Apdrošināti 99% pašgājēju velosipēdu. Daudziem elektroskrejriteņu joprojām nav OCTA

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) informē, ka no šī gada 1. maija, kad stājās spēkā normatīvais regulējums, kas paredz, ka pašgājēju velosipēdiem nepieciešama OCTA apdrošināšana, līdz šim brīdim, OCTA apdrošināšanu iegādājušies 98,92% šo spēkratu īpašnieki. Vienlaikus LTAB rīcībā esošā informācija liecina, ka nepilnu divu mēnešu laikā nav reģistrēts neviens CSNg, kuru izraisījis pašgājēju velosipēdu vadītājs.

Likuma izmaiņas, kas stājā spēkā 1.maijā paredz, ka pašgājēju velosipēdam iegādāta OCTA sedz zaudējumus, kas ar to nodarīti trešajām personām, piemēram, citam transportlīdzeklim, gājējam, trešās personas īpašumam, mantai vai apkārtējai videi.

"Uz šo brīdi varam teikt, ka OCTA apdrošināšanu iegādājušies gandrīz visi reģistrēto pašgājēju velosipēdu īpašnieki. Tas apliecina, ka aizvien lielāks skaits mikromobilitātes rīku īpašnieku apzinās OCTA nepieciešamību un apdrošina savus spēkratus, tādējādi samazinot iespējamos zaudējumus, kas var rasties ar neapdrošinātu transportlīdzekli izraisot ceļu satiksmes negadījumu," stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB informē, ka 1.jūlijā apritēs gads, kopš obligāta civiltiesiskā apdrošināšana ieviesta arī elektroskrejriteņu īpašniekiem.

"Šobrīd OCTA iegādājušies 80,10% elektroskrejriteņu īpašnieki – galvenokārt juridiskās personas, kas liecina, ka šo spēkratu saimnieki nav bijuši tikpat apzinīgi kā pašgājēju velosipēdu īpašnieki," skaidro Abāšins, piebilstot, ka 12 mēnešu laikā apdrošinātājiem pieteikti 26 CSNg, kurus izraisījis elektroskrejriteņa vadītājs.

Elektroskrejriteņi un pašgājēji velosipēdi ir visnotaļ populārs pārvietošanas līdzeklis, īpaši siltākā gadalaikā. Ar šādiem braucamrīkiem var attīstīt līdz pat 25 km/h lielu ātrumu, un notiekot ceļu satiksmes negadījumam, zaudējumi var būt būtiski, īpaši, ja sadursmē cieš gājējs. LTAB apkopotā statistika liecina, ka lielākā zaudējumu atlīdzība, kas šobrīd izmaksāta par elektroskrejriteņa vadītāja izraisītu CSNg, ir 5433,14 eiro.

Pašgājēju velosipēds ir spēkrats ar iebūvētu elektromotoru, kas var pārvietoties arī neminot pedāļus. Šī īpatnība atšķir pašgājēju velosipēdus no elektrovelosipēdiem, kuri darbojas tikai pedāļu mīšanas laikā un kuru elektropiedziņa atslēdzas, pārtraucot mīt pedāļus. Elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis bez pedāļiem. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti aptuveni 35400 elektroskrejriteņi un 1500 pašgājēju velosipēdi.