Eiropas Savienība atcels ievedmuitu 80 % no Armēnijas importēto preču

Eiropas Savienība (ES) atcels ievedmuitu 80 % no Armēnijas importēto preču, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Šo preču vidū būs arī ražojumi, kuru importa ierobežojumus ir noteikusi Krievija, atbildot uz Armēnijas tuvināšanos ES.

Leiena ceturtdien viesojās Erevānā, kur tikās ar Armēnijas premjeru Nikolu Pašinjanu.

Leiena sacīja, ka jūnijā notikušās Armēnijas parlamenta vēlēšanas, kurās [pārliecinoši uzvarēja Pašinjana](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2026-armenija-izvelas-tuvinasanos-rietumiem-parlamenta-velesanas-uzvarejusi-premjera-pasinjana-partija.a650539/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme) vadītā partija, esot apliecinājušas demokrātijas spēku šajā valstī. Viņa arī uzsvēra, ka "Armēnijas pilsoņi izvēlējās reformas un ciešāku sadarbību ar ES".

Tāpēc ES sniegs Armēnijai finansiālo palīdzību 52 miljonu eiro apmērā un atcels ievedmuitu vairumam šīs valsts preču, tostarp svaigajiem augļiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Pēdējo mēnešu laikā Krievija, kas ir Armēnijas lielākais tirdzniecības partneris, ir noteikusi dažādus ierobežojumus Armēnijas preču importam. Tie attiecas uz vīnogām, zivīm, ziediem, minerālūdeni, vīnu un brendiju.

Plaisa Armēnijas un Krievijas attiecībās sāka parādīties līdz ar Nikola Pašinjana kļūšanu par Armēnijas premjeru 2018. gada Samta revolūcijas rezultātā. Lai gan tā nebija vērsta pret Krieviju, Pašinjans solīja atjaunot valstī tiesiskumu, īstenot demokratizāciju un apkarot korupciju. Šie solījumi nonāca pretrunā ar Krievijas interesēm, izraisot nesaskaņas starp Maskavu un Erevānu.

Armēnijā neapmierinātība ar Krieviju izteikti sāka parādīties pēc tam, kad[Azerbaidžāna ieņēma Kalnu Karabahu](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2024-armenija-un-azerbaidzana-vienojusas-par-stridigajiem-robezas-posmiem.a554325/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme). Lai gan tur atradās Krievijas miera uzturētāji, bet Armēnijas teritorijā – Krievijas karavīri, Kremlis nespēra pat simboliskus soļus, lai atbalstītu savu ciešāko sabiedroto Dienvidkaukāzā.

Sākoties Armēnijas un Azerbaidžānas[attiecību normalizācijai](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2025-armenijas-azerbaidzanas-un-asv-lideri-baltaja-nama-paraksta-kopigu-deklaraciju-par-mieru.a609794/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme), Erevāna[pagriezās Eiropas Savienības (ES)](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2025-armenijas-sapnis-par-eiropas-savienibu-vairak-izaicinajumu-neka-iespeju.a591125/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)un ASV virzienā, cenšoties izbeigt politisku, militāru un ekonomisku atkarību no Krievijas.

Tas vēl vairāk palielināja neapmierinātību Kremlī, kas sācis ierobežot Armēnijas preču importu un[draudēja izbeigt lēto](https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/27.05.2026-armenijas-un-krievijas-attiecibas-saasinas-kremlis-draud-apturet-naftas-un-gazes-piegades.a648771/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme)energoresursu piegādes.