātra atrašanās vieta Vecrīgā veicina arī tūristu interesi, ko apliecina arī teātra tīmekļa vietnes apmeklēšanas dati – teātra repertuārs un notikumi interesē daudzus krievvalodīgos tūristus no citām valstīm (Lietuvas, Igaunijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas u.c.).
Ierobežojot iespēju komunicēt krievu valodā,Čehova Rīgas Krievu teātra ieskatā tiktu ierobežota viņu iespēja uzrunāt daļu potenciālās auditorijas un rezultātā saņemt ienākumus no savas darbības. Teātris arī turpina sniegt atbalstu ukraiņu bēgļiem, kuri aktīvi izmanto teātra joprojām spēkā esošo iespēju bez maksas apmeklēt izrādes.
Teātra paziņojuma noslēgumā atgādināts, ka minētajos dokumentos daudzkārt tiek runāts par teātra mākslas popularizēšanu un pieejamību, sabiedrības integrāciju, saliedēšanu, starpkultūru dialogu, mazākumtautību skatītāju piesaisti Latvijas kultūrtelpai un vērtībām, kā arī vienlaikus par Čehova Rīgas Krievu teātra finanšu stabilitātes un darbības efektivitātes un ilgtspējas nodrošinājumu.
Tādēļ krievu valodas pilnīga izslēgšana no komunikācijas tiešā veidā paralizētu informācijas nodošanu atsevišķām sabiedrības grupām,
attiecīgi kavējot deleģēto valsts uzdevumu sasniegšanu, kā rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti teātra līdzšinējie nefinanšu un finanšu rādītāji, gala rezultātā kaitējot un apdraudot teātra finanšu stabilitāti.
25. jūnijā kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzdevis ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām ievērot valsts valodas lietošanas prasības, nepieļaujot krievu valodas lietojumu situācijās, kas [saistītas ar iestāžu funkciju veikšanu](https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/01.07.2026-ko-isti-nozime-kulturas-ministra-puntula-rikojums-par-krievu-valodas-lietojumu.a653399/).Tostarp – nelietot krievu valodu iestādes reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, atbalstītajos vai īstenotajos projektos vai organizētos starptautiskos pasākumos.
Prasība par korektu valsts valodas lietojumu ministrijas iestāžu un kapitāla daļu turētāju publiskajā saziņā ir jāievieš līdz 30. jūlijam, gādājot, ka krievu valodas lietojums turpmāk netiek pieļauts.