Kiberuzbrukumā LVM ielaušanās pazīmes fiksētas jau 11. jūnijā; premjers kritizē atbildības trūkumu

Ministru prezidents Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts")

AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) [kiberuzbrukumā](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2026-eksperts-kiberuzbrukuma-latvijas-valsts-meziem-izmantota-septinus-gadus-veca-ievainojamiba.a652888/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) pirmās ielaušanās pazīmes sistēmā fiksētas jau 11. jūnijā, kad konstatētas aizdomīgas aktivitātes, savukārt faktiskās kaitnieciskās darbības notikušas naktī no 22. uz 23. jūniju, uzsvēra premjerministrs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").

Premjers pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes sēdes ceturtdien kritizēja līdzšinējo situāciju, norādot uz nepietiekamu gatavību un atbildības trūkumu kritisko sistēmu aizsardzībā. Viņš uzdevis ministrijām līdz 30. jūlijam sagatavot priekšlikumus, kā uzlabot kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plānu ieviešanu.

Kulbergs uzsvēra, ka hakeris "ir spējis ielauzties sistēmā jau no 11. datuma –cik pieejama informācija, bet aktīvās darbības notikušas no 22. uz 23. datumu. Tad ir notikušas jau darbības – kompromitētas sistēmas, lejupielādēti datu apjomi un šifrēti dati".

Kulbergs arī piebilda, ka atbildība par notikušo kiberuzbrukumu LVM vēl tiek vērtēta, tostarp skaidrojot, kāpēc divu gadu laikā nav pilnībā ieviestas likumā noteiktās kiberdrošības prasības un kādēļ iepriekš veiktajos auditos nav pamanīti riski saistībā ar programmatūras atjaunināšanu.

CERT.lv saskaitījis, ka kiberuzbrukumā nopludināti 44 gigabaiti ar LVM datiem. Taču precīzu apjomu, visticamāk, nezina neviens,

Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" vērtēja IT politikas aktīvists, tā saucamais "labais hakeris" Kirils Solovjovs.

"Tas, kas sākumā bija nopludināts, bija krietni mazāks apjoms. Par kārtu mazāks apjoms. Kāpēc tik daudz datu ir nopludināti? Tas ir labs jautājums. Neviens arī pagaidām nezina, cik daudz datu ir nozagti. Tomēr ir netipiski, ka tik daudz datu ir nopludināti tik ātri pēc uzbrukuma," sprieda IT politikas aktīvists Kirils Solovjovs.

Premjers atzina, ka nav apmierināts ar līdzšinējo situāciju un ceturtdien notikusī sēde bijusi nepietiekama.

Kulbergs norādīja, ka kritiskās infrastruktūras objektiem, uzņēmumiem un iestādēm jābūt skaidram darbības nepārtrauktības plānam dažādām krīzes situācijām – kiberuzbrukumiem, dabas stihijām vai citiem apdraudējumiem. Viņš uzsvēra, ka pašlaik šādi plāni ir tikai 21% valsts iestāžu un 31% privātā sektora iestāžu.

Četrām piektdaļām nav plānu, tātad nav domāts par šo. Cits jautājums – ja plāns ir uz papīra, vai tas dzīvē arī strādā," sacīja Kulbergs.

Premjers akcentēja, ka Kiberdrošības likuma prasības ir spēkā jau divus gadus, taču praksē tās ne vienmēr tiek ieviestas.

"Tas man nav pieņemami, ka uz kaut ko ir jāgaida – ka rīkojas tikai tad, kad likumā ierakstīts, kad Ministru kabineta noteikumi izstrādāti," sacīja Kulbergs, norādot, ka viņa ieskatā jebkurš kārtīgs saimnieks rīkojas arī tad, kad tas vēl nav obligāti noteikts.

Kulbergs arī atzina: "Mums reāli iztrūkst viena atbildīgā, jo visi skatās viens uz otru." Premjera ieskatā Krīzes vadības centram jābūt tam, kas uzņemas atbildību un koordinē komunikāciju.

Premjers arī pauda ieceri plašāk izmantot tā dēvēto "balto hakeru" jeb kiberdrošības ekspertu palīdzību, lai valsts informācijas sistēmas regulāri pārbaudītu, nevis testētu tikai atsevišķos gadījumos.

Vienlaikus Kulbergs apliecināja, ka pēc LVM kiberincidenta pārbaudīta Saeimas vēlēšanu sistēma un uzbrucēji tai nav piekļuvuši. "Vēlēšanu modulis nav skarts, šī sistēma ir drošībā," uzsvēra premjers.

Savukārt aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka kiberdrošība ir katras organizācijas atbildība un kiberincidenti būs arī turpmāk.

Melnis norādīja, ka kopā ar "Cert.lv" turpinās atbalstīt valsts iestādes Kiberdrošības likuma prasību ieviešanā, tostarp darbības nepārtrauktības plānu izstrādē. Līdz 30. jūlijam valdībā paredzēts iesniegt ziņojumu par šo prasību ieviešanas progresu.

AS ["Latvijas Valsts meži"](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.06.2026-latvijas-valsts-mezi-piedzivojusi-kiberuzbrukumu-velesanu-sistema-nav-cietusi.a652634/)(LVM) 22. jūnijā piedzīvoja kiberuzbrukumu. LVM ir viens no trim uzņēmumiem, kas izstrādā šī gada [Saeimas vēlēšanu sistēmu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/). Tomēr uzņēmumā norādīja, ka vēlēšanu sistēmas izstrāde bijusi nodalīta un nav cietusi, bet drošības dēļ to pārbaudīs.