Kulbergs neapmierināts ar valsts pieeju kiberdrošībai; gatavs sadarboties ar Strazdiņu

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) nav apmierināts ar valsts institūciju attieksmi pret kiberdrošības jautājumiem. Tāpat viņš ir gatavs sadarboties ar IT blogeri Elvisu Strazdiņu, kuram piemērots procesuālais statuss "persona pret kuru sākts kriminālprocess" par viņa veikto patvarību, veicot darbības VAS " Latvijas Valsts meži " (LVM) vārdā. Šādu vērtējumu premjerministrs pauda ceturtdien, 2. jūlijā, preses konferencē pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes sēdes par kiberdrošības jautājumiem.

Iepriekš jau vēstīts, ka jūnijā tika konstatēts kiberdrošības incidents LVM IT infrastruktūrā. 1. jūlijā kiberincidentu novēršanas institūcija " Cert.lv " informēja, ka patlaban uzbrucējs nopludinājis 44 gigabaitus no LVM kiberuzbrukumā iegūtajiem datiem, bet uzbrukumā potenciāli iegūto datu apjoms, visticamāk, ir lielāks.

Šodien notika slēgta Ministru kabineta rīcības apspriede par kiberdrošības jautājumiem, kurā tika uzklausīti atbildīgo iestāžu ziņojumi par situāciju kibertelpā un kiberincidentu LVM, kā arī tika spriests par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Pēc sēdes Kulbergs preses konferencē informēja, ka sēdes dalībnieki "gāja cauri valsts gatavībai šādiem uzbrukumiem", konkrētu uzmanību pievēršot LVM lietai.

"Es esmu neapmierināts ar šo situāciju. Un ar šodienas parunāšanu bija stipri par maz, tāpēc 30. jūlijā sarunu turpināsim," pauda premjerministrs.

Viņš kritiski vērtēja gan to, kā valsts iestādes tehniski tiek galā ar kiberuzbrukumiem, gan arī veidu, kā par šiem pārkāpumiem tiek komunicēts. Kulbergs arī kritizēja faktu, ka tikai 21% valsts iestāžu ir darbības nepārtrauktības plāns, proti, kā tās nodrošinās darbību situācijā, ja ir tehniskas problēmas, darbību ietekmē dabas stihijas utt.

"Kritiskajai infrastruktīurai ir jābūt darbības nepārtrauktības plānam, tostarp LVM. Tas, ko mēs ieraudzījām, ir nepieņamami. Tikai 21% valsts iestāžu ir šāds plāns, bet pārējām nav. Tas nozīmē, ka nav domāts par to. Ja plāns ir uz papīra, tad jautājumus, vai tas strādā dzīvē," norādīja Ministru prezidents un piebilda, ka viņš līdz 30. jūlijam sagaida visu ministriju priekšlikumus, kā uzlabot šo situāciju.

Viņš arī atgādināja, ka Kiberdrošības likuma prasības jau ir spēkā, bet tās netiek pielietotas dzīvē. "Man nav pieņemami, ka uz kaut ko gaida, ka rīkojas tikai tad, kad kaut kas tiek ierakstīt likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Jebkurš gādīgs saimnieks rīkojas pats," uzsvēra Kulbergs.

Vērtējot vēlēšanu IT sistēmu, Ministru prezidents atzina, ka kiberuzbrukums LVM varēja ietekmēt šīs sistēmas, tomēr tas nenotika.

"Šodien saņēmām atbildi, ka vēlēšanu modulis nav skarts. Uzbrucējs tam nav ticis klāt un šīs sistēmas ir drošībā," apliecināja premjerministrs.

Savukārt vērtējot pārējās vēlēšanu sistēmas, Kulbergs norādīja, ka liela daļa ir gatavas, bet ir arī atklātas nepilnības, par kuru novēršanu attiecīgajām institūcijām būs jāinformē 30. jūlijā.

Vērtējot notikušo ar LVM IT sistēmām, Ministru prezidents atzina, ka šajos jautājumos būtu jābūt vienam atbildīgajam, kas tostarp komunicē par pārkāpumiem. Šī atbildība turpmāk būs Krīzes vadības centram.

Kulbergs arī secinājis, ka valsts institūcijās ir zināšanu trūkumus par kiberdrošības jautājumiem, nav pieejami speciālisti, bet tie, kas vēlas būt speciālisti šajā jomā, nevar apgūt šīs prasmes, jo viņiem nav kur mācīties. Tāpat viņš pieļāva valsts iestāžu sadarbību ar "baltajiem hakeriem", kas ir gatavi palīdzēt pārbaudīt valsts iestāžu sistēmas un norādīt uz drošības riskiem, par to "saņemot, iespējams, kādu naudas balvu".

Aicināts vērtēt Valsts policijas lietu pret IT blogeri Elvisu Strazdiņu, Kulbergs atzina, ka šis ir tiesībsargājošo iestāžu jautājums un premjerministram nav tiesību iejaukties. Vienlaikus viņš augstu vērtē jebkādu iniciatīvu sabiedrībā, kas palīdz valstij.

"Reizēm vēlme palīdzēt un iniciatīva var nonākt pelēkajā zonā, kas var traucēt izmeklēšanu. Tas ir normāli, ka iestādes gribēja zināt, un cita veida, kā to izdarīt, nav – tika ierosināts process. Un sabiedrība šo jautājumu saasināja," atzina Kulbergs.

Viņš arī piebilda, ka gadījumā, ja Strazdiņš būs gatavs palīdzēt, Ministru prezidents ir gatavs izmantot viņa zināšanas, jo valsts pārvaldē nav tādu speciālistu.

"Man nav šo zināšanu, es neesmu eksperts un man ir nepieciešams ārējs padoms. Es ne vienmēr uzticēšos mūsu iestādēm, ka tās krīzes situācijās teiks 100% taisnību, jo tas ir cilvēka dabā – noklusēt un pavilkt garumā, kā pierādīja LVM gadījums, kad 11. jūnijā bija incidents, bet sēde par to 25. jūnijā," teica Ministru prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!