Laikskaite, dziesmu kamoli un dievturu simtgade: Rīgā nonāk latviskajai dzīvesziņai veltīta izstāde

Tieši pirms 100 gadiem – 1926.gada jūlijā – Latvijā reģistrēja pirmo dievturu organizāciju. Savukārt gadu iepriekš pirmo reizi publiskajā telpā bija parādījies jēdziens "dievturi", apzīmējot piederību tieši latviskajai dzīvesziņai un senām senču tradīcijām. Par godu šiem notikumiem Latviju šobrīd apceļo izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai –100", ko 4.jūlijā atklās Rīgas Latviešu biedrības namā.

Izstāde iezīmē dievturības vietu Latvijā un pasaulē, rosina iepazīt dievturības būtību, tradīcijas un vēsturi.

"Klusat jauni, klusat veci" ir dievtura Artūra Salaka jeb, kā dievturi saka – Salaku Artūra – pierakstīta tautasdziesma, ko allaž dzied, uzsākot dievturu svētbrīžus jeb daudzinājumus.

Šobrīd Latvijā ir 600 saviešu, kas ir dievturi ar balss tiesībām kopsapulcē, bet cilvēku, kuriem dievturība ir tuva un kas praktizē ar to saistītās tradīcijas, ir daudz vairāk – zina stāstīt Dievturu sadraudzes vadītājs Uģis Nastevičs.

Izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100” Rīgas Latviešu biedrības namā

Dievturiem Latvijā ir divas galvenās svētnīcas –Svētes svētnīca Jelgavā un Lokstenes svētnīca pie Pļaviņām. Nākotnē esot iecere arī par svētnīcu Rīgā. Kopš pērnā gada [pieņemtā likuma](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.10.2025-ar-jaunu-likumu-nostiprina-dievturu-sadraudzes-svetnieku-tiesibas-salaulat.a617602/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) arī dievturu laulībām ir juridisks spēks, teic Uģis Nastevičs:"Tagad arī ikviens pāris, kas vēlas šo "jā" vārdu sacīt latviskā tradīcijā ar likuma spēku, to var piedzīvot pie dievturiem."

Dievturu garīdzniekus dēvē par svētniekiem, un savā saziņā viņi izmanto daudz senvārdu un vārdu ar senatnīgu nokrāsu, tostarp godu un rituālu, arī mēnešu nosaukumos.

Tā, piemēram, par dievturu simtgadei veltīto izstādi viņi ziņo, ka to atklās Siena mēneša 4.dienā, ir arī Sulu, Ziedu, Silu, Veļu un citi mēneši, kas atspoguļo dabas norišu ritējumu.

Dievturiem ir arī cita laika skaitīšanas sistēma jeb laikskaite, kas norāda uz senajām saknēm vēl ilgi pirms mūsu ēras, proti, pēc šīs sistēmas šogad ir 12026.gads. Izstādē šo laikskaiti pamatos kāds īpašs priekšmets – Mellupītes cirvis, atrasts Latvijā pirms 17 gadiem Saldus novadā pie Zaņas pietekas Mellupītes.

Izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100” Rīgas Latviešu biedrības namā

Tā atklāšana lika zinātniekiem pārrakstīt Latvijas vēsturi, pierādot, ka cilvēki mūsu reģionā dzīvojuši par 2000 gadiem agrāk, nekā iepriekš uzskatīts, stāsta Uģis Nastevičs:"Šis posms – 10 000 gadu pirms mūsu ēras – ir tas, kopš kura dievturi skaita savu laiku jau teju 100 gadu, rakstīdami pasaulē ierastajam gada skaitlim sākumā vieninieku. Un, atrodot šo priekšmetu Saldus novadā, izrādījās, ka Latvijā cilvēki tiešām ir tik sen, cik dievturi to jau sen ir lietojuši. Vēl nesen uzskatīja, ka tas ir 8000 gadu pirms mūsu ēras, bet tomēr izrādījās, ka dievturu lietotā latviskā ēra ir tā, kas atbilst arī šim arheoloģiski pierādītajam senumam."

Oriģinālais Mellupītes cirvis glabājas muzejā, bet izstādē varēs apskatīt un aptaustīt precīzu tā kopiju. Tieši tāpat varēs iepazīt arī citu ar dievturību saistītu īpašu priekšmetu kopijas, to vidū veļu galdiņu, nākušu no Lejasciema, uz kura veļu laikā novietoja mielastu aizsaulē aizgājušajiem senčiem, un dziesmu kamolus:

Tie kamoli nereti ir uztverti kā tāda metafora vai simbolisms, bet īstenībā, izrādās, tie ir patiešām taustāmi mezglu rakstu atradumi,

kas ir Latvijā vairākos novados minēti un patiešām arī saglabājušies. Izstādē varēs aptaustīt divus mezglu rakstu paraugus."

Izstāde “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100” Rīgas Latviešu biedrības namā

Līdzās priekšmetiem izstādē būs virkne citu gan drukātu, gan digitālu materiālu, kas ļaus tuvāk iepazīt dievturības vēsturi, būtību, tradīcijas, tās vietu Latvijā un pasaulē. Jo dievturībai ir arī līdzinieces – citas etniskās reliģijas, piemēram, lietuviešiem – romuva.

"Izstādē galvenā doma ir šī nepārtrauktā tradīcija.

Tātad, no seniem laikiem, no mūsu senču mantojuma, no posma, kad dievturībai sava vārda vēl nav, cauri dažādiem līkločiem, jau nonākot pie brīža, kad dievturība iegūst savu vārdu.

Un tad šis 100 gadu posms līdz mūsdienām, kā tad tā mūsu tautas tradīcija ir attīstījusies, kā mēs esam nonākuši līdz šodienai," komentē Uģis Nastevičs.

Dievturības simtgadei veltīto izstādi atklās 4.jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā.