Tiesībsardze: Valsts nav nodrošinājusi līdzsvaru starp iespēju ātri reģistrēt uzņēmumu un īpašuma tiesību aizsardzību

Valsts nav nodrošinājusi samērīgu līdzsvaru starp iespēju ātri reģistrēt uzņēmumu un īpašuma tiesību aizsardzību, secinājusi tiesībsardze Karina Palkova.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa informēja, ka tiesībsardze vērsusies valdībā, aicinot līdz šā gada beigām rast risinājumu situācijai, kurā negodprātīgu uzņēmēju dēļ var nonākt jebkurš nekustamā īpašuma īpašnieks.

Palkova uzskata - lai arī esošā uzņēmumu reģistrēšanas sistēma ir ērta un draudzīga godprātīgiem uzņēmējiem, tajā ir būtiska problēma. Proti, nav pasargāti cilvēki, kuru īpašumā nesankcionēti jebkurš svešinieks var reģistrēt uzņēmumu. Turklāt šobrīd esošie tiesību aizsardzības mehānismi nav pietiekami efektīvi, norāda birojā.

Tajā arī skaidro, ka pašreizējā kārtība, kas ļauj komersantam reģistrēt juridisko adresi bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas, ir radīta ar mērķi mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai. Godprātīgiem uzņēmējiem šāds risinājums ir ērts un vienkāršs. Tomēr, biroja ieskatā, valsts nav pietiekami izvērtējusi, kādas sekas šāda pieeja rada cilvēkiem, kuru īpašumi tiek izmantoti bez viņu ziņas un gribas.

Kā vienu no riskiem tiesībsardze izceļ to, ja uzņēmums juridisko adresi reģistrē svešā īpašumā, tieši īpašniekam jāuzņemas iniciatīva, lai pierādītu, ka viņam ar konkrēto uzņēmumu nav nekādas saistības. Tas nozīmē laika patēriņu, administratīvu slogu un nereti arī ilgstošu saziņu ar valsts iestādēm.

Tomēr vēl satraucošāks esot fakts, ka atsevišķās situācijās negodprātīga uzņēmēja rīcība var radīt būtiskas sekas arī pašam īpašniekam. Proti, viņa adrese var tikt saistīta ar uzņēmumiem, kas iesaistīti aizdomīgos darījumos vai izvairās no saistību izpildes, kā rezultātā īpašnieks var nonākt valsts iestāžu uzmanības lokā vai tikt uzskatīts par paaugstināta riska personu. Lai gan īpašnieks nav pārkāpis likumu un nav devis piekrišanu sava īpašuma izmantošanai, tieši viņš ir spiests novērst citas personas radītās sekas, uzsver birojā.

"Birokrātijas mazināšana pati par sevi ir atbalstāms mērķis, taču tā nedrīkst notikt uz citu cilvēku pamattiesību rēķina. Valstij, vienkāršojot administratīvās procedūras, vienlaikus ir pienākums nodrošināt efektīvu personas tiesību aizsardzību. Šobrīd šis līdzsvars nav panākts," komentē Palkova.

Tiesībsardze uzskata, ka nepieciešami sistēmiski risinājumi, nevis tikai iespēja īpašniekam pēc fakta cīnīties par savu tiesību aizsardzību. Viens no iespējamiem risinājumiem ir ieviest digitālu īpašnieka piekrišanas modeli, izmantojot jau praksē pārbaudītus risinājumus, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumos izmantoto elektroniskās saskaņošanas principu. Šāda pieeja ļautu īpašniekam elektroniski apstiprināt juridiskās adreses izmantošanu, vienlaikus saglabājot uzņēmuma reģistrācijas procesu ātru un vienkāršu, uzskata Palkova.

Vienlaikus, tiesībsardzes ieskatā, būtu izvērtējami arī citi tehnoloģiski un administratīvi risinājumi, kas nodrošinātu īpašnieka informēšanu vai piekrišanu pirms juridiskās adreses reģistrācijas, nevis tikai pēc tam, kad sekas jau ir iestājušās.

Tiesībsardze līdz 2027. gada 1. janvārim lūgusi Ministru kabinetu pārskatīt esošo regulējumu un ieviest tādus risinājumus, kas vienlaikus veicina uzņēmējdarbību un efektīvi aizsargā privātpersonu tiesības. Valstij nav pieļaujams uzturēt sistēmu, kurā administratīvā sloga mazināšana uzņēmējiem tiek panākta uz citu personu tiesiskās drošības rēķina, uzsver Palkova.

Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs sāka pārbaudes lietu, kurā vērtēja, vai pašreizējais regulējums, reģistrējot uzņēmuma adresi, ir samērīgs ar personas iespējamu īpašuma tiesību un privātās dzīves aizskārumu.

Pārbaude tika sākta pēc publiski izskanējušā gadījuma, kad kāds Rīgas dzīvokļa saimnieks vairākus mēnešus mēģinājis tikt vaļā no astoņām viņa īpašumā nesaskaņoti reģistrētām firmām. Lai arī sešas tur vairs nav reģistrētas, divas tomēr palikušas - viena sākusi likvidācijas procesu, bet par otras darbības apturēšanu lēmums vēl ir procesā.

Tieslietu ministrijā (TM) iepriekš atzina, ka jebkura risinājuma ieviešana nekustamo īpašumu saimnieku aizsardzībai pret uzņēmumu reģistrēšanu adresē bez viņu piekrišanas prasīs papildu finansējumu.

TM norādīja, ka viens no apsvērtajiem risinājumiem varētu būt aizlieguma atzīmes ieviešana uz nekustamo īpašumu. Proti, uzņēmuma juridisko adresi šajā īpašumā nedrīkstētu reģistrēt, ja nav īpašnieka piekrišanas.

Vienlaikus TM izvērtē iespējas paātrināt uzņēmuma vienkāršotās likvidācijas procesu.

TM uzsvēra, ka paralēli tiek analizēti arī citi pasākumi, kas varētu būt efektīvāki nekustamo īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzībai.