Pret elektrotīklu uzturētāju AS "Sadales tīkls" kiberuzbrukumu mēģinājumi notiekot katru dienu

Pret elektrotīklu uzturētāju AS "Sadales tīkls" (ST) kiberuzbrukumu mēģinājumi notiek katru dienu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ST valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš uzsvēra, ka pastiprinātu kiberuzbrukumu aktivitāti uzņēmums izjūt jau kopš 2022. gada.

"Tāpēc uzņēmumam kiberdrošība ir ļoti svarīga prioritāte, un ST šādiem uzbrukumu mēģinājumiem pastiprināti gatavojās jau pirms 2022. gada. Tagad kiberdrošības nozīme ir tikai pieaugusi," teica Jansons.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā uzņēmumam ir savi kiberdrošības pārvaldnieki un speciālisti, kuri pārbauda, kā kompānijas informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti darbojas, vai viņu saimniecībā nav kaut kādi caurumi.

"Jābūt iekšējam kontroles mehānismam, kas kontrolē mūsu pašu uzturētās IT sistēmas, lai tās būtu drošas," teica Jansons.

Viņš piebilda, ka ST līdz šim izdevies atvairīt kiberuzbrukumus, lai gan ir bijuši lielāki un mazāki incidenti, kurus uzņēmums analizē. "Būtiski ir šos notikumus darīt zināmus publiski citiem uzņēmumiem, lai varam mācīties no savām un citu kļūdām," sacīja Jansons.

Viņš piebilda, ka arī izdevumi kompānijas kiberdrošībai ir pieauguši, piemēram, divu kiberdrošības speciālistu atalgojums gadā vien ir ap 100 000 eiro. Tāpat daudz tiekot izmantoti arī dažādi ārpakalpojumi.

"Sadales tīkls" pagājušajā gadā strādāja ar 382,239 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,8% - līdz 35,27 miljoniem eiro.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

TVNET jau vēstīja, ka 22. jūnijā konstatēts kiberuzbrukums AS "Latvijas valsts meži" ( LVM ) IT infrastruktūrai. Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas - "LVM GEO", karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne "Mednis". Tāpat tika atslēgtas arī vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem.

Atbildību par kiberuzbrukumu LVM uzņēmies ārvalstu izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums. Saistībā ar incidentu Valsts policija sākusi kriminālprocesu, bet kiberincidenta apstākļu skaidrošanā iesaistījusies arī institūcija "Cert.lv".

Kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš iepriekš publiski pauda, ka sazinājies ar personu vai grupējumu, kas uzņēmies atbildību par uzbrukumu LVM, un noskaidrojis iespējamo izpirkuma maksas apmēru. Pēc viņa sniegtās informācijas uzbrucēji par datu atšifrēšanu vēlējušies saņemt 0,1% no uzņēmuma gada ieņēmumiem jeb vairāk nekā 600 000 eiro.